"Kad gadās nejauši uzdurties bērnības dienu albumiem, kas glabājas vecvecāku mājās Alūksnē, dažkārt uznāk nostalģija un gribas ieskatīties pagātnē.
Šķirstot albuma lapas, parasti izdodas restaurēt tās emocijas, kādas bija mirklī, kad tapa fotogrāfija. Tas ir ļoti patīkami," savu attieksmi pret apstādinātiem mirkļiem pauž dziedātāja, Ekonomikas un kultūras augstskolas Kultūras vadības nodaļas otrā kursa studente Kristīna ZAHAROVA.
"Bērnībā un skolas gados ar mani daudz nodarbojās vectēvs; par to viņam esmu ļoti pateicīga. Viņš mani lutināja, bet vienlaikus bija stingrs savās prasībās – kā jau armijas cilvēks. Vectēvs mani pieteica dažādiem dziedāšanas konkursiem, veda uz tiem, pirka man skatuves tērpus un citu nepieciešamo. Līdz kādai 3. klasītei es viņu saucu par tēti, jo ar savu tēvu kopā nedzīvoju, bet vectēvs man aizstāja tēvu.".
UZVARA. Pērn Kristīna Zaharova kopā ar franču uzņēmēju Nikolā Roldānu plūca uzvaras laurus, iegūstot pirmo vietu LNT šovā "Zvaigžņu lietus 2" un galveno balvu 10 000 eiro apmērā, ko abi dalīja. "Emocijas, kuras izjutu šova laikā, man personīgi ir svarīgākas par materiālajām vērtībām. Piedaloties "Zvaigžņu lietū 2", mēs uzsvaru likām uz vokālo izaugsmi, dziesmu saturisko kvalitāti.".
AR KORI. "Beidzot Alūksnes mūzikas skolu, bija jākārto eksāmens diriģēšanā. Tas man bija liels pārdzīvojums. Iepriekš, kad biju viena no kora dziedātājām, šķita, ka mierīgi varētu iztikt bez diriģenta, jo visi jau tāpat zina, kas katram jādzied. Pēc šīs uzstāšanās domas mainīju, jo diriģentam ir burvju vara. Kopš tās reizes vairs kora priekšā diriģentes statusā neesmu stājusies.".
Visu rakstu lasiet 10. oktobra izdevumā Māja.