25 gadus vecajam latvietim liepājniekam Agrim Jankovičam, kas jau vairākus gadus dzīvo Īrijā, šomēnes Īrijas Ūdens drošības asociācija piešķīra apbalvojumu Just in time ("Tieši laikā").
Agris, riskējot ar savu dzīvību, šovasar izglāba īru tautības vīrieti, kurš slīka Boinas upē Drohedā. "22. jūnijā kopā ar draugu vadājām picas. Braucot atpakaļ, redzēju, ka pie Boinas upes apstājušās divas policijas mašīnas, pie augstas apmales sastājies daudz cilvēku un sieviete skaļi klaigā," stāsta Agris Jankovičs.
Agris acumirklī pārskrējis pāri ielai un pirmajā mirklī nodomājis, ka slīkst bērns. "Uzlēcu uz apmales un metos iekšā upē. Pārējie gaidīja, ka ieradīsies glābēji. Redzēju, ka no ūdens apakšas uz augšu ceļas burbuļi. Piepeldēju tuvāk un centos atrast slīkstošo vīrieti. Nekādu baiļu nebija, zināju, ka viņam jāpalīdz. Man pameta glābšanas riņķi, apliku to vīrietim apkārt un aizvilku viņu līdz krastam," atceras Agris. Viņš apgalvo, ka upe neesot dziļa, bet ar lielām straumēm, tāpēc tā ir bīstama. "Vēl joprojām īsti nezinu, vai apmēram četrdesmitgadīgais vīrietis ielēca upē vai iekrita. Sieva ar bērniem pārbijušies stāvēja krastā. Paspēju pēdējā brīdī viņu izglābt, vīrietis nemaz neprot peldēt," atzīst drošsirdīgais glābējs.
Domā strādāt par glābēju
Agris ir prasmīgs peldētājs, jo uzaudzis pie jūras. "Tagad Ūdens drošības asociācijas pārstāvji, kas man pasniedza godalgu, piedāvāja apmeklēt glābēju kursus, kas ilgs pāris nedēļas, un tad var palīdzēt atrast arī glābēja darbu. Ar angļu valodas zināšanām man problēmu nav. Domāju, ka kursus apmeklēšu un iegūšu sertifikātu. Jāsāk ar glābšanu baseinos un pēc tam var pilnveidoties tālāk. Iespējams, ka nākotnē strādāšu par glābēju." Pēc traģiskā notikuma, kas beidzās laimīgi, Agris ir saticies ar izglābtā ģimeni. "Laimīgais vīrietis atnāca pie manis, apķēra un pateica paldies!"
Agrim šķiet, ka katrs cilvēks būtu spējīgs izdarīt šādu varoņdarbu. "Daudziem tagad esmu kļuvis zināms. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts mani nosauca par Latvijas Lāčplēsi un uzaicināja uz Latvijas proklamēšanas gadadienas svinībām," smaida Agris.
Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika Dublinas pils Svētā Patrika zālē. Tas ir ikgadējs Īrijas Ūdens drošības asociācijas balvu pasniegšanas pasākums, kurā godina ilggadējos darbiniekus, sponsorus, brīvprātīgos, tajā skaitā šogad bija arī 17 cilvēku, kuri izrādījuši drošsirdību uz ūdens. Viņu pulkā – arī latviešu puisis Agris, kurš dāvanā saņēma Seiko firmas pulksteni un atzinības rakstu.
Latvijā šobrīd nedomā atgriezties
Agris atklāj, ka Īrijā šobrīd viņam izveidojies nepastāvīgs darba ritms – atrod labu darbu, tad nedaudz iznākot sēdēt mājās, un tad atkal tiekot meklēts jauns darba piedāvājums. "Pēdējā laikā pastāvīga darba man nav," atzīst Agris. Īrijā jaunais vīrietis uzturas kopš 2006. gada. "Īrijā tobrīd bija mans brālis Raivis. Atbraucu pie viņa, jo vēlējos sameklēt darbu un pamēģināt, ko nozīmē šeit dzīvot. Izšķīros ar ģimeni – arī tas bija viens iemesliem, kāpēc aizbraucu projām no Latvijas. Es paliku, jo man patika, bet brālis atgriezās Latvijā," stāsta Agris. "Domāju, ka Īrijā kādu laiku palikšu dzīvot. Protams, došos uz Latviju apciemot radiniekus un draugus, biju atbraucis septembrī. Viņu svešumā pietrūkst visvairāk. Vasarā noteikti braukšu atkal. Pagaidām Latvijā nevēlos atgriezties. Esmu apmierināts ar dzīvi svešumā, tikai gribētu, lai ir vairāk darba, lai nav tik daudz jāsēž mājās. Pārsvarā strādāju pagaidu darbus celtniecībā, klāju bruģi, strādāju ar dārza dizaina veidošanu un labiekārtošanu," uzsver Agris. Pašlaik viņš dzīvo mājās un auklē draugu meitu.
Vaino jaunības dullumu
Agris zina, kāpēc daudzi latvieši tāpat kā viņš dodas projām no Latvijas peļņā uz ārzemēm. "Katram cilvēkam ir sava galva uz pleciem. Jebkurš cilvēks cenšas dzīvot tā, lai būtu labāk. Es izvēlos palikt Īrijā. Latvijā atrast darbu ir 1:100, bet šeit – 50:50, ja ir angļu valodas zināšanas. Pats angļu valodu zināju tik, cik no skolas laika, pārējo iemācījos ar vārdnīcas palīdzību, skatījos filmas. Pirmo pusgadu nostrādāju kopā ar īriem, tāpēc nācās runāt tikai angliski. Tagad jau svešvalodu esmu labi iemācījies."
