Statistika liecina, ka pinnes ir vairāk nekā 80 procentiem pusaudžu. Meitenēm tās attīstās aptuveni 12 gadu vecumā, zēniem ap 13 gadiem. «Daudzi vēlas ārstēties, jo pinnes rada ļoti lielu diskomfortu un samazina dzīves kvalitāti, bet ir arī tādi pusaudži, kuri saka – man tas nav vajadzīgs, mēs visi klasē esam pumpaini.
Taču, ja viens klasē sāk rūpēties par savu seju un panāk labus rezultātus, tad tas motivē arī pārējos,» stāsta dermatoloģe Diāna Vība. «Bet ar pinnēm pēdējā laikā arvien biežāk slimo arī pieauguši cilvēki, kuri vecāki par 25 gadiem.»
– Kā iespējams prognozēt, vai pinnes būs tikai pārejoša tīņu gadu problēma vai arī tās izvērtīsies par ilgstošu slimību?
– Ja pusaudzim abi vecāki ir slimojuši ar pinnēm, tad 50% gadījumu var attīstīties smaga piņņu forma, tāpēc jācenšas pēc iespējas ātrāk uzsākt pareizu ārstēšanu.
– Tautā cirkulē dažādi piņņu izcelsmes skaidrojumi, no kuriem populārākie ir «netīras asinis», higiēnas prasību neievērošana, nepareizs uzturs, smēķēšana. Kā to skaidro medicīnas zinātne?
– Piņņu cēloņi nav līdz galam izzināti, bet tiem nav nekādas saistības ar netīrību. Nav arī tiešu pierādījumu, ka pinnes būtu saistītas ar diētas kļūdām, lai gan šajā virzienā veikts daudz pētījumu. Reizēm pacienti paši ievēro, ka, lietojot kādu produktu, parādās vairāk pūtīšu. Tad, protams, vajadzētu šos produktus no ēdienkartes izslēgt. Nesen iepazinos ar kāda franču dermatologa atziņām, kurš saviem pacientiem iesaka katru dienu apēst vismaz piecus dažādus augļus un dārzeņus – tas ir vienkāršs padoms, kas noder katram. Pētījumos, kuros bija iesaistīti pieaugušie piņņu slimnieki, ir noskaidrots, ka stāvokli pasliktina smēķēšana.
Ir zināmi faktori, kas nosaka piņņu rašanos. Kad pubertātes vecumā mainās hormonu līmenis, sākas pastiprināta tauku dziedzerīšu darbība. Pinne ir vienība, ko veido tauku dziedzerītis ar mata folikulu. Ja tauki izdalās pastiprināti, tiek nosprostota atverīte, caur kuru tiem normāli vajadzētu nonākt ādas virskārtā. Sākumā rodas tā sauktie slēgtie komedoni. Šo tauku ietekmē arī pastiprināti veidojas ādas virskārtas šūnas – keratinocīti, kas arī piedalās piņņu veidošanās mehānismā – kopā ar taukiem nosprosto šo atveri, tauki oksidējas, un veidojas melni punkti – vaļējie komedoni. Procesā iesaistās arī propionbaktērijas. Tās pieder pie normālās ādas mikrofloras, bet, izveidojoties labvēlīgiem apstākļiem, piedalās iekaisuma procesā, un tad šis tauku folikuls var plīst, rodas sāpīgi sarkani punkti un, ja klāt pievienojas infekcija, tad veidojas mazi strutu pūslīši. Ja process progresē vēl tālāk, tad zemādā parādās cieti mezgli un veidojas arī rētas. Izplatīts ir uzskats, ka rētas rodas tāpēc, ka cilvēks cenšas pinnes izspiest – tas ir tikai viens no rētu izcelsmes mehānismiem. Tās var rasties arī bez piņņu spaidīšanas, ja cilvēks nesāk laikus ārstēties.
– Cik ilgu laiku prasa ārstēšana, un kā tā izpaužas?
– Jāsaprot, ka piņņu problēma nav atrisināma ne nedēļas, ne mēneša laikā. Nepieciešams pacietīgs ārsta un pacienta kopdarbs. Dažs pacients, nesagaidot drīzu rezultātu, meklē citu ārstu, pēc tam vēl citu. Mans padoms tomēr ir izvēlēties vienu speciālistu, precīzi izpildīt norādījumus un, ja šķiet, ka terapija nelīdz, pārrunāt to ar savu ārstu. Piņņu ārstēšanai Latvijā ir noteiktas vadlīnijas, lielākā daļa speciālistu turas pie tām, tāpēc maz ticams, ka, nomainot dermatologu, radikāli mainīsies arī ārstēšana. Parasti tā ir kombinēta terapija, kurā iekļauti gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojami līdzekļi. Ļoti liela nozīme ir pareizai ādas kopšanai, ko katrs var veikt mājās patstāvīgi, izmantojot aptiekās nopērkamus produktus, kas paredzēti speciāli piņņu gadījumam. Reizēm cilvēki atceras piņņu ārstēšanu ar autohemoterapiju – paša slimnieka venozo asiņu injicēšanu muskulī, ko praktizēja pagājušajā gadsimtā. To neiesaku, jo autohemoterapija nav standartizēta metode, turklāt tā ir invazīva un savulaik tika izmantota tāpēc, ka nebija citu līdzekļu. Mēs stingri raugāmies, lai visas metodes būtu sertificētas, atzītas un reģistrētas. Mainījusies arī attieksme pret saules ietekmi – senāk pinnes mēdza speciāli sauļot, bet tagad konsekventi iesakām lietot saules aizsarglīdzekļus. Pacienti, īpaši pusaudži, tam negrib piekrist, un daļēji var viņus saprast, jo iedegums uzlabo sejas ādas izskatu un saules stari darbojas pret iekaisumu. Taču izpētīts, ka labums ir tikai šķietams, jo saules starojuma ietekmē ādas virskārta ievērojami sabiezē un uz rudens pusi komedonu skaits ir kļuvis daudz lielāks, nekā tas bija pirms sauļošanās.
