Ivars Kalniņš: "Baznīcā es neeju ielas drēbēs"
«Nedomāju, ka tas ir kāds konkrēts stils, kā es ģērbjos. Man galvenais, lai pašam ērti, lai labi jūtos,» saka Ivars Kalniņš, uzsverot, ka viņam svarīgi, lai viņš gan vizuāli, gan iekšēji justos labi.
«Kad kaut kur izejam visa ģimene, es parasti saģērbjos pēdējais – vispirms saģērbjas meitenes, un tad es viņām pieskaņojos,» smaidot teic populārais teātra un kino aktieris Ivars Kalniņš (62). Viņa «meitenes» ir sieva Laura, Rīgas Franču liceja skolniece Luīze Dārta (8) un mazulīte Vivjena (1).
«Jā, stilam ir nozīme,» uzskata Ivars Kalniņš, sakot, ka cilvēks bez stila ir nekas. Viduvējība, kas nevienu neinteresē un uz kuru neviens neatskatās. «Taču stils, manuprāt, izpaužas ne tikai caur drēbēm – arī tajā, ar ko cilvēks nodarbojas, kas viņam šajā dzīvē ir svarīgs, ko viņš grib pateikt un ko viņš šajā pasaulē vispār dara.»
Mājā svētki
Krievijā arvien pieprasītais un Latvijā visai reti sastopamais Ivars Kalniņš uz foto sesiju Mājai ierodas gandrīz no lidostas – tikko atgriezies no Ukrainas, kurp ar Krievijas galvaspilsētas teātra Arbat un režisora Valērija Beljakoviča veidoto izrādi Meistars un Margarita bija devies viesizrādēs. Daudzu teātra kritiķu jau atzinīgi novērtētajā Mihaila Bulgakova kulta romāna iestudējumā Ivaram Kalniņam uzticēta Poncija Pilāta loma, kā arī vairākas epizodiskas lomas.
«Rīgas dzīvoklī nav vasarīgu drēbju, jāaizbrauc uz laukiem pārģērbties,» telefonsarunā īsi nosaka aktieris, kurš par laukiem sauc savas ģimenes māju Rīgas pievārtē. Jau pēc dažām stundām kopā ar meitiņu Luīzi viņš ierodas fotostudijā, abi saposušies nu gluži «kā no žurnāla vāka».
Ivars Kalniņš atklāj: viņa ikdienas garderobē sastopamas visas varavīksnes krāsas, bet pamatā tie ir tumšie – visu veidu pelēkie un brūnie toņi, kas, kā viņš smej, tik ātri nesmērējas un tik bieži nav jāmazgā. Bet baltā aktierim ir svētku krāsa. «Tāpēc tāds atnācu pie jums,» viņš pasmaida savu apburošo smaidu un saka: «Es šķiroju – visur neeju džinsos. Baznīcā arī es neeju ielas drēbēs...»
Daudz visa kā lieka
Ivara Kalniņa radošā dzīve rit vairāk ārpus Latvijas, tāpēc arī savu garderobi viņš papildina galvenokārt ārzemēs. «Man bieži kaut ko uzdāvina,» viņš iesāk stāstīt, un Luīze uzreiz piebilst: «Un mamma tev kaut ko nopērk...» Aktieris pasmaida, jo nevar meitai nepiekrist, vien piebilst, ka ir kādas specifiskas lietas, piemēram, apavi, ko tikai viņš pats var sev nopirkt.
Aktieris atklāj, ka viņa garderobē ir apģērbi, kas ir tik mīļi, ka tiek novalkāti, «līdz nokrīt no pleciem», un ir tādi, kas stāv skapī, uzvilkti vien pāris reizes. Ivars Kalniņš smej: viņa garderobē ir daudz visa kā. Visa kā lieka.
«Man gan tā nav!» sarunā iesaistās Luīze, sakot, ka viņai drīzāk ir tā, ka atrod skapī kādu ilgāk nevilktu jaku vai kleitiņu un – rokas par īsu! Jo atkal ir paaugusies. Viņai ļoti patīk, ka Franču licejā ir obligātā skolas forma. «Citās skolās meitenes viena otru aprunā, ja nepatīk, kā saģērbušās. Labi, ka mēs visas esam vienādas!» nopietni nosaka apzinīgā skolniece, kura rudenī uzsāks mācības 3. klasē. Bet līdz tam Luīze kārtīgi izbaudīs tikko iesākušos vasaras brīvlaiku, kurā viņa ieplānojusi doties uz četrām nometnēm.
Nevajag gaidīt Bēthovenu
Tikmēr viņas slavenais tētis turpinās strādāt – Meistaru un Margaritu plānots izrādīt ne tikai plašajā Krievzemē, bet aizvest arī Eiropas virzienā, ir vēl arī citi lielāki un mazāki projekti. Bet jau rudenī Ivars Kalniņš atkal atgriezīsies uz teātra skatuves Latvijā – režisora Oļega Šapošņikova iestudētajā Vudija Alena provokatīvajā bez tabu komēdijā Sekss un grēkpilsēta, kur viņa partneres būs Rēzija Kalniņa un Santa Didžus.
