Vēl vienu brīnumu gaidot

© F64

«Pirmo bērniņu gaidot, ļoti koncentrējos uz gaidāmo lielo notikumu, jo viss bija jauns un nezināms, bet šoreiz ir līdzīgi kā teātrī – lai arī pirmizrāde ir nospēlēta, arī otrā izrāde jāspēlē tā, it kā tā būtu pirmā un vienīgā,» smaida aktrise un režisore Kristīne Klētniece -Sika (33).

Laikā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu viņa kopā ar vīru Andri Siku (40) gaida pasaulē nākam savu otro atvasīti. Bēbīti ar nepacietību gaida arī abu pirmdzimtā – meitiņa Anna (2).

«Šogad Ziemassvētku brīnuma gaidīšanas laiks saplūst ar bērniņa gaidīšanu. Jā, pašlaik svecītes logā liekam ar pavisam citām izjūtām, ar ļoti īpašām emocijām,» stāsta Kristīne KlētnieceSika. Foto sesijā Mājai viņa ir mierīga un harmoniska, un laimīga. Un viņa atzīst: līdz šim ikdienas steigā un skriešanā nav bijis laika nopietni aizdomāties par Jēzus Kristus piedzimšanas brīnumu, bet šobrīd viņa savās domās un izjūtās arvien nonāk pie Dieva bērna piedzimšanas stāsta. Un tas ļauj rast mieru un līdzsvaru sevī, un tas iededz sirdī gaišu cerību.

Ar darbiem iepauzēs

«Šis gaidīšanas laiks bija pilns dažādiem darbiem, neko nebiju atlikusi malā. Bet nu tagad, kad klāt jau pēdējais brīdis, protams, visas domas ir tikai par gaidāmo bērniņu,» stāsta Kristīne, uzskaitot savus līdzšinējos darba pienākumus: viņas aprūpē ir divi amatierteātri – jau 10 gadu par savu viņa sauc Jumpravas amatierteātri, bet no sava tēva, aktiera un režisora Naura Klētnieka mantojumā palicis Ikšķiles amatierteātris. Tāpat režisore iestudē izrādes neatkarīgajā teātrī Kabata, biedrības Svētā Jāņa Palīdzība dienas aprūpes centrā Saulessvece strādā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bet Iļģuciema sieviešu cietuma kristīgās izglītības un audzināšanas programmas Mirjama ietvaros notiesātajām palīdz garīgi sagatavoties brīvībai. «Tagad ar šiem darbiņiem mazliet iepauzēšu,» Kristīne pasmaida.

Mīl teātri uz skatuves

«Mans stils?» Kristīne izbrīnīta pārjautā, kad lūdzu viņu noraksturot savu ģērbšanās stilu. «Šobrīd tas ir absolūts bezstils – velku to, kas vēl der,» viņa mīļi nosmej, sakot, ka patiesībā arī «normālos apstākļos» viņai raksturīgs jauks bezstils, kas veidojas no tā, ka skapī nav vietas un nav arī ko vilkt mugurā. «Ja skapī ko velkamu tomēr izdodas atrast, tas noteikti ir tuvāks sievišķīgi klasiskajam stilam,» domā aktrise. Teorētiski viņai patīk, ja sievietes ģērbjas tā, ka viņu vizuālais tēls ilgi paliek atmiņā, bet praktiski viņa pati ļoti reti atļaujas būt kliedzoši ekstravaganta. «Manuprāt, tas ir tāds jauks teātris dzīvē, taču es vairāk mīlu to teātri, kas notiek uz skatuves,» piebilst aktrise un režisore.

Kristīne spriež: sākumā tie noteikti bija vecāki, kas veidoja viņas stilu. Tad nāca dažādas citas ietekmes – gan no vienaudžiem, gan modes žurnāliem. «Neatceros, ka būtu apbrīnojusi aktrišu ģērbšanās stilu – mani vienmēr vairāk ir valdzinājis viņu talants. Varbūt vienīgā aktrise, kura raisīja manī patiesu apbrīnu arī ģērbšanās ziņā, bija mana vecmāmiņa aktrise Milda Klētniece – viņa visvienkāršāko mājas halātiņu prata valkāt tā, it kā tas būtu visgreznākais karalienes tērps...»