Tāpēc noteiktu vajadzētu lietot saules aizsargkrēmus, kas ir domāti tieši taukainai, problemātiskai ādai. Saules staru ietekme arī veicina pēc pinnēm palikušo rētu hiperpigmentāciju, kas pēc tam ir grūti apkarojama. Tiesa, pēdējā laikā mūsdienīgas lāzerprocedūras palīdz tikt galā ar piņņu rētām un hiperpigmentāciju, bet tā jau ir cīņa ar sekām.
Pasaulē notiek daudz pētījumu par pinnēm. Agrāk zinātnieki vairāk pievērsa uzmanību tauku dziedzerīšu izdalīto tauku jeb sebuma kvantitātei, bet pēdējā laikā ir pētītas arī to kvalitatīvā sastāva izmaiņas. Balstoties uz šo pētījumu rezultātiem, radīts inovatīvs preparāts, kurš tagad pieejams arī Latvijā. Tā uzdevums ir bioloģiskā ceļā palīdzēt piņņu pārņemtajai ādai veidot tādu tauku sastāvu, kāds ir veselai ādai.
– Vai atbrīvoties no pinnēm var ar kosmētisku procedūru palīdzību, piemēram, skaistumkopšanas salonā?
– Vispirms tomēr vajadzētu aiziet pie dermatologa, lai izveidotu ārstēšanas plānu, un tad var domāt arī par kosmētiskām procedūrām. Ja pinnes ir vieglā formā, tad, iespējams, šīs procedūras var palīdzēt. Ir dažādi pīlinga veidi, kas domāti tieši taukainai ādai, jo galvenais mērķis piņņu gadījumā ir samazināt ādas taukainību – tad arī pinnes neveidosies vai veidosies ievērojami mazāk. Ja ir akūta piņņu stadija, tad procedūras neveic. Mājās vienreiz nedēļa var veikt parasto mehānisko pīlingu, lai noņemtu ādas atmirušās šūnas un atvērtu poras, tas nāk par labu.
– Cilvēki joprojām mēģina pinnes spiest, apstrādāt ar dažādiem tautas līdzekļiem, cenšas ļoti bieži mazgāt seju, reizēm pat ar antibakteriālajām ziepēm, vai pārklāt slimo ādu ar biezu dekoratīvās kosmētikas kārtu...
– Neiesakām spiest šīs pūtītes, jo tas var radīt vēl lielāku iekaisumu. Pamatprincipi, kas piņņu gadījumā jāievēro ādas aprūpē, ir kopšana ar maigiem attīrošiem līdzekļiem. Tie var būt micelārie ūdeņi, putojošie gēli, kuru pH ir pietuvināts ādas pH. Šie līdzekļi, kas nav sārmaini, darbojas arī pret iekaisumu. Bieži vien valda aplams priekšstats, ka seja ir netīra un, jo vairāk to mazgās ar ziepēm, jo būs labāk. Gluži otrādi – jālieto ir ļoti maigi attīroši līdzekļi. Vislabāk tos meklēt aptiekā, jo, salīdzinot ar masveida produkciju, ko pārdod veikalos, to sastāvs ir zinātniski pamatots un rūpīgi testēts.
Dažādus tautas līdzekļus es pati pacientiem neiesaku, bet vienmēr sīki izvaicāju par to, ko viņi lieto ikdienā, un, ja cilvēks pastāsta, ka viņam palīdz augu tējas vai novārījumi, tad tos var turpināt lietot kā papildu līdzekli. Pinnes patiešām var izskatīties ļoti neestētiski, un te talkā nāk laba maskējoša dermokosmētika. Tā palīdz pasargāt pacientu no mazvērtības kompleksa, no psiholoģiskas traumas. Piemērotus tonālos krēmus vai pūderus var atrast aptiekās. Pērkot jāpievērš uzmanība tam, lai šie līdzekļi nebūtu komedogēni – tas norādīts arī lietošanas instrukcijā. Dekoratīvās kosmētikas produkti lietojami ne agrāk kā 10–15 minūtes pēc tam, kad uz ādas ir uzklāta ārstnieciskā kosmētika.
