Pēdējā laikā ir aktualizējusies vajāšana darbavietā jeb mobings, kam labvēlīga augsne ir bailes zaudēt darbu un vēlēšanās pakāpties pa karjeras kāpnēm jebkādā veidā.
Ir kvalificēti vairāki mobinga veidi: horizontālais, kad apdraudējums nāk no kolēģiem, un vertikālais, kurā iesaistās visa hierarhija,?– priekšniecība vajā padoto vai, gluži pretēji, padotie ir nolēmuši izdzīvot vadītāju. Taču pats briesmīgākais ir dubultais mobings, kad uzbrukumi nāk no abām pusēm?– gan no padotajiem, gan no priekšniecības.
Šī parādība ir ļoti izplatīta Japānā. Valstī, kur pastāv tradīcija pieņemt darbā uz mūžu, darbiniekus cenšas atlaist nevis tiešā veidā, bet gan padarīt viņu dzīvi darbavietā tik neizturamu, lai viņi paši iesniegtu atlūgumu.
Vajātāju metodes
Kā var noteikt, kad ir mobings un kad?– konfliktu sērija? Pirmkārt, uz to norāda ilglaicīgums. Otrkārt, mobings vienmēr ir vērsts pret vienu cilvēku, nevis grupu. Un, treškārt, mobingam nav cita mērķa kā vien pazemot un iebaidīt upuri. Turklāt metodes, kas tiek izmantotas, parasti ir ļoti līdzīgas.
Izolē no neformāliem personiskajiem kontaktiem. Ir simtiem iespēju, kā to darīt, piemēram, upuri neaicina kopā doties pusdienās vai uz smēķētavu, kur parasti notiek neformāla komunikācija, neaicina uz ballītēm, nesveicinās.
Slēpj informāciju, kas attiecas uz darbu. Darbabiedri var apzināti slēpt vai aizmirst paziņot informāciju, kas attiecas uz darbu, piemēram, nepateikt, ka ir apspriede, pārāk vēlu informēt, ka iespējams pieteikties darbavietas apmaksātos svešvalodas apguves kursos, u.tml.
Ignorē sasniegumus. Darbabiedri pastāvīgi ignorē jebkādus upura sasniegumus, nepievērš uzmanību viņa ieguldījumam kopējā lietā. Savukārt vadība sistemātiski upuri atstāj bez prēmijām un iespējas virzīties pa karjeras kāpnēm.
Mēģina bojāt reputāciju. Gan personisko, gan profesionālo. Ar izdomu apveltītiem vajātājiem šeit ir plašas iespējas izpausties: viņi var izplatīt dažādas baumas par upuri, piegādāt pierādījumus, kas kaitē viņa cieņai, paņemt no upura darba galda svarīgus dokumentus.
Dažkārt opozīcija izpaužas pavisam atklāti?– izsakot aizvainojumus un nonākot līdz pat fiziskai ietekmēšanai. Dūru vicināšana darbavietās, kur tiek praktizēts mobings, ir diezgan bieža parādība.
Ko izjūt mobinga upuris
Pat tad, ja cilvēkam, kurš ir kļuvis par mobinga upuri, sākumā uzrodas daži aizstāvji, laika gaitā viņš paliek viens aci pret aci ar vajātājiem. "Šodien viņš, bet rīt varam būt mēs," agri vai vēlu nodomā upura aizstāvji.
Mobinga upuris katru dienu izjūt ne tikai spēcīgu stresu, bet viņam pamatīgi sarūk pašapziņa. Jo nepārtraukti ir jābūt modram, gaidot, no kura stūra būs uzbrukums.
Vajātais cilvēks sāk šaubīties par savām spējām dot pretsparu vajātājiem un arī par savu profesionālo varēšanu. Un tās var būt ne tikai subjektīvas izjūtas: katru dienu aizsargājoties pret domubiedru terāriju, profesionālās iemaņas tiešām var ciest.
Laika gaitā upurim arvien grūtāk kļūst atstāt savus paradumus birojā. Mobinga objektam sāk šķist, ka draugi pret viņu izturas citādi, ka viņu sāk viegli ienīst mājinieki. Mobinga upuris spēj saskatīt ienaidniekus pat tukšā vietā?– tur, kur to nav. Šāda izturēšanās spēj izraisīt jaunus konfliktus.
