Aizdzīt stresu un atgūt dzīvesprieku

 

«Iestājoties pavasarim, organisms piedzīvo pārmaiņas, ko izraisījis dažādu organismam nepieciešamo mikroelementu un saules gaismas trūkums ziemā.

Vitamīnu krājumi iztērēti, tumšajā periodā mazinājusies aktīvā atpūta, tādēļ cilvēkiem mēdz parādīties nogurums, nervozitāte, nomāktība, bezmiegs un trauksme – tie ir simptomi, kas liecina par pavasara stresu,» pārliecināti saka ginekoloģe Dace Matule.

Ārste uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu apzināties, cik bieži viņi piedzīvo stresa situācijas ikdienā, jo stresa ietekmē tiek būtiski traucēta dzīves kvalitāte. «Pārmērīga un ilgstoša stresa rezultātā tiek izsmeltas ķermeņa uzkrātās rezerves un tiek iedragāta līdzsvara sistēma, kas nodrošina ķermeņa un gara veselību. Līdz ar to ir būtiski meklēt sev piemērotus veidus ilgstoša stresa mazināšanai,» viņa iesaka.

Stress rada disharmoniju

Stress ir ķermeņa hormonāla atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu. «Reakcijas var būt divējādas. Ir labais stress, kad izdalās ātrās reaģēšanas hormons – adrenalīns, un šādi cilvēka ķermenis spēj adekvāti reaģēt uz ātri risināmām problēmām un situācijām. Savukārt, ja stress ir ilgstošs un grūti risināms (sarežģītas situācijas darbā, neatdodams kredīts, slimi tuvinieki), stresa hormons – kortizols iedarbojas uz visu cilvēka ķermeni, izjaucot harmoniju un aizsardzības funkcijas. Mainās citu hormonu produkcija (vairogdziedzera hormoni, dzimumhormoni), pavājinās imunitāte,» ārste paskaidro. Stress var rasties tad, ja jebkurš stimuls mainās – tā ziemas tumšajā

laikā organismā pastiprināti

izdalās miega hormons melatonīns. Pavasarī melatonīna krājumi joprojām ir lieli un cilvēks mēdz izjust stresu. Organisms sākumā mēģina līdzsvarot situāciju, taču rezervju nepietiek, un cilvēks jau fiziskā līmenī sāk izjust dažādas izmaiņas veselībā. Stress rada disharmoniju cilvēka organismā, kas neizbēgami izraisa bezmiegu, nervozitāti un nogurumu.

«Pirmkārt, lai atgūtu enerģiju un dzīvesprieku, laiks padomāt par vingrošanu un fiziskām aktivitātēm, kā arī atrast brīdi sev patīkamām nodarbēm. Atbrīvoties no stresa palīdz svaigs gaiss – pastaigas pie jūras vai mežā aizbiedēs slikto un radīs patīkamu fizisku nogurumu. Otrkārt, ne mazāk svarīgs ir pietiekams ūdens patēriņš un veselīgs uzturs – savā ēdienkartē jāiekļauj pirmie zaļumi un diedzējumi, kuros ir organismam ļoti noderīgas vielas. Treškārt, laimes hormons jeb serotonīns, kas uzlabo garastāvokli, uzmundrina un līdzsvaro, nonāk asinīs arī emocionāla saviļņojuma brīdī, tādēļ ieteicama pozitīva domāšana un biežāka smaidīšana,» stāsta ārste.

Nacionālais stresa tests

Lai aicinātu cilvēkus apzināties, cik lielu ietekmi uz viņiem atstāj stress, un vienlaikus aicinātu ar to cīnīties, ir uzsākta īpaša, līdz šim nebijusi nacionāla mēroga aktivitāte Nacionālais stresa tests. Apmeklējot interneta vietni www.stress.lv, ikvienam ir iespēja pēc Eiropā pārbaudītas metodes, pašam noteikt savu individuālo stresa līmeni, rezultātā saņemot rekomendācijas situācijas uzlabošanai.

Testa mērķis ir ne tikai aicināt ikvienu aizdomāties par to, kā mūsu ikdienu ietekmē stress un kā vislabāk tikt ar to galā, bet vienlaikus apzināties, cik liels ir stresa līmenis valstī kopumā. Šobrīd nacionālo stresa testu Latvijā ir aizpildījuši jau vairāk nekā 16 000 cilvēku. Kopumā to būs iespēja aizpildīt līdz 20. aprīlim. Šāda aktivitāte uzsākta, balstoties uz medicīnas speciālistu viedokli, ka cilvēki līdz galam neapzinās stresa ietekmi uz organismu, līdz ar to nemeklē arī risinājumus. Testa rezultātā ikvienam ir iespēja noteikt ne tikai to, kāds ir katra individuālais stresa līmenis, bet, noslēdzoties aktivitātei, būs iespēja noteikt, cik liels stresa līmenis ir valstī kopumā, lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī reģionos.