Sēž iekšā princese

Tagad Kristīne skatās uz savu meitiņu Annu (Mildas Klētnieces mazmazmeitiņu), kurai nākamgad 24. aprīlī būs trīs gadi, un priecājas, ka viņā jau sēž iekšā maza princese. «Annas krustmāte uzdāvināja viņai princešu tilla svārkus, kas, šķiet, ir visu paaudžu meiteņu sapnis. Dienā, kad devāmies uz Eņģeļu brokastīm Āgenskalna baznīcā – tā ir jauka Ziemassvētku pasvinēšana draudzes locekļiem līdz trīs gadu vecumam un viņu vecākiem (ja viņi ir labi uzvedušies) –, pirmoreiz uzvilkām šos svārkus. Uz lielu atsaucību necerēdama, pajautāju Annai, vai sataisīsim bizītes. Allaž noraidošās atbildes vietā atskanēja nevērīgs jā – tādā tonī, kas liecināja: dariet ar mani, ko gribat, man ir princešu svārki un es esmu laimīga! Atliek vien secināt, ka katrā no mums, mīļās meitenes, sēž iekšā princese, lai arī kādā vecumā un kāda stila piekritējas mēs būtu,» sapratusi mazās Annas mamma.

Brīnuma gaidīšanas prieks

«Vispār jau veikali, apģērbi, stili, zīmoli un pat princešu kleitas ir jauki, un ikdienas krāšņošanai nenoliedzami nepieciešami palīglīdzekļi – lai uzturētu patīkamu garastāvokli. Bet, skatoties no putna lidojuma, tam ir visai maza nozīme,» ir pārliecināta aktrise un režisore.

Kristīne neslēpj: viņas patiesais prieks ir par to, kā aug viņas mazā Anna. Par to, ka viņai ar tēti ir tikpat ļoti paveicies, kā ar mammu un «ekskluzīvo vecmāmiņu» jeb Ummu (tā Anna mīļi sauc Kristīnes mammu, aktrisi un režisori Dzintru Klētnieci). Par to, ka var darīt darbu, kas patīk un kurā viņa jūtas kādam vajadzīga. Un, protams, par to, ka viņiem visiem kopā jau otro reizi ir dots brīnuma gaidīšanas prieks...

ŠAJOS ZIEMASSVĒTKOS Siku ģimenei visskaistākā dāvana būs otrs bērniņš. «Gribētu, protams, lai arī Annai ir prieks par māsiņu vai brālīti,» saka Kristīne, piebilstot, ka meitiņa ir bijusi līdzi uz sonogrāfiju un viņa zina, ka mammai vēderā ir bēbītis. «Varbūt jāiegādājas viņai leļļu ratiņi – lai tad abas kopā varam vizināt savus bēbīšus...» viņa spriež

PAGAIDĀM Anna vēl samērā labprātīgi velk mugurā to, ko mamma liek, tiesa gan – ar viegliem noķer mani elementiem... Problēmas sākas ar frizūru. Kā jau klasiski sievišķīgā stila atbalstītāja Kristīne savas meitas matos labprāt redzētu gumijas, sprādzītes un lentītes, bet Anna grib, lai matiņi lec.

ĢIMENĒ un teātrī pie sievas Andris ir tehniskais direktors, bet ikdienas darbā – LU remontmeistars.

KAKLAROTU Kristīne mantojusi no savas slavenās vecmāmiņas – leģendārās aktrises Mildas Klētnieces. «Viņas rotu lādi jau revidē arī mazā Anniņa,» pamanījis meitiņas tētis

MADE IN LATVIA. Uz foto sesiju Mājai Anniņa no galvas līdz kājām ietērpta pašmāju dizaineru darinātajā apģērbā, kas iegādāts veikalā Zaza Couture. «Ir jau bezgalīgs prieks par plašo Ķīnas tautu, kas līdzās absolūtiem mēsliem spēj saražot arī daudz kvalitatīvu preču, taču vēl lielāks prieks ir par latviešiem, kad viņi ar saviem darbiem apliecina, ka Latvija tiešām var.

Svarīgākais