Regīna Razuma: mums no Radītāja dots uzdevums rūpēties par savu ķermeni

Ja esat kaut ko dzirdējuši par kampaņu Es iešu, tad acīmredzot zināt, ka tās mērķis ir mazināt saslimstību ar krūts vēzi, kas Latvijas sieviešu vidū joprojām ir izplatītākā onkoloģiskā slimība.

Vēl arvien nesadzirdēti paliek mediķu aicinājumi regulāri pārbaudīt savas krūtis, lai pārliecinātos, ka tās ir veselas, vai arī atklātu audzēju pēc iespējas agrīnā stadijā, kad to var sekmīgi ārstēt.

Protams, būtu ideāli, ja krūts veselība rūpētu plašai sabiedrībai, jo netieši ar to saistītās problēmas var skart ikvienu. Tomēr vispirms par savu veselību ir jārūpējas sievietēm pašām. Uz to sarunā ar žurnālu Māja aicina viena no kampaņas atbalstītājām, Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma.

– Kādi apsvērumi pamudināja atbalstīt šo krūts veselībai veltīto kampaņu?

– Mana aizņemtība teātrī neļauj daudz piedalīties šādos pasākumos, bet nolēmu, ka es varētu palīdzēt, atbalstot kampaņu Es iešu un uzrunājot sievietes – bez kaut kādām ambīcijām, tīri cilvēciski. Ne man pašai, ne manā ģimenē, paldies dievam, šādas slimības nav bijušas, bet, protams, mēs, visi cilvēki, esam saistīti un zinām, ka šī problēma ir ļoti aktuāla un statistika ir biedējoša.

– Vai jūs pati ejat pārbaudīt veselību?

– Protams, es eju pie savas ārstes katru gadu pārbaudīties. Dzīvē bieži notiek tā, ka pirmo mūža pusi cilvēki sevi tērē un otrā dzīves pusē mēģina kaut kā labot pieļautās kļūdas un nepilnības. Esmu sapratusi, un varbūt tas ir pats galvenais arguments – ka sievietei ir jārūpējas par savu ķermeni. Tas vienkārši ir viņas pienākums, un būtu ļoti muļķīgi aiz kaut kādām bailēm to nedarīt. Tas ir tāds strausa gājiens – iebāzt galvu smiltīs un neredzēt, kas notiek.

– Vai motīvs ir tieši bailes? Bieži arī dzirdam, ka nav laika, nauda jāpelna...

– Tas ir paradokss: šķiet, ka jāpelna nauda, bet tā nauda jau nebūs vajadzīga, ja nebūs veselības. Vienmēr ir svarīgi sākt rīkoties laikus. Arī tad, ja pārbaudē atklājas problēmas, vajag sākt darīt lietas labā visu iespējamo, nevis nogaidīt līdz pēdējam brīdim. Tās faktiski ir pašsaprotamas atziņas, vienkārši acīmredzot ir svarīgi, lai kāds vēlreiz tev dod to grūdienu – nu aizej taču, nenoslinko, nenobīsties, nenovel to uz kaut kādu laika trūkumu – tas ir ļoti, ļoti nepareizi!

– Vai nevarētu būt, ka daļu sieviešu no krūšu pārbaudes attur nepilnības skrīninga izmeklējuma organizēšanā, saņemtā nosūtījuma vēstule šķiet birokrātiska un neuzrunā, turklāt pašai kaut kur jāzvana un jāpiesakās...

– Bet cilvēkam pašam ir jādara viss! Man liekas, ka jābeidz gaidīt, ka tavā vietā kāds cits visu izdarīs. Ja tev ir pienākusi vēstule, tu taču vari to izlasīt un saprast, lai cik birokrātiskā formā tā būtu uzrakstīta. Jāskatās pēc būtības – tev to vajag, ne jau tiem, kuri izsūta šīs vēstules.

– Esam par šo lietu daudz rakstījuši, intervējuši ārstus, kuri skaidro pārbaudes nepieciešamību, stāsta dažādus piemērus. Tomēr daudzas sievietes joprojām neiet pārbaudīties. Kas tur varētu būt par iemeslu?