Lai cik tas paradoksāli būtu, mobinga upuri nevēlas aiziet no darba, kur viņus sistemātiski vajā. Parasti viņi savu rīcību motivē ar to, ka negrib sevi atzīt par zaudētājiem šajā nevienlīdzīgajā kaujā. Bet patiesībā viņu rīcības motīvi ir dziļāki: mobinga upuri sākuši šaubīties par savu spēku un kompetenci. Viņiem šķiet, ka, aizejot pat no tik neapskaužamas darbavietas, viņi nespēs atrast nevienu citu darbu. Sāk arī mākt šaubas par savu pievilcību un to, kā potenciālo darba devēju acīs izskatīsies viņu CV.
Kā nekļūt par vajāto
Lasot dažādas instrukcijas, kas uzrakstītas nejauko padomu žanrā, proti, uzskaitīts, kas jādara, lai kļūtu par mobinga upuri, rodas iespaids, ka upuris pats ir vainīgs savās likstās. Sak", ir jāņem vērā tikai pāris padomu un mobings nedraudēs. Piemēram, nevajag izraisīt kolēģos skaudību, nevajag no viņiem atšķirties ne pārticības ziņā, ne arī būt eksotiskām interesēm. Nevajag būt pārāk gudram un arī izlēcējam ne, nevajag uzvesties izaicinoši, ignorēt rakstītus un nerakstītus uzvedības modeļus, kas valda konkrētajā darbavietā, nevajag izrādīt pārāk lielu iniciatīvu. Vārdu sakot?– labāk būt nemanāmam. Vai arī, kā jokojot reiz teicis kāds pazīstams aktieris, "esiet nabadzīgi, slimi un netalantīgi, un tad jums būs garantēta visu mīlestība".
Lai nu paliek joki, taču ir novērots, ka kolektīvam, kur darbinieki pieder pie viena sociālā slāņa, ir līdzvērtīga izglītība un vienāda motivācija, daudz mazākas ir iespējas inficēties ar mobinga vīrusu.
Taču mēdz būt gadījumi, kad mobinga upuris ir absolūti nevainīgs, nekādā veidā nav izaicinājis savus vajātājus. Te vaina gulstas uz vadītāju?– viņa nepareizo rīcību, vadot savus padotos.
Pirmkārt, vadošā amatā esošais var veicināt neveselīgu konkurenci?– provocējot padotos, lai viņi klačojas cits par citu, vērpj intrigas. Tā rīkojoties, darbinieki tiek sarīdīti.
Otrkārt, mobinga iemesls var būt neveselīga gaisotne kolektīvā. Upuru vajāšana parasti raksturīga darbavietām, kur ir liela kadru mainība un personālam nav karjeras izaugsmes iespēju.
Treškārt, mobingam labvēlīga augsne ir nepareiza kadru politika. Neprecīza pienākumu sadale (piemēram, divu darbinieku pienākumi dublējas), tas, ka nav atgriezeniskās saiknes ar vadību, ka ir neskaidri kompānijas mērķi un uzdevumi.
Ja šo situāciju nav iespējams mainīt, lai sevi galīgi nesabeigtu, ir vērts padomāt par citu darbavietu.
***
NODERĪGI
Kam pastāv risks kļūt par mobinga upuri
tiem, kas ļoti atšķiras no pārējiem darbabiedriem sociālā statusa, izglītības līmeņa, nacionalitātes vai kādā citā ziņā;
ja darbavietā ir notikusi pamatīga pārstrukturēšana, par mobinga upuri var kļūt darbinieks, kas negaidīti pakāpies pa karjeras kāpnēm vai, gluži pretēji, pēkšņi pazemināts amatā;
ļoti izplatīta parādība ir jaunu darbinieku mobings. Tā ir savdabīga izdzīvošanas spēju pārbaude pirms iekļaušanas kolektīvā;
mobinga cēlonis var būt banālas vajātāju bailes par savu vietu. Šādā gadījumā vajāti tiek talantīgi un veiksmīgi darbinieki, arī jaunie, bet vajātāji parasti ir pieredzējušie darbabiedri, mazāk spējīgie un tie, kam ar jauno censoni jādala darba pienākumi.