Brāļi Dukuri nemēģina viens otram līdzināties

"Kad biju mazāks, skatījos, kā ģērbjas brālis – tas man bija svarīgi, jo, protams, gribējās brālim līdzināties," atzīst 2010. gada Vankūveras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, divkārtējs Pasaules kausa ieguvējs, divkārtējs Eiropas čempions un 2011. gada pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs (26).

Viņa brālis Tomass Dukurs (29) piebilst, ka drēbju skapis abiem gan nekad nav bijis viens, jo viņiem vienmēr bijusi ievērojama augumu starpība.

Martins Dukurs ir 180 centimetru garš, bet viņa vecākais brālis Tomass Dukurs, 2010.?gada Vankūveras olimpisko spēļu 4. vietas ieguvējs, ir septiņus centimetrus garāks. Arī pusaudžu gados jaunākais brālis augumā nespēja panākt savu lielo brāli, jo Tomass agri pamanījās izstīdzēt ļoti garš. Apavu izmērs abiem vienmēr atšķīrās. "Mums nekas nebija kopīgs, taču man patika viņa drēbes, tikai tās visas man bija par lielu," smaida Martins, sakot, ka Tomass vienmēr bija viņa paraugs, viņš vienmēr koriģēja, kā jāģērbjas. Martins atminas, ka brālim reiz bijuši ļoti stilīgi džinsi, kuriem viņš mēdza ielocīt bikšu galus, lai tos varētu valkāt. Tomasam tas, protams, nepatika, jo ielocītās vietas padila un bija redzamas.

Arvien klasiskāks

"Vairs nav tie gadi, kad skatos, kā ģērbjas brālis," atzīst Martins. "Ar laiku mums katram izveidojies savs stils, un manējais pēdējā laikā kļūst arvien klasiskāks. Pēdējos trīs četrus gadus man patīk klasiskas bikses un krekli, tikai ikdienā bieži nesanāk tā ģērbties, jo katru dienu ir treniņi, tāpēc pamatā staigājam sporta tērpos. Kad esi pieradis brīvi ģērbties, tad pat viena diena džinsos ir jau dīvaina," atzīst pasaules čempions.

"Īstenībā jau sportisti nav tas labākais paraugs, kā vajadzētu ģērbties," domā Tomass. Arī viņš ikdienā deviņdesmit procentos gadījumu sastopams sporta tērpā. Ja vien nav jābūt kādā oficiālā pasākumā vai pieņemšanā, kur jāievēro noteikta etiķete. "Uzvalku sanāk uzvilkt ļoti reti, bet nu tie tad ir baigie svētki – vai pieņemšana pie Valsts prezidenta vai Latvijas gada balvas sportā pasniegšanas ceremonija," piebilst Martins. Starp citu, tieši viņš pērnā gada nogalē ieguva Latvijas gada balvu sportā 2010 kā labākais Latvijas sportists.

Visu pērk Amerikā

"Latvijā kādu laiku vairs neiepērkamies – visu apģērbu iegādājamies ārzemēs, pamatā Amerikā, Pārksitijas outletos," stāsta Tomass, bet Martins piebilst, ka tā sanāk krietni ietaupīt, un kāpēc gan šādu iespēju neizmantot. Jaunākais brālis apģērbā visvairāk iecienījis zīmolu Calvin Klein, savukārt vecākais atzinīgi novērtē Diesel ražojumus. "Nav tā, ka pievēršu uzmanību tikai zīmoliem, tas nav noteicošais, taču tas ir kvalitātes atskaites punkts," Martins paskaidro, sakot, ka, piemēram, Amerikā Calvin Klein pārāk augstu nekotējas, līdz ar to ir salīdzinoši lēts, taču kvalitāte vienmēr ir atzīstama. Arī viņa vecākais brālis nedzenas pēc konkrētiem nosaukumiem, taču, ja cena ir līdzīga, izvēle ir par labu pazīstamam zīmolam.

Sieviete nedrīkst treniņtērpā

"Stilam ir nozīme," sapratis Martins – jo, pēc viņa domām, tieši apģērbs ir tas, kas rada pirmo iespaidu un arī noteiktu priekšstatu par cilvēku. Taču arī atpazīstamība, kas nāk līdzi ar vērā ņemamajiem sportiskajiem sasniegumiem, uzliek sava veida atbildību piedomāt pie apģērba. Piemēram, ejot uz Latvijas gada balvas sportā 2010 pasniegšanas ceremoniju, Martins "bija spiests" nopirkt jaunas kurpes. "Nu jā, ja agrāk par to varēju nedomāt, tad tagad ir jāpiedomā pie tādām lietām," viņš saka. Savukārt Tomass piebilst, ka viņu dzimtajā pilsētā Siguldā gan par to nav īpaši jādomā?– tur sportiskos brāļus daudzi zina, pazīst un pieņem vienkāršāk, kā savējos. "Ejot

no treniņa, varu mierīgi ieiet arī veikalā, nekādu problēmu?– neviens tā nevērtē, ka esmu treniņtērpā. Arī pašam nav nekāda diskomforta," atzīst pasaules čempions. Viņš gan uzskata: ja sieviete nodarbojas ar sportu, vienalga?– ar skeletonu vai svarcelšanu, vienalga, cik viņa liela un muskuļaina, ārpus sporta ir jāmāk būt sievietei un ikdienā nevajadzētu staigāt treniņtērpā.

***

Skeletonisti Martins un Tomass Dukuri sevi uzskata par vienkāršiem lauku zēniem, kuri nedzenas pakaļ modei, bet ģērbjas atbilstoši savām sajūtām.

"Daudzi sportisti, kas olimpiādē ir izcīnījuši medaļas, to atzīmē, uztetovējot sev olimpiskos riņķus. Mēs esam garlaicīgi: mums nav neviena tetovējuma," Martins smej.

Draudzene Martinam dzimšanas dienā pirms trim gadiem uzdāvināja kuloniņu ar ķēdīti, no kuras sportists nešķiras ne dienu, ne nakti. Arī sportojot tā absolūti netraucē. Kas zina, varbūt gluži otrādi – nes veiksmi?

Pulksteni Martinam pirms diviem gadiem dzimšanas dienā uzdāvināja sponsori. "Es to nēsāju katru dienu, tas ir ērts un man patīk," viņš saka. Arī Tomasam ir gan pulksteņi, gan gredzeni, gan ķēdes, tikai viņš tās nenēsā – jo treniņos traucē, vienmēr viss jāņem nost.

***

Mārtiņš PŪPOLS, modes dizainers:

– Abi brāļi Dukuri ir 100% sportisti, un tas ir pašsaprotami, ka garderobes lielāko daļu veido tieši sportiska stila apģērbi. Esmu pārliecināts, ka, arī izvēloties sportiska dizaina apģērbus, var izveidot savu personīgo stilu, kas ir oriģināls un pamanāms.

Gan Martinam, gan Tomasam ieteiktu ieskatīties talantīgā beļģu dizainera Dirka Bikkemberga apģērbu dizainā, kas, manuprāt, ir veiksmīgi apvienojis sportisko un ikdienas stilu, un brāļiem tas varētu piestāvēt.