«Dzīvot mūzikā, mīlot mūziku vairāk par visu, būt klāt savas mūzikas atskaņojumos un sajust, ka tā kaut nedaudz, bet rada pasaulē vairāk prieka – tā ir ļoti skaista dzīve. Tāpēc es rakstu mūziku – lai darītu pasauli labāku,» saka komponists Pēteris Vasks.
Lielajā piektdienā viņš aicina uz Latvijas koncertu rīkoto laikmetīgās sakrālās mūzikas koncertu Rīgas Domā, kur Pētera Vaska, Arvo Perta un Gijas Kančeli meditatīvo mūziku izpildīs Latvijas Radio koris, orķestris Sinfonietta Rīga un solisti – altiste Liene Kļava un dziedātāja Ieva Parša.
Klusā nedēļa pirms Lieldienām tiek saukta par Ciešanu nedēļu, un Pēteris Vasks šai laikā ikvienu aicina apstāties un padomāt. Par savu garīgo vertikāli, kuru, dzenoties pēc mantas un nepārtrauktas izklaides, iespējams, esam aizmirsuši un tādējādi kļuvuši pa pusei akli. Par savu dvēseli, kas ir nemirstīga un kas cilvēku tā pa īstam arī dara par cilvēku. Un par cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Kopā ar Māju komponists izšķirsta foto albumus, lai atcerētos visskaistākās satikšanās mūzikā un dzīvē. n
IZCILAS PERSONĪBAS. «Gidons Krēmers ir no tiem mūziķiem, kurš dzimis Latvijā un savu dzimteni nav aizmirsis. Pateicoties Gidonam, ir tapis opuss Līdzenuma ainavas (Plainscapes), ko tagad izpilda daudzi kori pasaulē. Tieši viņš man piedāvāja uzrakstīt skaņdarbu korim Kamēr..., vijolei un čellam,» stāsta Pēteris Vasks, piebilstot, ka šajā darbā pārvarējis pats sevi. «Man bija drusciņ bail no vijoles, labāk patika čells, kas ir vairāk vīrišķīgs instruments. Domāju, vai es to varēšu – vienkāršs lauku puisis un pats kontrabasists kādreiz būdams? Taču es uzrakstīju un vijoli ļoti iemīlēju.» Norādot uz Māri Sirmo, Pēteris Vasks uzsver: «Viņš ir vienkārši izcils diriģents, kurš Latvijas kora mūzikā ir darījis neiedomājami daudz. Viņš ir izaudzinājis ļoti daudzus koristus, un visi, kas izgājuši viņa skolu, sapratuši, kāda vērtība ir smagam darbam un kādus rezultātus var sasniegt, sevi pilnībā ziedojot mūzikai.
BRĀLIS MŪZIKĀ. «Arvo Perts ir mans komponists, viņa mūziku klausījos jau 60. gados, kad pats vēl tikai veidojos par komponistu,» atklāj Pēteris Vasks, sakot, ka Perts vienmēr bijis viens no viņa mīļākajiem komponistiem un šad tad viņam ir bijusi tā laime arī būt ar viņu vienā koncertā. «Viņam ir divi periodi: 60. gados viņš bija avangardists, rakstīja modernu un interesantu mūziku, tad viņā notika liels lūzums, un kādu laiku viņš klusēja, un pēc tam Arvo Perts sāka rakstīt garīgu mūziku. Tas ir tāds jauns stils – tintinabuli, absolūta vienkāršība, bet tajā vienkāršībā ir tāda gaisma, tāda skaidrība, tāds starojums... Un tas jau arī ir mūziķa galvenais uzdevums – dot mierinājumu nogurušām dvēselēm, stāstot par mīlestību, par harmonijas esamību un iespējamību. Jā, viņa mūzika tāda ir – ārpus... Aiz sāpēm, aiz izmisuma, aiz maldiem... Tas ir kaut kas jau no debesīm... Es viņu saucu par savu brāli mūzikā, jo abi esam vienisprātis, kas ir mūzikas sūtība – tā ir garīgā barība, ar kuru cilvēkiem jādod cerība un mīlestība...
BRĪNUMS. Solas Gabetas dzīslās rit franču un slāvu asinis, dzimusi viņa ir Argentīnā, bet šobrīd dzīvo Šveicē. «No jaunās paaudzes viņa ir pasaulē vadošā čelliste. Augumā sīciņa, bet tas spēks, kas nāk no viņas, ir neiedomājams! Kad viņa uznāk uz skatuves, sākas brīnums: viņa spēlē tik dievišķi... čells viņas rokās skan tik neaprakstāmi daiļi! Komponistam tā ir milzīga laime – satikties ar tik izcilu mūziķi,» sajūsminās Pēteris Vasks. Šis foto tapis pagājušajā rudenī pēc Pētera Vaska koncerta čellam un stīgu orķestrim Klātbūtne (Presence) pirmatskaņojuma Amsterdamā (Amsterdam Cello Biennale). Nākamreiz abi tiksies jau jūnija beigās, kad šo darbu talantīgā čelliste rakstīs CD.
