Skaistām daudz ko piedod

«Nav problēmu labi izskatīties, ja tev ir 18 vai 24 gadi. Bet, ja tu gribi starot arī tad, kad esi posmā ap 30, ir apzināti jāmēģina sevi uzturēt labā formā,» uzskata Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe (30).

Televīzijas skatītājiem pazīstama arī kā lupatu lelle Lupe bērnu iemīļotajā raidījumā Kas te? Es te! un Rita seriālā Eņģeļu māja.

Pagājušajā sezonā Līga Zeļģe bija nodarbinātākā aktrise Nacionālajā teātrī, kas nozīmē, ka viņa bija nemitīgā skrējienā no mēģinājuma uz izrādi, no teātra uz televīziju, tāpēc dažkārt sanāca pagrēkot ar apģērbu, jo it kā jau neviens nepamana, kas ir mugurā. Un tomēr viņa uzskata, ka stilam ir nozīme un sievietei ir jārūpējas par sevi un jātur sevi formā – lai ne tikai pašai, bet arī citiem būtu prieks.

Joga un ph brīnums

«Stils jau nav tikai drēbes, kas mugurā, bet arī tas, kā mēs skatāmies uz dzīvi – ar ko nodarbojamies, ko domājam, kas aizpilda mūsu galvu. Pēdējos divus gadus esmu aizrāvusies ar jogu, un tas daudz ko maina manos dzīves uzskatos un attiecībās ar ķermeni,» atklāj aktrise. Viņa sapratusi, ka tas, kā mēs izskatāmies, daudzējādā ziņā ir mūsu pašu rokās. Pēdējā laikā viņa daudz par to domājusi: kāpēc sievietes, kas ir vienos gados, var būt tik atšķirīgas – viena zied un staro, bet otra ir jau omīte. «Tas izklausās skarbi, bet tāda ir realitāte,» Līga novērojusi un sapratusi, ka tas nav «tāpat vien». Zied un staro sievietes, kas par sevi rūpējas. «Protams, daudz ko var panākt, ja ir nauda, bet daudzas lietas nemaksā neko – kaut vai ledus gabaliņš, ar ko no rīta norīvēt seju, var arī pavingrot mājās,» iesaka aktrise. Viņa gribētu iet to ceļu, kas sievietei ļauj starot, tāpēc Līga ar sevi strādā – cenšas regulāri nodarboties ar karsto jogu Labo sajūtu laboratorijā, jo tā palīdz harmonizēt iekšējo pasauli, un mēģina sekot līdzi tam, ko ēd. «Protams, es esmu tikai vājš cilvēks, un ne vienmēr man viss izdodas,» viņa atzīstas un piebilst, ka ir ceļā uz tādiem ēšanas paradumiem, kas aprakstīti pasaulslavenā mikrobioloģijas un uztura zinātnieka Roberta O. Janga un viņa sievas Šellijas Jangas grāmatā ph brīnums.

Kostīms – puse no veiksmes

«Ja kādreiz izrādes kostīmam nepievērsu pārāk lielu uzmanību, tad tagad saprotu, ka tam ir liela nozīme. Pat, ja kaut kas nav sanācis lomā, bet ir labs kostīms, tā jau ir puse no veiksmes,» aktrise domā. Viņa priecājas par sadarbību ar teātra šuvēju Ingu. «Viņa ir brīnišķīga! Kad vēl neko nesaprotu, kas man izrādēs būs jādara, es viņai saku: «Inga, padari mani skaistu!» Jo skaistām daudz ko piedod...» Līga pasmaida un saka, ka viņai ir paveicies ne tikai ar šuvēju, bet labas attiecības izveidojušās arī ar teātra kostīmu māksliniecēm Annu Heinrihsoni, Lieni Rolšteinu un Kristīni Abiku. Pēdējā veidojusi brīnišķīgus kostīmus izrādei Zudušo laiku citējot. «Kad vienā no pēdējiem mēģinājumiem pie mums ienāca teātra direktors [Ojārs Rubenis], viņš bija pārsteigts: «Meitenes, jūs esat tik skaistas! Kāpēc jūs nevarat tādas būt ikdienā?» Lai sagatavotos uz šo izrādi, mums vajadzīgas divas stundas, turklāt ne jau pašas saviem spēkiem tiekam galā – mums palīdz gan grimētājas, gan frizieres. Skaistums prasa daudz laika,» Līga secina, piebilstot, ka ikdiena savukārt pieprasa savu.

Direktoram patīk

«Es esmu tik laimīga par pēdējo pusotru sezonu! Ja pirms tam man uzticēja brīnišķīgas lomas, bet es tajās nevarēju īsti uzpucēties, tad tagad man ir paveicies – man ir daudzi skaisti kostīmi!» aktrise priecājas un piemin arī jaunāko izrādi Sieviete, kura nav uzmanības vērta, kurā esot ārprātīgi skaisti Lienes Rolšteinas veidoti kostīmi. «Ieraudzījis mani šīs izrādes kostīmā, direktors bija pārsteigts: «Vai, cik tu esi skaista!» Uz ko viņam atbildēju: «Ja man jāspēlē apkopēja, es taču nevaru būt tik skaista, kādai jābūt, kad spēlēju Holivudas aktrisi vai augstākās sabiedrības dāmu...» Bet, redziet, kaut kādā ziņā aktierus tomēr identificē ar viņu lomām,» Līga secina.

Tāpēc arī ikdienā aktrisei nevajadzētu iziet no mājas nošņurkušai un bez kosmētikas. «Man ārprātīgi patīk iziet bez kosmētikas, bet tā ir tāda grēkošana!» viņa pasmaida, jo lieliski apzinās, ka aktrise to īsti nevar atļauties. «Vasarā, kad dzīvojam laukos pie jūras, kosmētika nav vajadzīga, jo seja tāpat ir starojoša, bet ziemā, kad ir daudz darba un sejā parādās nogurums... Tad es uzlieku savas lielās brilles, ietinos biezā šallē un pa kluso eju uz teātri. Un tā jūtos labi.