Vīrusu plosīšanās nevienam nesagādā prieku, bet mediķi teic – tas nav nekas neparasts un ārkārtējs, šāda situācija ir katru gadu, tāpēc ikvienam jau laikus būtu jādomā, ko darīt, lai veicinātu organisma pretošanās spējas slimību izraisītājiem.
Ir lietas, ko vajadzētu darīt augu gadu, ir pasākumi, kas veicami, kad iestājas vīrusu izplatībai labvēlīgi apstākļi, un tādi, kas svarīgi brīžos, kad tuvākajā apkārtnē ir jau pirmie saslimušie. Ko varam darīt?
Rūpēties par imunitāti nenozīmē, ka augu gadu jālieto kaut kādi imūnsistēmu stimulējoši līdzekļi vai speciālas terapijas. Viens no veidiem, kā uzlabot imunitāti, ir vitamīniem bagāta pārtika. Septembrī, lai arī laiks krasi mainās un ir lielas temperatūras svārstības, mums tomēr vīrusu slimību nav tik daudz, jo vasarā esam uzņēmuši vitamīnus un uzkrājuši enerģiju, līdz ar to varam šo pirmo uzbrukumu atvairīt. Varbūt kādam vienīgi iesāpas kakls vai parādās vieglas iesnas. Vislabāk vitamīni un minerālvielas saglabājas tajos augļos, kas izaudzēti tepat uz vietas.
Oktobrī C vitamīna un minerālvielu tajos jau ir mazāk un mēs arvien vairāk lietojam ievesto vai siltumnīcās audzēto produkciju. Imunitāte no oktobra līdz pavasarim var samazināties ar katru mēnesi. Vīrusu aktivitātes maksimuma laikā imunitāti vajag stiprināt. Bieži vien nav nepieciešams iejaukties ķīmiski, pietiek ar dabas vielu produktiem.
Viens no dabas līdzekļiem, kuru jau gadu tūkstošiem izmanto imunitātes uzlabošanai, ir ehinācija, ko lieto ne tikai cīņai pret šiem vīrusiem, bet imunitātes stiprināšanai kopumā, jo tā satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdz uzveikt vīrusus un baktērijas, dod stimulu organismā nokļuvušos infekciju nesējus ātrāk uzveikt. Produktus ar lielu ehinācijas saturu vajadzētu lietot ne ilgāk par 4–6 nedēļām. Silvanols piedāvā divus produktus ar ehināciju. Viens no tiem ir Imunosil®, kur ehinācija ir vidēji lielā devā, otrs – Griposan Caps®, kur tā ir ļoti lielā devā. Šos produktus ieteicams lietot mēnesi pirms paredzamā saslimstības viļņa.
Cilvēki, kuriem ir novājināts organisms, arī pēc slimošanas var lietot šos produktus imunitātes uzlabošanai.
Vērtīga ir arī ehinācijas kombinācija ar spirulinas aļģu pulveri, kas satur aminoskābes, minerālvielas un nepiesātinātās taukskābes un palīdz uzņemt šīs ikdienā nepieciešamās vielas. Spēcīgs antioksidants ir priežu mizas sausais ekstrakts, tā antioksidatīvā iedarbība ir 20 reizes lielāka nekā C vitamīnam un 50 reizes lielāka nekā E vitamīnam, tam piemīt arī pretiekaisuma darbība. Visi šie komponenti ir Imunosil® sastāvā. Šo preparātu saaukstēšanās sezonā var lietot 2–3 mēnešus.
Griposan Caps® satur daudz C vitamīna, un to ieteicams lietot, lai palīdzētu savai imunitātei situācijā, kad uzzinām, ka tuvākajā apkārtnē kāds saslimis ar šo vīrusu infekciju.
Ārstniecības augu līdzekļi profilaktiski ieteicami ikvienam Latvijas iedzīvotājam, īpaši aktīviem, strādājošiem cilvēkiem, īpaši, ja darba specifika neļauj izvairīties no kontakta ar varbūtējiem infekcijas pārnēsātājiem. Ja cilvēks aktīvi strādā, viņš patērē daudz enerģijas, bet arī enerģijas izsīkums veicina saslimšanu. Līdzekļi no dabas vielām ļauj panākt, ka cilvēks vispār nesaslimst vai arī slimo vieglākā formā.
Vislabāk palīdz tie ārstniecības augi, kuri aug tur, kur mēs dzīvojam, piemēram, priežu pumpuri, priežu mizas ekstrakts, priežu celma eļļa, tāpat arī propoliss. Tie ir dabas līdzekļi, kuru aktivitāte ir pierādīta.
Jāatceras, ka saslimušajiem jāpaliek mājās! Viens cilvēks vidēji var inficēt vēl desmit.
Ir arī ļoti sarežģīti gadījumi, kad imunitāte ir stipri samazināta, cilvēki slimo smagi, bieži un ar komplikācijām. Šādiem pacientiem nevajadzētu ārstēties mājās un pašārstēties, bet jādodas pie imunologa un infektologa.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
***
Eksperta viedoklis
Kaspars IVANOVS, ārsts, SIA Silvanols izpilddirektors:
– Latvijas iedzīvotājiem jāsaprot, ka elpceļu vīrusu sezona mūsu piejūras klimatā ir pavisam parasta parādība, kas bija, ir un būs katru gadu. Ar baktērijām un sēnītēm sastopamies ikvienā gadalaikā, jo tās ir visapkārt, bet vīrusi, sevišķi respiratorie vīrusi, visvairāk mūs satrauc rudens, ziemas un pavasara sezonā. Šajā laikā sakrīt divi faktori: mūsu uzturā kļūst mazāk vitamīnu un daba vīrusu izplatībai sagādā ļoti labvēlīgus apstākļus – gaisa temperatūra turas robežās no nulles līdz desmit grādiem, turklāt ir augsts mitrums. Kāds atved vīrusus no tuvām un tālām zemēm, un te nu daudz kas atkarīgs no trešā faktora – mūsu imunitātes. Katram cilvēkam, tāpat kā pirkstu nospiedumi vai rokraksts, arī imunitāte ir atšķirīga. Ir cilvēki, kuri desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadus vispār nav slimojuši, un ir tādi, kuri gada laikā saslimst 6–7 reizes vai pat biežāk. Tas ir saistīts ar organisma spēju dot prettriecienu slimību izraisītājiem mikroorganismiem, kas grib nonākt mūsu ķermenī un tur dzīvot. Respiratoro vīrusu aktivitātes maksimums parasti vērojams divreiz gadā: oktobra beigās – novembra sākumā un februāra beigās – marta sākumā. Reizēm izteikts saslimstības bums ir tikai vienreiz gadā. To nav iespējams precīzi paredzēt. Svarīgi atcerēties, ka infekcija izplatās no cilvēka uz cilvēku. Ja nav šā infekcijas avota – saslimušā cilvēka, tad, iestājoties labvēlīgiem apstākļiem, savairojas tie paši vīrusi vai baktērijas, kas mums ir apkārt ikdienā, mēs šķaudām, varbūt mazliet sāp kakls, bet tas nav tik nopietni. Taču ir arī agresīvāki vīrusi, kas izraisa straujas, krasas reakcijas, un ir jāzina, ko darīt. Tomēr svarīgākais ir organismu sagatavot šādām situācijām. Ceļot savu imunitāti, mēs pasargājam arī citus, jo nekļūstam par infekcijas avotu.