Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Māja \ Veselīgs dzīvesveids

Nogurums rudens pilnbriedā

Pieņemts domāt, ka vasarā cilvēki ir labi atpūtušies, uzņēmuši enerģiju un norūdījušies, turklāt rudenī netrūkst svaigu un vitamīniem bagātu vietējo augļu un dārzeņu, ko likt galdā, tāpēc mums jābūt īpaši spirgtiem un možiem.

Tomēr daudzi jūt nogurumu, nomāktību, spēku apsīkumu. Šīs sūdzības nevajadzētu ignorēt – tās var liecināt gan par kādas nopietnas slimības sākumu, gan par noteiktu uzturvielu trūkumu organismā.

Viens no cēloņiem varētu būt magnija deficīts. Kādi apstākļi to izraisa un ko darīt – Māja jautāja Medicīnas sabiedrības ARS internistei un arodārstei Elvīrai Unbedahtei.

– Visbiežāk noguruma jēdziens asociējas ar pavasari. Vai pastāv arī rudens nogurums, un kādēļ rudenī varētu trūkt magnija?

– Nogurums ne vienmēr ir saistīts ar gadalaiku. Tam pamatā bieži ir fiziska vai emocionāla pārslodze. Piemēram, sākoties jaunam mācību gadam, lielu spriedzi var piedzīvot gan studenti, gan skolēni un viņu vecāki. Pārslodze mēdz būt arī fiziska darba darītājiem. Šādos apstākļos organisms vairāk patērē gan magniju, gan arī citas minerālvielas un vitamīnus.

– Vai jālieto magnija preparāti? Varbūt vispirms jācenšas to uzņemt ar uzturu?

– Tradicionālās medicīnas nostāja ir tāda: ja tu ēd pilnvērtīgi, tad vispār nevajag lietot nekādus minerālvielu un vitamīnu preparātus. Savukārt pētījumi liecina, ka reālā situācija nav tik vienkārša. Saskaņā ar amerikāņu pētnieku iegūtajiem datiem pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamā magnija deva ir 420 mg, taču maksimālais daudzums, kurš tiek uzņemts ar uzturu, ir 260 mg, vēl neliela deva nāk no mākslīgiem avotiem, bet tik un tā veidojas magnija deficīts, kas ir aptuveni 150 mg.

– Vai to nevarētu novērst, ēdot vairāk produktu ar augstu magnija saturu?

– Izrādās, ka daudzi cilvēki, kurus aptvēra šis pētījums, regulāri lietoja uzturā produktus, kas bagāti ar magniju – pupas, dažādas sēkliņas, riekstus, zaļumus, un tomēr magnija deficīts bija arī viņiem. Ne vienmēr produkti ar augstu magnija saturu pieder pie tiem, kurus patērē lielos daudzumos. Piemēram, par ļoti bagātīgu magnija avotu uzskata spinātus, bet tos taču nemēdz ēst lielos daudzumos. Līdzīgi ir ar dažādiem citiem zaļumiem, kas vairāk kalpo kā garšaugi un labākajā gadījumā tiek pievienoti salātiem vienreiz dienā. Mēs arī nevaram zināt, cik pilnvērtīgi no uzturvērtības viedokļa ir dārzeņi, kurus ēdam. Vēl jāzina, kā pareizi gatavot ēdienu, lai magnijs tajā saglabātos. Piemēram, produktus vārot, pietiek ar astoņām minūtēm, lai magnijs pārietu vārāmajā ūdenī, un, ja šo ūdeni pēc tam nolej, tad magnijs iet zudumā. Tāpēc labāk ieteicams gatavot sautējumus un zupas.

– Kādi faktori saistīti ar magnija trūkumu?

– Te var būt runa gan par nepietiekamu magnija uzņemšanu, gan par tā pastiprinātu izvadīšanu, gan arī par situācijām, kad cilvēka organismam fizioloģiski nepieciešamas lielākas magnija devas, piemēram, sievietēm grūtniecības un bērniņa zīdīšanas laikā vai bērniem straujas augšanas periodā. Magnija trūkums var būt saistīts gan ar nepareizu uzturu, gan ar slimību simptomiem, piemēram, ilgstošu caureju, vemšanu, pastiprinātu svīšanu. Magnija deficīts raksturīgs cukura diabēta pacientiem, dažādu kardioloģisko un neiroloģisko slimību pacientiem, atsevišķu medikamentu lietotājiem u.c. Magnija deficīts veicina dažādas slimības, kā arī slimības var būt par cēloni magnija deficītam. Ļoti svarīgs magnijs ir šūnu enerģijai, muskuļu kontraktivitātei, tas ir arī vajadzīgs, lai neveidotos osteoporoze; pietiekams magnija daudzums ir priekšnoteikums arī depresijas profilaksei. Lai tiktu skaidrībā par pacienta situāciju, ārstam viņš jāizmeklē individuāli. Jāsaprot arī, ka magnijs piedalās ļoti daudzās organisma norisēs un darbojas ciešā sasaistē ar citām minerālvielām un vitamīniem, tāpēc tās visas jāskata vienotā kontekstā.

Kāda būtu rekomendācija magnija lietošanai?

– Visbiežāk nav tā, ka organismam trūkst tikai magnija. Lai magnijs varētu pilnvērtīgi uzsūkties, nepieciešams arī B6 vitamīns. Es parasti iesaku pacientiem lietot multivitamīnu kompleksu un, izvērtējot cilvēka uzturu un vajadzības, arī citus preparātus. Kad nepieciešams vairāk nostiprināt fizisko un garīgo stāvokli, tad tas būs magnijs un B grupas vitamīni, kad akcents liekams uz imūnsistēmas stiprināšanu – vairāk antioksidantu, ja organisma vājā vieta ir locītavas, tad lietderīgs būtu glikozamīna un kalcija preparātu kurss. Pacientus rosinu arī pašus domāt par to, kādas tieši šobrīd ir viņu organisma prioritātes.