Stāstot par saviem skatuves kostīmiem, Ivars Kalniņš nekautrējas uzsvērt, ka viņam ir pietiekami liela skatuves un kino pieredze, lai viņš varētu atļauties ar kostīmu mākslinieku padiskutēt par to, kā viņa atveidojamam varonim vajadzētu ģērbties.
Aktieris neslēpj, ka ir gadījies iet kadrā arī pašam savās drēbēs, īpaši televīzijas seriālos. «Tie nepretendē uz lielo mākslu, tāpēc arī pie kostīmiem tur ne vienmēr ļoti piedomā. Es jau nesaku, ka tas ir slikti, bet tā tagad strādā. Seriāli nav nekāda lielā māksla, bieži vien tie ir tikai tāpēc, lai varētu parādīt reklāmu – jo reklāmu vienu pašu taču neskatīsies,» viņš paironizē, sakot, ka arī diskotēkā taču nevajag gaidīt, ka atskaņos Bēthovenu.
Necieš burtus
Veidojot savu ikdienas stilu, Ivars Kalniņš rūpīgi izvairās no burtiem – vienalga, vai tie ir D&G vai Versace, vai Adidas. Ja nu vienīgi pavisam mazu Nike zīmi aktieris var paciest. «Kāpēc tu nemīli burtus?» Luīze ir neizpratnē.
Aktieris stāsta: esot ārzemēs, viņš izvairās arī no veikaliem, kur pārdod apģērbu visās varavīksnes krāsās. «Tur var nopirkt jaukas drēbes, taču mājās mani nesapratīs,» viņš nosmej. Kad saku, ka bīstamāk būtu, ja nesaprastu uz ielas, aktieris jau sirsnīgi smej: «Uz ielas tad varētu gūt panākumus...»
Ivars Kalniņš atminas, ka reiz Ņujorkā iemaldījies nēģeru kvartālā un kādā veikalā tur noskatījis sev ādas bikses, taču pārdevējs viņu atrunājis tās iegādāties, sakot, ka tās ir for black man. «Viņš vēl norādīja: tiem, kas tur bļaustās uz ielas. Reperiem. Pie mums to uzskata par modernu dzejas paveidu, taču patiesībā tā ir lamāšanās, tāds ne visai izglītotu cilvēku žargons,» uzskata pieredzējušais kinoaktieris.
Neapvainojas, ja nevelk
Ivars Kalniņš apgalvo, ka viņš cenšas lutināt savas meitenes un no ārzemju braucieniem šad tad mēģina viņām ko atvest. Taču viņš nav tik neprātīgs, lai par vienu vakarkleitu atdotu trīs tūkstošus – jo tādu taču varētu uzvilkt tikai vienu reizi...
«Protams, ir grūti otram kaut ko nopirkt, taču šad tad man ir izdevies,» viņš palepojas. Un neapvainojas, ja kādu viņa pirktu kleitu Laura nevelk. «Es drīzāk noskatos, kā viņa iziet no situācijas, mēģinot tikt vaļā no nederīgās preces...» viņš nosmej.
Bet uz jautājumu, cik vietas ceļojumu čemodānā viņam aizņem paša apģērbs, Ivars Kalniņš pavisam vaļsirdīgi izstāsta, ka pat uz otru pasaules galu varētu doties tikai ar diviem krekliem – lai ir ko uzvilkt, kamēr viens izmazgāts un žūst. Vēl līdzi vienmēr ir zobu birstīte un bārdas dzenamais aparāts. «Un tava fočene man vienmēr ir līdzi!» viņš mīļi uzsmaida savai Luīzei, un mazā princese sajūsmināti iesaucas: «Super!»
**
Diāna LIEPNIECE, modes māksliniece dizainere:
– Kungs ar stāju un platu smaidu, turklāt gaišā uzvalkā – tas nevienu nevar atstāt vienaldzīgu! Baltas bikses viņu padara jaunāku, bet gaiši zilā žakete, labi saskanot ar iesirmajiem matiem, tēlu veido vēl cēlāku. Šim gaišajam tēlam noteikti labāk piestāvētu arī gaišāki apavi.
Sporta tipa vējjaka baltā krāsā [uz vāka – aut.] liek domāt par jūras tuvumu un aktīvu dzīvesveidu, bet baltās bikses sava klasiskā griezuma ziņā tam gan mazliet iebilst. Koptēls kā radīts pastaigai gar jūru, bet tad mans priekšlikums – darīt to plikām kājām! Balts un melns ir bezkrāsas, bet krāsas dzīvi padara košāku – ļaujieties arī tām!