Ko mammīte nezina, tas mammītei nesāp
«Protams, mums ir katrai savi noslēpumi, taču, kad sirdī sakrājas kāds smagums, ar mammu vienmēr varu parunāt gan par draudzības, gan mīlestības lietām. Un vēlāk vienmēr izrādās, ka mammai bijusi taisnība,» atzīst pazīstamās dziedātājas Olgas Rajeckas meita Marija Migliniece (19), Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Džeza un populārās mūzikas nodaļas 3. kursa audzēkne.
Sagaidot tuvojošos Mātes dienu, Marija stāsta, ka savu mammu parasti sveic ar ziediem – baltas un dzeltenas frēzijas ir viņas mammas vismīļākie ziedi. «Kad biju pavisam maza, ļoti bieži dāvināju viņai puķes – saplūcu kādā pļavā vai dārzā un teicu, ka tā ir dāvana Māmiņdienā, jo nekādu citu iemeslu nevarēju izdomāt,» Marija smej, sakot, ka tādā veidā gribējusi apliecināt, cik ļoti mīl savu mammu.
Šodien viņas abas ir draudzenes, viena otrai uzticas un, ja gadās kāds grūtāks brīdis, tad zina, kur meklējams atbalsts un sapratne. «Mamma labi pazīst cilvēkus, šķiet, ka viņa redz tiem cauri, tāpēc viņas viedoklī cenšos ieklausīties,» saka Marija un novērtē, ka arī mamma viņai uztic savas sirdslietas – gan priecīgās, gan sāpīgās.
Vēl nestāstīs
Uz skatuves Olga Rajecka allaž ir smaidīga un priekā dzirkstoša, arī sabiedrībā viņa iznes galvenokārt savu pozitīvo starojumu. Vai viņa kādreiz arī dusmojas? «Protams,» Marija sirsnīgi smej un izstāsta, kā mamma viņu savulaik mācījusi kārtot skapi. «Viņa dusmojās, ja drēbes nebija skaisti sakārtotas, – izgāza visas drēbes no skapja un lika sakārtot. Tagad es to, protams, novērtēju, ka mamma man to ir iemācījusi.»
Marija atklāj: protams, ir lietas, ko mamma nezina, un labi vien ir, ka nezina. «Vienalga, cik tev ir gadu, mammai visu nevajag stāstīt – jo, ko mammīte nezina, tas mammītei nesāp,» Marija domā. «Es jau neko tādu baigi trako nedaru,» viņa saka, uzreiz gan piebilstot, ka patiesībā jau ir darījusi gan visu ko, tikai mammai par to nav stāstījusi un pagaidām vēl nestāstīs. «Kad pavisam nesen viņa uzzināja, ka pirms sešiem gadiem biju ielūzusi ezerā un nebiju viņai to pateikusi, viņa mani kārtīgi sabāra, sapsihojās par sešus gadus veciem notikumiem... Mana draudzene to nesen bija pastāstījusi savai mammai, kas savukārt ir laba manas mammas draudzene,» Marija skaidro, kā slepenā informācija noplūdusi.
Visi ar putniem
Jau mācoties Hanzas vidusskolas pamatskolā, Marija skaudri apzinājās, cik populāra ir viņas mamma. «Latvieši jau ir skaudīgi – par mani un mammu runāja visu ko. Taču, tiklīdz es izdzirdēju kaut ko sliktu, teicu, ka izstāstīšu žurnālistiem, kā mamma tiek aprunāta. Un tad visi uzreiz apklusa.»
Līdzīga situācija bija arī vēlāk, kad Marija mācījās Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, taču nu jau trīs gadus, kopš viņa mācās džeza vokālu Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, nav vairs nekādu problēmu. «Mūzikas skolā visi ir mākslinieki, ar putniem, nevienu neinteresē, kas ir tavi vecāki, cik viņi pelna un ar kādām mašīnām brauc. Materiālā pasaule tur nevienu nesatrauc,» saka topošā mūziķe.
Marija atklāj: būt uz skatuves nav viņas nākotnes vīzija. «Man patīk būt uz skatuves, patīk dziedāt – tas man sagādā prieku un baudu, bet tas nav tas, no kā man aizraujas elpa. Mūziku es netaisos pamest, taču dzīvē sapņoju darīt kaut ko citu – man patīk kino, un es gribētu būt kinofilmu mūzikas režisore, gribētu taisīt filmām skaņu celiņus,» atklāj slaveno vecāku atvase.
Nevajag pārspēt
«Jā, ir nedaudz grūti, ka abi vecāki ir tik slaveni, jo visu laiku nepamet sajūta, ka no manis gaida, lai es arī sasniegtu to, ko viņi sasnieguši katrs savā jomā – lai es nepaliktu viduvējība. Tāpēc savulaik bija tā: tiklīdz man kaut kas neizdevās, likās, ka visi manī ir vīlušies. Bet šodien es tā vairs nedomāju, nu jau man ir vienalga, ko citi domā, – jo citādi, kāda jēga dzīvot, ja man visu laiku jādomā, kā pārspēt savus vecākus?! Es nebūšu dziedātāja! Es nebūšu basketboliste! Es būšu es pati!» talantīgajai jaunajai meitenei veidojas sava pašapziņa.
Melnā un rozā
Arī savs ģērbšanās stils Marijai pagaidām vēl tikai veidojas. Tas kļūst arvien sievišķīgāks, un, iespējams, pēdējos gados tas neapzināti notiek arī mammas ietekmē. «Man arvien vairāk patīk kleitas, taču no mammas skapja es tās neņemu – tā kā esmu garāka, viņas kleitas man ir ļoti par īsu,» viņa pasmaida un piebilst, ka arī mammas skatuves tērpi, īpaši modes mākslinieces Elitas Patmalnieces darinātie, viņai ir tabu. «Vispār ar drēbēm īpaši nemaināmies, jo, iedomājieties: ja viņa izies sabiedrībā manā jaciņā, un pēc tam es to uzvilkšu, visi runās, ka valkāju mammas drēbes...» Marija spriež pavisam lietišķi. Taču viņa ir pateicīga mammai, kura savulaik atbalstījusi meitas vēlmi valkāt tikai melnas drēbes. «Tas bija ārprāc,» Marija smej, atminoties sevi 14 un 15 gadu vecumā, kad staigājusi visa melnā un bijusi pārliecināta, ka tāda būs visu mūžu – jo tas ir viņas īstais stils. «Mamma mani atbalstīja, pat pirka tādas drēbes, sakot, ka dzīvē visādiem periodiem jāiziet cauri. Arī viņa pati savā jaunībā esot bijusi panks ar rozā matiem...»