Pirms došanās uz Īriju Agris strādājis par kūpinātāju gaļas kombinātā. "Mani pat negribēja laist no darba vaļā, jo esmu labs strādnieks. Sāku mācīties par galdnieku, bet jaunības dullumā negribēju mācīties un aizgāju projām. Uzskatu, ka mācīties vajag, ja ir vēlēšanās strādāt kantorī, nevis celtniecībā. Tomēr nākotnē domāju iegūt augstāko izglītību, mācīties datorzinības vai interjera dizainu. Man patīk remontēt arī mašīnas, to arī iemācījos Īrijā. Te arī vairs nav tāds laiks, kad var labi nopelnīt. Pietiek, lai paēstu, samaksātu par īri un atpūstos. Tad, kad pirms trim gadiem atbraucu, alga bija lielāka un arī iespēju vairāk. Šeit, kur es dzīvoju, ir diezgan daudz latviešu."
Brīvajā laikā Agris apmeklē klubus, sporto un remontē mašīnas. "Dzīvei nav nekādas vainas. Taču dzīvoju vienai dienai, uz priekšu nedomāju, jo nevar zināt, kas sagaida nākamajā dienā. Savstarpējās attiecībās svarīgi, lai cilvēks viens otru nenodod un aiz muguras neapmelo. Es parasti visiem tieši pasaku, ko domāju," savu pārliecību atklāj Agris Jankovičs.
Līdzīgu gadījumu nezina
"Īrijā pērn noslīka vairāk nekā 150 cilvēku, bet 17 tika izglābti no šādas nelaimes, arī cilvēks, kuru izglāba mūsu tautietis Agris Jankovičs. Ja viņš to nebūtu izdarījis, tad šis īrs, divu bērnu tēvs, vairs nebūtu starp dzīvajiem. Agris tur atradās īstajā laikā, lai izglābtu cilvēku. Agrim bija jāienirst ūdenī vairākas reizes, lai vīrieti atrastu," uzsver Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts. "Daudzreiz Latvijas vārds Īrijā ir izskanējis pozitīvi, taču šādu līdzīgu gadījumu nezinu," atklāj vēstnieks.
Viņš stāsta, ka latvieši bieži meklē palīdzību savā vēstniecībā Īrijā. Tā ir ikdienišķa lieta. "Visvienkāršākā ir konsulārā palīdzība, kad cilvēki vēlas reģistrēt bērna dzimšanu vai izņemt Latvijas pasi. Lūdz palīdzību, lai saņemtu kādu izziņu, tiek izmantota notariālā palīdzība – šogad ir vairāk nekā 1000 šādu gadījumu. Pērn reģistrēti apmēram 500 dzimušu bērnu, šogad līdz septembra beigām – vairāk nekā 300. Šogad izsniegtas vairāk nekā 1000 pases." Vēstnieks apstiprina, ka latvieši joprojām dodas darba meklējumos uz šo valsti. "Vairs nav tāds pieplūdums kā agrāk, jo arī Īrijā ir liels bezdarbs. Ekonomiskās grūtības, kas ir Latvijā, ir arī Īrijā. Un tās ir vēl lielākas, ņemot vērā, ka ekonomiskā augšupeja tur ilga 15 gadu, bet mums – tikai dažus gadus." P. K. Elferts baidās prognozēt nākotni. "Ir ļoti grūti to darīt, jo Īrijas valdībai bija jāpārņem ne tikai viena vien banka. Tagad dibina aģentūru, kas apsaimniekos gan bankas, gan sliktos kredītus. Mājas vērtības ir kritušās par 40 procentiem," reālo ainu ieskicē vēstnieks.
Nevajag ticēt ilūzijām
Vēstnieks apstiprina, ka katra cilvēka, kas dodas peļņā uz Īriju no Latvijas, dzīvesstāsts ir atšķirīgs. "Katrs ir savas laimes kalējs. Daži atbrauc strādāt uz būvēm, bet pašlaik tādu darbu Īrijā ir grūti atrast. Cilvēki šeit veic visdažādākos darbus. Nevar un nedrīkst domāt pēc stereotipiem, ka lielākā daļa latviešu paliek Īrijā. Tāda stereotipa latvietis Īrijā nav. Viens atbrauc strādāt, otrs – pie dzīvesbiedres, cits – pieskatīt mazbērnus," spriež vēstnieks.
Tos, kas tagad dodas projām no Latvijas uz ārzemēm, vēstnieks mudina domāt par saviem cilvēkiem blakus un dziļākām vērtībām. "Ekonomiskā situācija Latvijā un Īrijā nav viegla, tāpēc dzīties pēc lieka eiro vai lata nav tas, kas nesīs laimi. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad tiek noslēgtas fiktīvas laulības vai cilvēki kļūst par tirdzniecības upuriem sava naivuma dēļ. Ir kārtīgi jāapdomā, ja kāds piedāvājums izklausās pārāk labs. Nevajag ticēt ilūzijām, jo uz šejieni neviens nebrauc pēc medus maizes, bet gan strādāt, lai nopelnītu. Vajag būt reālistiem!" mudina Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts.