«Kādreiz ēšana man bija aktuālāka nekā tagad. Ja iepriekš tā vairāk līdzinājās ķermeņa izklaidēšanai un lutināšanai, tad tagad ēdu, lai sevi pabarotu,» spriež mākslinieks noformētājs, dizainers, fotogrāfs, joku plēsējs un humorists Aldis Kalniņš, kurš nu izpaužas reklāmas jomā un ir arī savas pirmās paša zīmētas un sacerētas grāmatas Zili brīnumi autors.
«Ir pierādīts, ka ēdot izdalās laimes hormons. Ja cilvēks kādā savas dzīves posmā nejūtas gana laimīgs un apmierināts, tad viņš, loģiski, meklē veidus, kā sevi iepriecināt. Un viens no veidiem ir ēšana, jo tā sagādā baudu. Esmu gana radis baudu ēšanā, tagad dzīvē gribu ko citu. Tāpēc gan sev, gan citiem novēlu baudu rast nevis ēdienā, bet citās dzīves izpausmēs, citā dzīves piepildījumā!»
Sirmā salāti
Kad LNT raidījuma Sirmā ēdienkaratē pirmsākumos Aldim bijusi saistība ar šo projektu, viņš vairāk nekā pašlaik esot pievērsis uzmanību veselīgam uzturam, ekoloģiskajiem produktiem un Latvijā ražotai precei. «Tagad man tas vairs nešķiet svarīgi. Es negribu nošķirt igauņu, lietuviešu un latviešu pārtikas produktus, sakot, ka tas ir sliktāks vai ka tas labāks par mūsējiem. Tāpēc mani apmierina Holandē izaudzēti tomāti, zivis no Ķīnas un kartupeļi no Polijas,» savus uzskatus pauž Kalniņš. «Latvijas biezpiens ir dārgāks par Lietuvas biezpienu. Kāpēc man būtu jāpērk tas, kas ir dārgāks? Ar ko vietējais biezpiens atšķiras no lietuviešu? Tas ir tieši tāds pats, turklāt – taisīts no Latvijas govju piena. Es kā patērētājs tādas pašas kvalitātes preci izvēlos par man pieņemamāku cenu.»
Atceroties sadarbības laiku ar atraktīvo pavāru Mārtiņu Sirmo, Aldis piemin viņa izcili pagatavotos salātus. «Es visiem iesaku pagaršot Mārtiņa taisītos salātus. Kaut galīgi neesmu salātu fans, Sirmā meistaroto mērču un garšvielu salikuma dēļ
salātiem, manuprāt, pieauga to garšas vērtība.»
Spilgta garšu buķete noteikti ir rukolas, sarkano salātu lapu un romiešu salātu mikslim ar marinētām brētliņām, konservētu papriku un zilā siera un valriekstu mērci Mārtiņa Sirmā versijā. Vispirms uz šķīvja kārto salātu lapas, tām pāri brētliņu filejas un strēmelēs sagrieztu papriku, tad pārlej mērci. Lai to pagatavotu, trim līdz četrām porcijām ņem simts gramus zilā siera, trīs olu dzeltenumus, divas saujas valriekstu, vienu citronu, trīs ēdamkarotes olīveļļas, sāli un piparus. Vispirms uz pannas apgrauzdē valriekstus, tad pievieno nedaudz olīveļļas un sāls. Sakuļ trīs olas dzeltenumus, kam pievienota citronu sula, sāls, melnie maltie pipari. Kad dzeltenumi sakulti, pielej olīveļļu un turpina kult, līdz mērce sasniegusi majonēzes konsistenci. Tad pieliek grauzdētos valriekstus un uz smalkas rīves sarīvētu zilo sieru.
Gadiem divas olas un divas siermaizes
Ja esot jāizdara izvēle – vairākas stundas veltīt ēdiena tapšanas procesam vai nodoties sevis izglītošanai, Aldis dodot priekšroku otrajam variantam. «Ēst gatavošana prasa daudz laika: stunda paiet, kamēr tiec līdz tirgum, tad stunda pa tirgu, pēc tam stunda līdz mājām un vēl vismaz stunda, kamēr ēdiens ir gatavs. Tērēt četras stundas, lai sevi palutinātu, man šķiet pārāk liela izšķērdība,» uzskata Kalniņš un piemetina, ka ar izpratni attiecas pret tiem, kam nodošanās kulināriem eksperimentiem ir aizraušanās.
«Rīts man sākas ar krūzi šķīstošas kafijas, kurai pieliets piens, un cigareti. Kafija man ir funkcionāls dzēriens, es pat īsti nezinu, ko no tās gūstu. Laikam jau kādu enerģiju. Var arī teikt, ka tas ir laiks, ko veltu sev. Kad tētis pīpē un dzer kafiju, viņš ir jāliek mierā. Man ir trīs bērni. Kaut dzīvoklis ir gana liels, vietas, kur iespējams pabūt vienatnē, nav daudz, ja nu tualete un duša. Tur arī varu pamukt.»