Magnijs un biedri

No izmaiņām organismā, ko izraisa ilgstošs stress, būtisks ir magnija rezervju izsīkums. Dace Matule uzsver, ka «magnijam ir liela loma labsajūtas uzturēšanā – tas ir svarīgs mikroelements mūsu organisma šūniņu dzīvības procesos, ko noteikti nepieciešams uzņemt papildus, sākoties pavasarim». Magnijs nepieciešams līdzsvarotai muskuļu un nervu sistēmas darbībai, tas arī pavājina stresa hormona adrenalīna iedarbību, tā saudzējot sirdi un asinsvadus. «Ja organismā trūkst magnija, moka pastāvīgs nogurums, ir samazinātas darbaspējas, apgrūtināta koncentrēšanās, pasliktinās atmiņa. Rodas muskuļu sasprindzinājums, krampji vai roku trīce, nervozitāte, viegla uzbudināmība, miega traucējumi. Var būt paātrināta sirdsdarbība, slikta apetīte, troksnis ausīs.»

Pieaugušam cilvēkam dienā vidēji jāuzņem 300–400 mg magnija. Tas visvairāk atrodams zaļajos lapu dārzeņos (īpaši kāpostos un spinātos), pākšaugos, graudaugos, riekstos, zivīs, gaļā, piena produktos, šokolādē, žāvētos augļos, ogās, augļos. Magnija draudzīgākie biedri ir

B grupas vitamīni un kalcijs. Darbojoties kopā, paplašinās magnija darbības spektrs. Magnijs un kalcijs noder kaulu, zobu un matu veselībai. Savukārt kopā ar B vitamīniem magnijs rūpējas par galvassāpju samazināšanu.

Sievietes veselībai

Magnija deficīts var ietekmēt arī sievietes labsajūtu. Kā norāda ginekoloģe, estrogēna līmeņa samazināšanās menopauzes laikā var izraisīt tādus simptomus kā karstuma viļņi, bezmiegs, svīšana, galvas sāpes, viegla uzbudināmība un depresija. Šie simptomi saistīti ar hormona ietekmi uz minerālvielu līdzsvaru organismā – būtiskākie no tiem ir tieši magnijs un kalcijs. Tiek uzskatīts, ka estrogēna samazināšanās kavē magnija uzņemšanu un izmantošanu kaulos un mīkstajos audos. Tas arī var izskaidrot jaunu sieviešu neuzņēmību pret sirds slimībām un osteoporozi un šo slimību ievērojamu pieaugumu sievietēm menopauzes vecumā. Arī kalcijs samazināta estrogēna līmeņa klātbūtnē mazāk uzsūcas no gremošanas trakta un tiek vairāk izvadīts caur nierēm. Tā kā menopauzes simptomus rada abu šo minerālvielu trūkums organismā, optimāls risinājums būtu aizvietot tos abus kopā.

Tādi simptomi kā viegla aizkaitināmība, depresija, nogurums, vēdera pūšanās, šķidruma aizture, krūšu jutīgums un galvassāpes ir nereti sastopami sievietēm pirms mēnešreizēm, un to rašanās mehānisms nav pilnīgi skaidrs. Vens no cēloņiem varētu būt samazināts magnija līmenis. Pierādīts, ka sievietēm ar zemāku magnija līmeni premenstruālais sindroms sastopams biežāk, un tas ir izteiktāks. Nozīme ir gan magnija nomierinošajai ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, serotonīna sintēzei, kas ir būtisks garastāvokļa uzlabošanā, tāpat arī tā ietekmei uz normāla šķidruma balansa uzturēšanu un asinsvadu atslābināšanu, ļaujot izvairīties no migrēnas tipa galvassāpēm. Īpaši labs efekts premenstruālā sindroma ārstēšanā ir kombinētai magnija un B6 vitamīna aizvietojošajai terapijai.

***

Stress iztukšo

Dita, 23 gadi, attiecību nav, dzīvo kopā ar tēti.

Kopš jaunās sievietes māte pirms diviem gadiem aizbrauca peļņā uz Angliju, katra Ditas diena ir līdzīga iepriekšējai: modinātājs, brokastis tētim, trolejbusa pietura, darbs, pusdienlaiks, darbs, trolejbusa pietura, mājas, vakariņas tētim, gulta. Ditai ir draugi un paziņas, bet, kaut arī piedzīvotas mīlestības jūtas, mīlestības viņai nav. Jūs jautāsiet – vai viņa ir neglīta? Nē, Dita ir glīta, gudra un interesanta sieviete, tikai viņu pavada iekšējs tukšums. Runājot ar Ditu, šķiet, ka viņas dzīvē vienkārši iestājies īslaicīgs miera periods, bet, ieklausoties viņā pašā, nākas atzīt, ka nemitīgs stress un nemiers par notiekošo ir tas, kas padara jaunieti tukšu. Tas ir kā riņķa dancis – satraukums par to, kas notiek, kaut arī nekas nenotiek. Stress! Ir skaidrs, ka tukšuma apzināšanās ir pirmais solis, lai aizbēgtu no bezcerības.

***

Ārste ginekoloģe Dace Matule:

– Neskatoties uz pārstāvēto profesiju, stresu var radīt gan fiziska, gan garīga pārslodze, jo mūsdienās visu profesiju pārstāvji daudz strādā, nesaudzējot savu veselību, un aizvien retāk atrod laiku aktīvai, pilnvērtīgai atpūtai, kas ir pamatnosacījums darbspēju atjaunošanai.