Apmeklēt fizioterapeitu der ikvienam, arī tam, kurš nupat saņēmis ārsta izziņu ar slēdzienu – praktiski vesels. «Nav bijis neviena pacienta, kuram es varētu teikt: ko jūs pie manis atnācāt, man ar jums nav ko darīt! Katrs cilvēks var justies vēl labāk,» saka Headline privātklīnikas fizioterapeite Dace Driba.
– Kā fizioterapeits izvērtē cilvēku, kurš stāsta, ka nekādu nopietnu veselības problēmu viņam nav bijis?
– Cilvēks saka – viss kārtībā, tikai reizēm jūtos noguris, plecos ir neliels saspringums, ilgi sēžot pie datora. Es vaicāju, vai dzīves laikā viņš ar kaut ko ir slimojis. Cilvēks saka – nē, es pie ārstiem neeju, nekādas traumas nav bijušas. Bet, izjautājot konkrētāk, izrādās, ka viņam ir bijusi apendicīta operācija, sievietei bijis ķeizargrieziens. Pēc operācijas paliek rēta, bet jebkura rēta rada saaugumus, un līdz ar to audu kustīgums attiecīgajā zonā noteikti ir samazināts, un tas var ietekmēt gan stāju, gan muskulatūras tonusu, gan muskuļu spēku. Fizioterapeits ir tas speciālists, kurš veic visprecīzāko muskulatūras testēšanu gan muskuļu grupām, gan, ja nepieciešams, katram muskulim atsevišķi un meklē vainīgo vietu, kas ir par iemeslu, kāpēc cilvēkam ir izmainījusies stāja un poza. Bieži vien par iemeslu ir muskulatūras disbalanss, muskulatūras asimetrija, muskulatūras vājums.
– Kas notiek tālāk?
– Kad mēs atrodam vainīgo vietu, piemēram, saprotam, ka cilvēkam ir vāja vēderprese, mēs viņam iesakām vingrot, trenēt vēderpreses muskuļus, trenēt muguras muskuļus, trenēt gurnu un iegurņa zonas muskulatūru. Ja viņš vingro fizioterapeita klātbūtnē, varam šo procesu koriģēt. Gadās, ka cilvēks nav pievērsis uzmanību savām rētām un vingro pats mājās, bet pēc laika konstatē, ka tam nav nekāda efekta. Izrādās, apendicīta rēta ir par iemeslu tam, ka attiecīgie muskuļi nemaz nespēj normāli sasprindzināties, jo muskuļu šķiedras nedarbojas. Tad mēs strādājam ar mīksto audu tehnikām. Tas nozīmē, ka mēs izkustinām un atbrīvojam šo zonu, kur ir saaugumi, un cilvēks uzreiz jūtas brīvāks, un muskuļi spēj labāk trenēties. Nervu sistēma pati nespēj noteikt, ka tajā zonā kaut kas nestrādā, līdzīgi kā dators turpina darboties, kaut arī lēnāk, līdz brīdim, kad tas beidzot iziet no ierindas. Tā arī cilvēks iet, skrien, lec, bet vienā brīdī pēkšņi ir trauma. Viņam liekas – gadījās bedre ceļā, bet īstenībā iespējams, ka agrākā rēta, mikrotrauma, mežģījums potītes locītavā vai kājas pirksta lūzums ir ietekmējis pēdas velves noslogojumu un tas ir izmainījis gaitas stereotipu. Cilvēks nodzīvo līdz 40–50 gadiem un saka: es pie ārstiem vispār neeju. Viņam daudz kas var paslīdēt garām, un kādā brīdī tas, kas ir gadiem krājies, izpaužas uz āru.
Arī tad, ja, piemēram, sāp mugura vai ceļi, daudzi cilvēki ciešas un domā, ka tas pats no sevis pāries, vai arī iedzer tableti. Apmēram viena piektdaļa tomēr ir tādi, kuri par sevi rūpējas laikus, un tas ir labi.
– Vai arī tas kaut ko dod, ja cilvēks sāk vingrot, kā nu pats prot?
– Tie, kuri trenējušies kādā sporta veidā, saprot, kā muskulatūra strādā, kā to vajadzētu trenēt, un jūt, vai viņi to dara pareizi. Gan žurnālos, gan internetā ir daudz informācijas, ir nopērkami jau gatavi vingrinājumu kompleksi, piemēram, muguras sāpēm vai vēl kādai citai situācijai. Varbūt tas ir mazliet labāk nekā nedarīt neko. Ja viņš trenējas un saka – nekāda efekta nav, tad visdrīzāk šie vingrinājumi nav īstie vai viņš vienkārši tos nepareizi izpilda. Tie cilvēki, kuri nodarbojas fizioterapeita vadībā individuāli vai grupā, tiek pareizi apmācīti, viņiem pareizi tiek koriģēta poza un vingrinājums tiešām tiek veikts mērķtiecīgi tai zonai, kur nepieciešams, tāpēc efekts ir daudz labāks. Bieži vien pacienti atzīst, ka, vingrojot patstāvīgi, viņi nekad tik ļoti nenogurst. Kad pacients vingrojumus ir pareizi apguvis, viņš var patstāvīgi vingrot mājās, bet es lūdzu sajust muskuļus, kurus viņš trenē, un iegaumēt, kādas ir šīs sajūtas. Ja cilvēks trenē vēderpresi, tad tajā brīdī nedrīkst just sāpes kaklā, mugurā vai citur, jo pareiza vingrošana nav sāpīga.
– Vai vingrošanā var palīdzēt trenažieri?