Brokastis ēdot diezgan vēlu – ap 11–12, kad radusies apetīte. «Kopš bērnības man brokastīs ir nemainīga ēdienkarte – divas mīksti vārītas olas un divas baltmaizes šķēles ar sieru. To pašu brokastīs ēda mans vectēvs (un turpina to darīt), bet nu jau šo tradīciju ir pārņēmis mans jaunākais dēls, kuram ir desmit mēnešu. Šodien, kad nācu uz interviju, viņš notiesāja ceptu olu ar sāli un krējumu.»
Aldis mirkli aizdomājas un turpinot saka – derētu pamainīt savus ēšanas paradumus. «Ja uz šo lietu skatās filozofiski, varbūt man pietrūkst vēlmes mainīties ne tikai attiecībā uz ēdienkarti, bet arī plašāk. Esmu novērojis – tiklīdz mainos pats, mainās arī mana ēdienkarte. Tāpēc, tuvojoties pavasarim, novēlu sev dažāda rakstura pārmaiņas!»
Paša ķertas foreles
Seši vakarā esot laiks, kad Aldis parasti ieturot vakariņas. «Es ne aci nepamirkšķinot arī vakarā varu ēst to pašu, ko no rīta, – siermaizītes, tikai ceptas. Kad sakārojas gaļu, uzcepu karbonādi, ko esmu radis notiesāt kopā ar svaigu gurķu un tomātu salātiem, kas aizdarīti ar skābo krējumu. Kartupeļi, rīsi vai griķi piedevās man neprasās. Esmu pamanījis – ja ilgi neesmu ēdis gaļu, gribas riekstus. Man garšo nelobīti zemesrieksti un arī ciedru rieksti.»
Savukārt vasarā ģimene mielojoties ar Alda ķertām forelēm. «Braucu uz vienu un to pašu upi, taču neteikšu, uz kuru. Reiz Sirmais raidījumā atklāja, kur vēžo. Pēc tam viņš varēja droši turp nebraukt.»
Aldis esot pārliecinājies, ka Latvijā foreļu netrūkst. «Parasti mājās pārvedu vismaz trīs: vienu sev, otru – sievai, bet trešo – vecākajam dēlam. Zivis uzcepam (noteikti sviestā, nevis eļļā!) vai arī apēdam mazsālītas.»
Cepts lasis šķietot pārāk sauss, taču karpai gan neesot ne vainas. «Manuprāt, sievietes mēdz vairāk eksperimentēt ar ēdienu, viņas ir atvērtākas kulināriem piedzīvojumiem. Vīrieši, domāju, ir konservatīvāki, lielākoties pārtiek no tiem ēdieniem, pie kuriem pieraduši jau bērnībā. Kā mamma baroja, tā turpina ēst arī tad, kad paši ir kļuvuši par vecākiem.»
Neparastākais, ko Aldis kaut reizi mūžā esot nobaudījis, esot cepti sienāži. «Tos kraukšķināju, būdams Taizemē. Taču tā vairāk bija izklaide, nevis izsalkuma apmierināšana, jo es parasti neraujos pēc eksotiskiem ēdieniem. Olās izšķīlušos cāļu mazuļus (tie ir iecienīti Āzijā) es noteikti nespētu dabūt iekšā.»
Toties viss, ko gatavojot sieva, gan garšojot. «Varbūt šis un tas nesaskan ar manu ēdienu konceptu, bet viņai maltītes padodas tik garšīgas, ka aizmirstu par savu konceptu.» Aldis izstāsta vienu no brokastu versijām sievas izpildījumā. «Neko īpašu nevajag, bet rezultāts ir nevainojams. Biezpienam pievieno šķēlēs sagrieztu avokado un tomātus, pārslaka ar sojas mērci, un viss. Tikpat laba uzkoda ir avokado ar marinētiem gurķiem.»
Joprojām Aldim garšojot melleņu klimpas, ar kurām lutinot mamma, kad pie viņas aizbraucot ciemos. «Vasarā, kad ir melleņu sezona, mamma uzvāra melleņu klimpas. Vēl viens no viņas meistarstiķiem ir šmorēta vista ar burkāniem un kartupeļiem. Tas laikam ir mans favorītēdiens.»
***
Alda Kalniņa iecienīto ēdienu receptes
Biezpiens ar dārzeņiem un sojas mērci
Vajag: biezpienu, svaigus tomātus, gatavu avokado un sojas mērci.
Pagatavošana: biezpienam pievieno šķēlītēs sagrieztu avokado un svaigus tomātus, pārslaka ar sojas mērci.
Augļi ar sojas pienu
Vajag: sojas pienu ar vaniļas garšu, meloni un banānus.
Pagatavošana: meloni un banānus sagriež gabaliņos un pārlej ar sojas pienu, kam ir vaniļas garša.