Svētki katru dienu

«Ar to stilu ir baigie joki – man tas ir ļoti, ļoti, ļoti dažāds. Manā garderobē ir gan šauri biroja kostīmiņi, gan kovboja zābaki un saplēsti džinsi, gan treniņbikses un sportiskas jaciņas ar kapucītēm, gan arī puķainas hipiju stila kleitas.

Es nevaru sevi ieģērbt tikai vienā stilā,» sapratusi jaunā dziedātāja Annija Putniņa (24).

Pērn ieguvusi bakalauru Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā, viņa turpina sevi pilnveidot. «Daudz lasu, eju angļu valodas kursos, esmu sākusi zīmēt, un arī dziedāšana nekur nav pazudusi,» stāsta jaunā dziedātāja, kura šobrīd gatavojas diviem lieliem koncertiem: 21. decembrī Doma baznīcā koncertā Pamodies Ziemassvētkos viņa kopā ar simfonisko orķestri atskaņos Riharda Zaļupes jaundarbu; bet 25. un 26. decembrī Ķīpsalas hallē gaidāms lielais Rīgas Ziemassvētku koncerts Ziemassvētku zvaigznes – ar dziedātāju Annijas Putniņas, Marta Kristiāna Kalniņa, Ingus Pētersona, aktiera Jura Žagara, divu koru un orķestra piedalīšanos. Koncertā skanēs populāra klasiskā mūzika un iemīļotas dziesmas vēl nedzirdētā izpildījumā un jaunos aranžējumos, kas ikvienam klātesošajam dāvās visgaišākās Ziemassvētku emocijas.

Pucējas, lai pašai prieks

Mēģinot izvēlēties vienu no stiliem, Annija saka: laikam jau tomēr sievišķīgi klasiskais viņai ir vistuvākais. «Nekad nevari zināt, kur tev vakarā jābūt, un, ja gadās kas būtisks, bet esi apģērbusies ļoti brīvi, ir jābrauc uz māju pārģērbties. Tāpēc labāk visu laiku būt formā,» spriež jaunā dziedātāja. Draugi un paziņas, uz ielas viņu satiekot, bieži jautā: «Tev šodien kādi svētki, ka esi tāda sapucējusies?» Uz ko Annija tik nosaka, ka viņai katru dienu patīk būt kā svētkos. Viņa pucējas, lai pašai prieks.

«Ja agrāk ģērbos tikai melnā – biju iedvesmojusies no seriāla Nikita –, tad tagad manā garderobē parādījušās arī citas krāsas. Man joprojām patīk seriāli, tagad vēlreiz skatos Aliju Makbīlu, taču no seriāliem vairs neiedvesmojos,» dziedātāja nosmej, atzīstot, ka ar laiku virsroku ņem komforta sajūta – galvenais, lai pašai ērti. Tas attiecas arī uz apaviem: ja agrāk Annija biežāk izvēlējās augstus papēžus – gan kurpēm, gan zābakiem –, tad tagad viņas garderobē ienākuši arī zemie papēži. Ja daudz jāstaigā pa Rīgas ielām un jāskrien pa Vecrīgas bruģi, papēži traucē, viņa sapratusi.

Cilvēks pats ir brends

Annija ir pārliecināta: viņas stilu ir veidojuši vecāki. Abiem esot ļoti laba, izkopta gaume. «Mamma ir ļoti sievišķīga, bet tētis – eleganti klasisks. Katrs ar savu oriģinalitāti. Viņi nekad nebūs tādi kā visi. Līdz ar to arī man vienmēr bijusi vēlme atšķirties,» stāsta simpātiskā blondīne. Viņa neietekmējas no modes žurnāliem un veikalu skatlogiem. «Es nemaz nezinu, kas ir modē,» viņa nosmej un saka, ka drēbes nemet ārā – tās krājas, krājas, un viņai pašai tās visu laiku ir modē. «Brends jau nav tas, kas tev mugurā, – cilvēks pats ir brends, un, ja tu esi personība, labi izskatīsies arī krekliņā no Rimi vai Maxima,» pārliecināta ir skanīgās balss īpašniece.

Iespējams, skatītājiem radies priekšstats, ka Annijas Putniņas krāšņie skatuves tērpi maksā simtus, taču tā neesot. Izrādās, dziedātāja tos pacietīgi meklē un arī atrod mazlietoto apģērbu veikaliņos, kur svinīgās balles kleitas stāv, nevienam nevajadzīgas. Nereti pat gluži jaunas – jo, kur tu ikdienā tādas vilksi?