– Trūkst apzinīguma. Mums ir no Radītāja dots uzdevums rūpēties par savu ķermeni, un, ja mēs to nedarām, tad nonākam līdz tādai briesmīgai slimībai. Es tā uzskatu. Protams, ka tur ir vēl daudz visādu citu komponentu – iedzimtība, vides piesārņojums un tamlīdzīgi. Tāpēc ir nepārtraukti jādomā arī par to, ko mēs ēdam, kā mēs dzīvojam, kā mēs pavadām laiku, cik stresaini uzņemam dažādas lietas. Manuprāt, mēs bieži pilnīgi nevajadzīgi uztraucamies par lietām, kuras patiesībā nemaz nav svarīgas. Cilvēki sašūmējas par kaut kur padzirdētu informāciju, kas bieži ir pasniegta pavirši un nenāk no uzticamiem avotiem, un tas rada nervu spriedzi. Tālāk rodas visādi sastrēgumi ķermenī, prātā un dvēselē, un tas viss bojā mūsu veselību. Jācenšas neļauties tās milzīgās informācijas lavīnas ietekmei, kas mums gāžas pāri, jāiemācās atlasīt tikai to, kas mums ir patiešām nepieciešams, kas ir galvenais. Izmantojot šo iespēju uzrunāt sievietes, es aicinu viņas padomāt par to, ka pats galvenais ir veselība. Tas taču ir visiem zināms un pašsaprotams fakts, lai gan ne vienmēr no tā izriet arī attiecīga rīcība.

– Sievietei, kura nav bijusi uz krūšu pārbaudi, varbūt liekas, ka tas būs ļoti nepatīkami, daļai vēl atmiņā padomju laiki, kad uz profilaktiskajām apskatēm nācās iet brīvprātīgi obligāti un reizēm bija nelaipna attieksme...

– Mana pieredze gan liecina, ka pārbaude nemaz nav briesmīga. Protams, vienmēr, pie ārsta ejot, ir neliels satraukums. Ja cilvēks pats nāk ar labvēlīgu attieksmi, vēlmi kaut ko uzzināt par sevi un ar atvērtu sirdi, tad arī pretī ir laipns cilvēks. Man ir tāda pārliecība, ka ar laipnību pat nelaipnu cilvēku var padarīt laipnu, jo laipnība kaut kādā ziņā atbruņo. Protams, viss, kas bijis mūsu dzīves labākajos gados, ir atstājis savu iespaidu. Bet nevienu jau nevar pārtaisīt, nevar ielīst viņa domāšanā. Šodien ar varu neviens nespiež iet pārbaudīt veselību. Sievietes, kuras par to domā, interesējas un izglītojas, tad arī iet uz šīm pārbaudēm. Te nav runa tikai par krūts audzēju profilaksi, bet arī par daudzām citām lietām. Un, kā jau teicu, ir svarīgi domāt katru dienu, ko tu ēd, kā tu uzvedies, kā pavadi laiku.

– Kādi ir jūsu uztura principi, kuri produkti palīdz vairot spēkus un no kuriem jūs savā ēdienkartē izvairāties?

– Dārzeņi un graudaugi – tas ir manas ēdienkartes pamats, dažkārt ēdu arī gaļu. Pilnīgi atsakos no visiem neveselīgajiem saldinātajiem dzērieniem. Bet katram organismam tas ir citādi, katram cilvēkam ir jāatrod pašam sava ēdienkarte, kas viņam ir piemērota, un produkti, kas viņam garšo. Protams, vajag ēst garšīgi, tā, lai tas ir baudāmi, bet noteikti jāseko, lai mēs neuzņemtu tās mānīgās, nevajadzīgās vielas, kas, manuprāt, mūs saindē un veicina kāri pēc tā paša ēdiena vēl un vēl. Tad, kad 90. gadu sākumā pie mums parādījās ļoti daudzi ēdieni, ko nebijām baudījuši visus iepriekšējos gadus, laikam gan katrs cilvēks uz sevis izjuta, ka tas ir kaut kas jauns, šķietami tik garšīgs un šķietami veselīgs. Un reklāma jau arī dara savu.

– Vai esat draugos ar fiziskām aktivitātēm?

– Jā, es ar tām nodarbojos pastāvīgi. Ikdienā man ir sava minimālā programma, divreiz nedēļā vingrošanai veltu vairāk laika. Ziemā slēpoju, vasarā braucu ar divriteni. Man ir īpaša gadu gaitā pie dažādiem speciālistiem apgūtu vingrojumu grupa. Vingrošana manam ķermenim ir tikpat vajadzīga kā ūdens.

– Varbūt dzīvē jānotiek kaut kam dramatiskam, lai cilvēks beidzot pievērstu uzmanību savai veselībai, mainītu dzīvesveidu un ietu pārbaudīties?

– Manuprāt, ja tā iedziļinās un padomā par to, tad arī var vienkārši tāpat sākt savu veselību regulāri pārbaudīt un par to vairāk rūpēties arī ikdienā. Tas, man liekas, ir ļoti, ļoti vienkārši savā būtībā, un vienkāršais vienmēr ir ģeniāls.

Svarīgākais