Jenny May mežonīga un mazliet nepareiza

«Man nav viena konkrēta stila, bet to, kas man patīk, Latvijā ir grūti atrast. Tas ir etno latinos stils – tāds gaisīgs, mazliet mežonīgs un mazliet nepareizs. Arī mati labāk lai plīvo, ir viegli izspūruši un lokas pa gaisu.

Tā es jūtos labi,» saka dziedātāja Jenny May (28). Līgo vakarā viņa būs Rēzeknē, kur Kultūras un atpūtas parkā piedalīsies vērienīgajā Līgo svētku pasākumā Rēzekne Līgo.

Līdzās Jenny May uz skatuves kāps arī Jolanda Suvorova, Inga un Normunds, Latgales Dāmu pops, Dzintars Čīča, Dziga, Patrioti.LG, dziedošās māsas Legzdiņas, šarmantās aktrises Olga Dreģe un Mirdza Martinsone, Roberts Pētersons, Kaspars Antess un daudzi citi mākslinieki. Svētku koncertu kuplinās arī dziedošās latgaļu saimes: Eriņi, Igauņi, Puncuļi un Uškāni.

Svētku koncerts, kuru vadīs Valters Krauze, plānots divās daļās: pirmajā mākslinieki izpildīs savas mīļākās dziesmas, bet otrajā gaidāma sadziedāšanās diriģenta Inta Teterovska vadībā. Pēc koncerta visi varēs izdejoties lustīgajā Līgo nakts zaļumballē.

Nemaz nav seksīgi

«Uz skatuves izpildu dažādu mūziku, un arī stili man patīk dažādi. Ikdienā man patīk dažādu stilu sajaukums, piemēram, saplēsti roķīgi džinsi un puķaina blūze vai romantiski gaisīga kleitiņa un ādas jaka. Es galīgi neesmu tāda kā uz skatuves,» apgalvo populārā dziedātāja. Uz skatuves viņa atļaujas visu, arī īsas seksīgas kleitiņas, bet ikdienā tie visbiežāk ir džinsi un T krekli, kas, kā viņa pati saka, nemaz nav seksīgi, drīzāk sportiski. «Manā ikdienas apģērbā nav nekādu ekstru, lai es varētu palielīties, cik šiki esmu saģērbusies,» uzskata Jenny May. Pēc viņas domām, tāpēc arī daudziem par viņu ir nepareizs priekšstats, jo, nokāpusi no skatuves, viņa vairs nav Jenny May, bet gan Maija Stuģe. «Tas, ko es daru, ko iztēlojos uz skatuves, nav tas pats, ko var atļauties darīt ikdienā, skatuve ir manu fantāziju pasaule,» viņa apgalvo, sakot, ka ikdienā patiešām ir pavisam vienkārša. Jo īpaši tagad – pēc meitiņas Sāras piedzimšanas.

Sēnēs ar lielajiem riņķiem

«Agrāk man visu laiku bija nemiers – likās, ka kaut kur jāskrien, lai tikai nebūtu jāsēž mājās, bet tagad, daudz laika pavadot mājās ar bērnu, esmu diezgan lielā harmonijā.» Dziedātāja neslēpj, ka sākotnēji viņu māca bažas, vai tad nu viņa būs tā, kas varēs nosēdēt mājās, taču viss atrisinājies pats no sevis. «Mājās ar bērnu galīgi nav garlaicīgi! Man nebija ne pirmsdzemdību, ne pēcdzemdību depresijas, un es domāju, ka sava loma tajā ir vīrietim, kas ir līdzās, – ja viss ir kārtībā, nav vietas depresijai!» laimīga ir Jenny May.

Dziedātāja stāsta: līdz meitiņas piedzimšanai viņa nekad nestaigāja bez auskariem, pat uz mežu sēnēs gāja ar lielajiem riņķiem. «Kad man kāds teica: «Ak dievs, tu taču ej uz mežu», parasti atteicu, ka arī mežā esmu sieviete. Tagad gan auskarus mājās nenēsāju, jo meitiņa rauj ārā,» dziedātāja paskaidro un secina, ka bērns tādējādi maina viņas stilu.

Sāra – mazais indiānis

Jenny May nepiekrīt sievietēm, kas saka, ka pēc bērniņa piedzimšanas vairs nav laika sev, – ne matus izmazgāt, ne saposties. «Kad dzīvoju Austrijā, kur auklēju bērniņus, pamanīju, ka daudzas jaunās māmiņas ir ļoti nolaidušās, vispār nekopj sevi. Bet ar draudzenēm stundām klačot pa telefonu vai sēdēt internetā gan ir laiks! Pa to laiku taču varētu gan matus izmazgāt, gan sapucēties. Nē, bērns nudien tam nav šķērslis!» uzsver jaunā māmiņa. Arī Sārai jau patīk pucēties – kad mamma krāsojas, mazā uzreiz ir klāt. «Atliek tikai novērst uzmanību, un viņa jau ir mazais indiānis – ar manu lūpu krāsu nokrāsota gan seja, gan kleita, gan zeķbikses...»

Prasās sarkano

Kādreiz Jenny May saģērbjas arī klasiski – piemēram, ejot uz teātri vai operu, uzvelk melnas bikses un žaketi. Taču tas galīgi nav viņas stils. «Tā īsti neesmu es. Es jūtos nospiesta, nevaru paelpot. Pat uzvesties sāku neadekvāti: visu laiku grozos un skatos uz apkārtējiem – vai visi redz, cik dīvaini es izskatos un cik slikti jūtos... Šādā apģērbā kontrastēju ar savu dabu, jūtos nepašpārliecināti,» atzīst dziedātāja.

Dziedātājas mīļākās krāsas apģērbā periodiski mainās. Un šobrīd viena no aktuālākajām ir sarkanā. «Eju pa ielu, ieraugu kādai spilgti sarkanus garus svārkus vai kleitu un pat atskatos – man patīk! Nezinu, kāpēc tā ir, bet šajā dzīves posmā man prasās sarkano...».