Arturs Sokolovs pats veido sievas stilu
«Japānā visi ģērbjas vienādi, neviens ne ar ko neizceļas. Latvijā cilvēki ir daudz stilīgāki, ar spēcīgāku individualitāti: man tā patīk, un es tā ģērbjos!» novērojis Latvijas Nacionālā baleta solists Arturs Sokolovs (28).
Kopā ar sievu baletdejotāju Juku Mijaki - Sokolovu (29) abi šogad saņēmuši Latvijas gāzes gada balvu kā labākie baleta solisti 2011./2012. gada sezonā.
«Manuprāt, ir svarīgi katram atrast savu stilu un to izkopt,» domā Arturs Sokolovs. Viņš ir tas, kurš veido gan savu, gan savas sievas stilu. «Mēs vēl meklējam savu ģērbšanās stilu, mēs soli pa solim ejam uz priekšu, un es ticu, ka nonāksim pie tikai mums raksturīgā,» viņš nešaubās.
«Man galvenais, lai ir ērti, lai ķermenis neiespringst, apģērbu nēsājot,» savu stilu īsumā raksturo talantīgais baletdejotājs, kura dzīslās rit krievu un lietuviešu asinis. Arturam patīk krekli, klasiskas bikses un kurpes, taču ikdienai viņš tomēr izvēlas sportiskāka stila apģērbu – džinsus, T kreklu, botas. «Melnā gan nav mana mīļākā krāsa,» viņš norāda, sakot, ka uz foto sesiju Mājai viscaur melnā saģērbies, jo «šodien laiks tāds», negribas izcelties uz pelēki drūmās ikdienas fona.
«Arī man patīk ģērbties vienkārši,» sarunā kautri iesaistās Artura mīļotā sieviete Juka. Viņa runā krieviski – tā laulātie sarunājas arī savā starpā. Viņa stāsta: ikdiena lielākoties paiet teātrī, tāpēc pa ceļam uz teātri un atkal mājup «neko īpašu nevajag». «Arturs gan dusmojas, ka visu laiku valkāju vienu un to pašu, saka, ka man ir vecas drēbes,» viņa nosmej, piebilstot, ka, dzīvojot teātrī, liela garderobe nemaz nav vajadzīga. «Cik tad mēs izejam uz ielas, sabiedrībā? Ļoti maz. Turklāt, kad sešas dienas nedēļā esam strādājuši no rīta līdz vakaram, brīvajā laikā gribam būt mājās – vai palasīt, vai televizoru vai kādu filmu paskatīties,» Arturs piebilst.
Gada aukstajos mēnešos Jukai Latvijā vienmēr salst. Viņas dzimtajā Japānā, piemēram, pašlaik esot 28–29 grādus silts. «Visu laiku viņu pamācu, ka ir jāģērbjas siltāk. Vecāki mani tā audzinājuši, ka jāģērbjas silti, ka nedrīkst salt. Jukai parasti liekas, ka viņa ir silti saģērbusies, bet es redzu, ka ne. Varbūt esmu pārāk piekasīgs, bet, manuprāt, viņu pamācot, es daru tikai labu,» Arturs pasmaida un turpina: «Kad viņai rokas un kājas ir nosalušas, es jau esmu vainīgs, tāpēc mēģinu laikus nodrošināties.» Juka uzmanīgi noklausās vīra stāstījumā un tad nosaka: «Kad zem džinsiem velku vēl zeķbikses, tu gan vienmēr uz mani šķībi skaties...»
Patiesībā Jukas ģērbšanās stils, kopš viņa ir kopā ar Arturu, esot mainījies. «Jā, es to esmu izmainījis,» Arturs atzīstas. «Tikko ieradusies Latvijā [tas bija 2007. gadā], viņa ģērbās kaut kā ne tā – apģērbs galīgi nesaskanēja ne ar apaviem, ne aksesuāriem. Nu, vismaz man tā likās. Man, piemēram, nepatīk, kā Japānā cilvēki ģērbjas,» baletdejotājs neslēpj savu viedokli. Viņš savas sievas stilu mēģina izkopt, padarīt eiropeiskāku, un Juka vīram arī klausa. «Jā, viņa man nepretojas. Vienmēr, pirms iegādāties kādu jaunu apģērbu, viņa jautā manu viedokli,» Arturs apmierināti piebilst. «Katrā ziņā, kad aizbraucam uz Japānu, Juka ar savu apģērbu atšķiras no vietējām meitenēm – izskatās daudz stilīgāka un interesantāka.» Baletdejotāji atklāj: savu garderobi viņi papildina galvenokārt Japānā, kurp dodas vienu divas reizes gadā. «Man patīk japāņu apģērbu kvalitāte. Gan jau arī tur viss ir šūts Ķīnā, taču kvalitāte ir daudz labāka nekā tam, kas nonāk līdz Latvijai,» Arturs ievērojis. Viņa iemīļotākais apģērbu veikals tur ir Uniqlo.
Jukai gan patīk iepirkties Latvijas veikalos. Pareizāk sakot, viņai šeit patīk pa veikaliem vienkārši staigāt – kā pa muzeju. «Es ieeju veikalā ar konkrētu mērķi kaut ko nopirkt, bet Juka var staigāt stundām, visu pētīt un beigās neko nenopirkt. Man tam ir žēl laika,» Arturs nosaka. Taču, ja Jukai kaut kas iepatīkas, viņš ļauj sieviņai to iegādāties. Pat ja tas maksā neprātīgi daudz. «Viņa ir meitene, viņai ir jāģērbjas skaisti! Sev gan es neko dārgu neatļaujos, jo man vienmēr liekas, ka tai brīdī kaut kas cits ir vairāk nepieciešams.»