Aktrise, uz kuru atskatās

«Man kā sievietei patīk ģērbties spilgti, taču ikdienā, ja teātrī ir aktīvs mēģinājumu process, man jābūt neredzamai – priekšplānā jābūt tēlam, ko atveidoju, un spilgtas drēbes tad traucē. Protams, kad man nav mēģinājumu, es uzšauju arī ko ekstravagantāku,» smaida daudzu skatītāju iemīļotā Nacionālā teātra aktrise Gunta Virkava.

Lai arī aktrise saka, ka viņas garderobē dominē galvenokārt melnā un pelēkā krāsa, viņa vienmēr ir spilgta, pamanāma un sievišķīgi šarmanta. Aktrise, uz kuru atskatās. Pat ja dzīve sagādā kādas grūtības un šķēršļus, viņa ar savu vitalitāti un dzīves sparu veikli tiek tiem pāri un allaž iet augstu paceltu galvu.

Negrib sevi ierāmēt

«Es nezinu, vai visu vajag ierāmēt un nosaukt vienā vārdā,» mēģinot definēt savu ģērbšanās stilu, aizdomājas Gunta Virkava. Viņa uzskata, ka ģērbjas mākslinieciski brīvi – kaut kam ļoti sievišķīgam pēkšņi līdzās var būt arī kas izteikti sportisks. «Es vienmēr kaut ko samontēju, un attiecīgais salikums atkarīgs no mana garastāvokļa,» atklāj aktrise un izstāsta, ka pat viņas dzīvokļa interjerā ir manāms dažādu stilu sajaukums.

«Man tuvs ir nejaušais, intuitīvais stils. Es pati to esmu veidojusi, bet dzīve to ir izkopusi. Tā man vajag, un tā es daru – tāds ir mans stils!» rezumē Gunta Virkava. Protams, viņa seko arī aktuālajām modes tendencēm, un, piemēram, mohēras beretes, kas bija modē padomju laikā, aktrise vairs nemūžam nevarētu uzlikt galvā.

Dažreiz grib būt saburzīta

Kādreiz kāda cepure aktrisei gan noder – kad gribas paslēpties no pretimnācēju vērtējošajiem skatieniem. «Protams, ir patīkami, ka skatītāji mani pazīst. Vienu otru reizi kāds uzsmaida, es uzsmaidu pretī – tas nav netīkami, nē. Tas ir mīļi un jauki, taču gadās, ka neesmu garastāvoklī, ka neesmu savā labākajā formā, bet ir jāaizskrien līdz veikalam. Tad gan gribas nodurt acis, paslēpties,» Gunta Virkava neslēpj. Viņa nesaprot, kāpēc gan aktrises kādreiz nedrīkstētu būt saburzītas. «Kad lasu par ārzemju zvaigznēm, ka tās staigā nodriskātos džinsos un izbalējušos T kreklos, es nesaprotu, kāpēc šis viņu stils ir tik ļoti jākritizē. Es viņus pilnībā saprotu – man arī kādreiz gribas būt nevērīgai un vienkārši saburzītai,» atzīst šarmantā skatuves māksliniece. «Kāpēc man jāiekļaujas kaut kādos masu pieņēmumos?! Kad kādreiz eju pa ielu ar savām domām, ar savām problēmām, es varbūt gribu būt tāda – nekāda! Un melnā krāsa mani tad bieži glābj,» stāsta Gunta Virkava.

Skaistums ir pēdējais

Gadiem ejot, stils mainās? «Protams! Tas paliek arvien ērtāks. Jā!» aktrise secina. Viņa smej: ja kādreiz kurpes spieda, bet svarīgāk bija, lai tikai labi izskatās, tad tagad viņa tādas kurpes vairs nemūžam nevilktu.

«Atceraties, padomju laikā sievietēm bija siltās, garās bumbierenes, arī man mamma ziemā tādas spieda vilkt. Bet tas taču nebija smuki! Likās: fui, kā es izskatīšos... Tāpēc, tiklīdz izgāju pa durvīm, momentā vilku nost un skrēju uz skolu pliku dupsi – nekas, ka auksti!» lieliskā aktrise ar smaidu atminas savu skolas gadu stilu.

Šodien Gunta Virkava zina un apzinās: svarīgāks par apģērbu ir kaut kas pavisam cits – tās ir cilvēciskās vērtības. «Ir viens labs teiciens, ka skaistums ir pēdējais, kas būtu jānosauc no manām cilvēciskajām vērtībām. Tāpēc: nu un tad, kā esmu apģērbusies!»

Domājot un runājot labu, tu izskaties labi un dari labu sev, uzskata Gunta Virkava. Viņa mācās sevi mīlēt, un mīlēt nozīmē meklēt un rast sevī mieru, izsvītrojot slikto domu, greizsirdību un nenovīdību. Jo, domājot sliktu par citiem, tu dari sliktu tikai sev.