«Arī ikdienas apģērbā dodu priekšroku lētākam apģērbam, nevis izvēlos kaut ko vienu ļoti dārgu – jo drēbes nāk un iet, un plīst, un apnīk,» spriež jaunā dziedātāja. Un viņa priecājas, kad draudzenes saka, ka viņa katru dienu ģērbjas savādāk, nekad neuzvelk vienu un to pašu. «Man jau nav 365 dažādi apģērbi, bet tos, kas ir, laikam spēju tā sakombinēt, ka liekas, ka tas atkal ir kas jauns. Es tiešām par to daudz nedomāju, tā vienkārši sanāk,» viņa secina.

No mammas skapja

«Mamma man tikko atdeva vienus ļoti foršus zābakus,» Annija priecīgi stāsta, sakot, ka abām ar mammu ir ne tikai viens apģērbu, bet arī apavu izmērs. Un tas nozīmē, ka tajās reizēs, kad vienai vai otrai nav ko vilkt mugurā, un tā esot regulāri, var aiziet pie otras skapja. «Es eju uz mammas skapi, viņa nāk uz manējo, un, kad koridorā satiekamies, abas smejamies, jo nekas jau nav jāsaka – skaidrs, ka atkal nav ko vilkt!» Annija sirsnīgi smej un iesaka, kā tādās reizēs rīkoties: vajag sakārtot vai pārkārtot skapi, jo pavisam noteikti tā vistumšākajā stūrī ir kāda kleitiņa, par kuru ir galīgi aizmirsts.

Izvērtējot savas garderobes krāsu gammu, Annija secina: vairāk dominē tumšie toņi. «Man nav pretenziju pret gaišu apģērbu, bet es noteikti pa ceļam kaut kur nosmērēšos,» viņa nosmej un atzīst, ka labprāt nēsātu rozā krāsas apģērbu, kas viņai kā blondīnei, protams, fantastiski labi izskatās, taču, lai radītu par sevi nopietnāku priekšstatu, tomēr izvēlas tumšos toņus. «Mani jau tāpat neuztver pārāk nopietni, kur nu vēl, ja būtu saģērbusies rozā... Nu, tā ir – ar tādiem muļķīgiem priekšstatiem mums ir jāsadzīvo,» sapratusi talantīgā skatuves māksliniece.

**

Mārtiņš PŪPOLS, modes dizainers:

– Izskatās, ka Annija ir ļoti nopietni sagatavojusies gaidāmajai ziemai, tomēr, zinot viņas skaisto balsi, gribētu ticēt, ka dziedātājas garderobē dominē vairāk košo toņu.

Ar krāsu gaumi māksliniecei viss ir kārtībā, apģērbs lieliski saskaņots gan ar nagu laku, kā arī rotu toņu izvēli. Es gan Annijai ieteiktu izvēlēties smalkāku kaklarotu – tā viņas koptēlam dotu lielāku vieglumu.

Arī spalvas pie vakartērpa ir laba lieta, tikai jāņem vērā, ka tām tomēr jāpaliek kā tērpa papildinājumam, nevis jāizmanto kā aksesuārs, lai paslēptos.

MAMMAS pašas veidota ir oriģinālā kaklarota, kuru Annija, braucot uz fotosesiju Mājai, nepaguva noņemt. «Man ir ļoti daudz rotaslietu, es arī pati tās darinu, taču tās lielākoties stāv plauktā. Es kaut kā neprotu tās nēsāt: ja arī no rīta ko uzlieku, braucot mašīnā, roka pati aizstiepjas, lai to noņemtu nost – jo vienā brīdī sāk traucēt...

MAŠĪNĀ vienmēr līdzi ir termoss ar siltu tēju. «Tas nepieciešams tāpēc, ka dzīvoju Jūrmalā un man visa dzīve paiet uz riteņiem,» Annija paskaidro.

Būdama maza auguma, Annija var atļauties nēsāt augstus papēžus. «Tā arī ļoti ērti un komfortabli jūtos,» viņa atzīst, taču ikdienā, kad daudz nākas skriet pa Vecrīgas bruģi, ērtāki esot zemie papēži