– Es neesmu īsti piekritēja šiem piederumiem, tas parasti ir modes kliedziens uz īsu brīdi. Varbūt labāk atrast to fizisko nodarbību veidu, kas cilvēku piesaista. Varbūt tā ir joga, kur zināma filozofija klāt. Varbūt patīk nodarbības ūdenī – var gan peldēt, gan piedalīties ūdens aerobikā, gan tajā pašā baseinā iemācīties atsevišķus vingrinājumus un vienkārši relaksēties. Kādam patīk skriešana, nūjošana, distanču slēpošana vai riteņbraukšana, tāpat var iet uz dažādām vingrošanas nodarbībām, ko vada speciālists, kuram cilvēks uzticas. Ļoti labi, ja var atrast arī domubiedrus, ar kuriem vingrot kopā.
– Kādreiz ir tieši otrādi – cilvēks jūtas neveikls, jau kopš skolas gadiem nemīl fizkultūru, un viņš negribētu, lai šo vingrošanu redz
citi...
– Tad visieteicamākās ir individuālās fizioterapijas nodarbības, kas visdrīzāk nesāksies ar to, ka jums iedos rokās hanteles vai citus rīkus un pateiks – vingrojiet. Ļoti rūpīgi izvērtējot pacienta šābrīža fizisko kondīciju un attiecīgi sastādot piemērotu kompleksu, mēs varam darboties kopā. Tie gluži nebūs klasiskie vingrinājumi, tās var būt specifiskas tehnikas, kas efektīvi uzlabos konkrēto problemātisko zonu, piemēram, vēderpresi. Regulāri sastopu cilvēkus, kuriem ir problēmas ar iegurņa stabilitāti un tas ir par iemeslu, piemēram, muguras sāpēm, vai arī sēdoša darba darītājiem ir ļoti sasprindzināta visa apkakles zona, kā arī neadekvāta poza, kas rada izteiktu nogurumu, arī sāpes, pat tirpšanu nakts laikā, – te ir pilnīgi noteikti kaut kas jādara. Konsultācijā fizioterapeits ievāks ziņas par pacienta dzīvesveidu, izvērtēs funkcionālo stāvokli un attiecīgi ieteiks mazu vingrinājumu programmu, piemēram, trīs vingrinājumus, ko var regulāri izpildīt turpat darba vietā.
– Ko fizioterapeits var palīdzēt pacientam ar lielu lieko svaru?
– Tas ir kompleksi risināms jautājums. Ja cilvēks tikai ievēros diētu, bet turpinās būt ļoti mazkustīgs, panākumu nebūs. Arī vingrošana nedos vēlamo rezultātu, ja nemainīsies ēšanas paradumi. Cilvēkam ar izteiktu lieko svaru vajadzīga arī endokrinologa konsultācija, tāpat vēlams veloergometrijas izmeklējums, lai izvērtētu intensitāti, ar kādu viņam jātrenējas. Lai būtu efekts, slodzei jābūt pietiekami intensīvai un pietiekami ilgai. Rezultāta nebūs, ja trīs nedēļas vingrosim un pēc tam visu pametīsim.
– Vai par fizioterapeita pacientiem kļūst arī tie, kuri pārcentušies, vingrojot fitnesa centros vai citur?
– Tā var gadīties. Ja slodze ir bijusi neadekvāti smaga, var rasties sūdzības par muguras sāpēm un galvas reiboņiem. Kādreiz cilvēks kompānijā pilda tos pašus vingrojumus, ko citi, bet nav tiem gatavs, vai arī ir bijusi kāda ļoti nepareiza kustība. Mūsu ķermenis jutīgi reaģē uz visu apkārtējo. Piemēram, ja darbā ir milzīgs stress, cilvēks uz nodarbību jau aiziet ar saspringtiem muskuļiem, kas var būt jau pilnīgā disbalansā, līdz ar to parastā slodze, ar kuru viņš brīvi tiek galā citkārt, šai dienai nav piemērota, tā var beigties ar muskulatūras plīsumu ikros vai Ahilleja cīpslas plīsumu, pēkšņi var asi sākt sāpēt mugura vai parādīties galvas reiboņi. Sevī vajag ieklausīties un nedarīt sev pāri.
– Kā izvēlēties fizioterapeitu?
– Mēs mēdzam teikt: katram cilvēkam vajadzīgs savs fizioterapeits, tāpat kā savs frizieris vai zobārsts. Lai izdarītu izvēli, vispirms der painteresēties par fizioterapeita specializāciju. Latvijā lielākā daļa fizioterapeitu specializējas – vieni pārsvarā darbojas ar bērniem, citi – traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, kardioloģijā u.c., turklāt viņi nemitīgi apgūst arī dažādas jaunas metodes un tehnikas. Es strādāju ar dažāda veida pacientiem, gan ambulatoriem, gan stacionāriem, sākot no trīs gadu vecuma. Praktizēju arī lietišķo kinezioloģiju un psihokinezioloģiju, kas ļauj man palīdzēt plašam pacientu lokam. Un vēl – lai būtu labs fizioterapeits, šim darbam ir jābūt sirdslietai.
****
Headline privātklīnikas fizioterapeite Dace DRIBA:
– Fizioterapeits ir tas speciālists, kurš veic visprecīzāko muskulatūras testēšanu gan muskuļu grupām, gan, ja nepieciešams, katram muskulim atsevišķi un meklē vainīgo vietu, kas ir par iemeslu, kāpēc cilvēkam ir izmainījusies stāja un poza.
Promo raksts tapis sadarbībā ar Headline privātklīniku