VIENAUDZIS. Ar lietuviešu izcelsmes čellistu Dāvidu Geringu Pēteri Vasku vieno ilgstoša draudzība mūzikā un dzīvē. Viņš ir dzimis Viļņā, 17 gadu vecumā iestājies Maskavas konservatorijā un 1970. gadā kļuvis par Čaikovska konkursa zelta laureātu. «Viņš gribēja, lai speciāli viņam uzrakstu koncertu čellam ar orķestri. Es uzrakstīju, un 1996. gadā viņš to lieliski pirmatskaņoja,» gandarīts ir Pēteris Vasks. Starp citu, abi ir vienaudži – dzimuši 1946. gadā.
IEDVESMO. Lielās piektdienas koncertprogrammas idejas autors ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. «Mūs vieno ilgstoša muzikāla draudzība – kopš 1992. gada, kad viņš pārņēma Latvijas Radio kori. Toreiz kori gribēja izformēt, bet viņš cīnījās neprātīgi, lai šo kolektīvu saglabātu, un nu tas ir viens no labākajiem koriem pasaulē,» uzsver Pēteris Vasks. Īpašs prieks viņam ir par Sigvarda Kļavas ieinteresētību koru repertuārā iekļaut latviešu mūziku, interpretēt tieši latviešu komponistu jaundarbus. «Komponistus tas ļoti iedvesmo,» viņš atzīst.
TĀDS KĀ VISI. Par Pētera Vasku mūziku savulaik ieinteresējušies arī pasaulslavenā Kronos kvarteta mūziķi (attēlā – kvarteta pirmā vijole Deivids Heringtons). «Viņi kļuva slaveni ar to, ka ar savu muzicēšanas stilu stīgu instrumentiem iedvesa jaunu elpu: viņi atteicas no stīvām frakām, ģērbās tāpat kā citi jaunieši un braukāja pa visu Ameriku un savā mūzikas mīlestībā dalījās ar ikvienu – spēlēja universitātēs, studentu klubos, līdz pamazām kļuva par superzvaigznēm,» stāsta Pēteris Vasks. Pēc īpaša Kronos pasūtījuma komponists uzrakstīja viņiem 4. stīgu kvartetu, kuru Kronos vēlāk ierakstīja arī CD, gan 5. stīgu kvartetu.
KĀ EŅĢELIS. Plašāka publika par vijolnieci Alīnu Pogostkinu uzzināja pēc viņas uzvaras Sibēliusa konkursā 2005. gadā. «Biju lasījis, ka viņa spēlē manu mūziku – vijolei ar stīgu orķestri. Pirms pieciem gadiem satikāmies vasaras festivālā Šveicē. Viņa spēlēja... ak, Dievs, cik skaisti! Kā eņģelis... Man viņa tik ļoti iepatikās, ka ierosināju, lai ieraksta visus manus vijoļdarbus ar stīgu orķestri, un 2012. gadā nāca klajā CD Vox amoris, kur viņa muzicē kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Juhu Kangasu,» Pēteris Vasks ir patiesi laimīgs par tik brīnišķīgu savas mūzikas interpreti. Pāris reizes Alīna bijusi arī Latvijā, bet pirms nepilna gada viņi satikās Losandželosā, kur viņai bija debija Walt Disney Concert Hall. «Cilvēki viņā klausījās absolūtā klusumā un pēc koncerta burtiski nēsāja uz rokām. Viņa ir nepārspējama!»
SADEGA MŪZIKĀ. Draudzība ar Pēterburgā dzimušo diriģentu Jakovu Kreicbergu aizsākās 1999. gadā, kad Londonas Karaliskajā Albertholā viņš pirmatskaņoja Pētera Vaska 2. simfoniju. Vēlāk talantīgais diriģents viņa mūziku daudz popularizēja visā plašajā pasaulē. Taču... šis ir stāsts ar skumjām beigām. 2010. gadā bija ieplānots Pētera Vaska mūzikas koncerts slavenajā Amsterdamas Concertgebouw ar Nīderlandes kamerorķestra galveno diriģentu Kreicbergu pie diriģenta pults, taču divas nedēļas pirms koncerta viņš aizgāja mūžībā. «Viņš sadega mūzikā, viņam bija tikai 51 gads...
DABAS BĒRNS. Pēteris Vasks un Vestards Šimkus satikās 2009. gadā, kad komponists pianistam lūdza pirmatskaņot savu četru klavierdarbu ciklu Gadalaiki. «Janvāra beigās Vestards to atskaņoja arī savā solokoncertā Prāgas koncertzālē Rudolfinum. Viņš man iedeva ierakstu, es to noklausījos un vēlreiz pārliecinājos, ka ikkatrā skaņā, ikkatrā akordā viņš atdod no sevis pilnīgi visu. Tik degoši, tik liesmojoši... Turklāt unikāli ir tas, ka viņš to visu spēlē no galvas. Jā, satikties ar Vestardu mūzikā – tie vienmēr ir milzīgi svētki,» apgalvo Pēteris Vasks, uzsverot, ka Vestards ir izcila pasaules zvaigzne, bet dvēselē – īsts dabas bērns. «Arī man daba ir būtiska un svarīga, tādā ziņā jūtamies kā gara radinieki.