Kuģa stūrmane – pareizā izvēle

Latvijas Jūras akadēmijas absolvente Daiga Rināsa, kurai ir 23 gadi, tikko saņēmusi augstskolas diplomu un uzsāks darba gaitas izvēlētajā specialitātē. Viņas profesija ir vīrišķīga: kuģa vadītājs – stūrmanis.

"Tagad, protams, uz diviem mēnešiem būs jādodas jūrā, kur veikšu trešā stūrmaņa mācekļa pienākumus. Esmu uzsākusi darba gaitas kompānijā Anglo Eastern, kas nodarbojas ar lielizmēra kravu pārvadājumiem," stāsta Daiga.

Apmēram pirms četriem gadiem Daigas tētis radio dzirdēja reklāmu, ka Latvijas Jūras akadēmijā notiek studentu uzņemšana. "Viņš man jautāja, vai es vēlos pamēģināt. Zināju, ka nevēlos strādāt darbu birojā, kas saistīts ar papīru kārtošanu. Tēta piedāvājums man šķita interesants. Un kāpēc gan nepamēģināt?" Daiga atceras, ka bērnībā nav bijusi īpaša saskare ar jūru, taču ūdeņi vienmēr ir patikuši. Tagad tētis priecājas par meitu, kura izvēlējusies sievietei neraksturīgu darbu. Viņš kādreiz jokojas, lai meita paņem tēvu līdzi jūrā.

Daiga ir madoniete, bet pirms studijām akadēmijā absolvēja Valmieras valsts ģimnāziju. "Kādreiz nodarbojos ar sportu – vieglatlētiku, tāpēc aizgāju tur mācīties. Taču, mācoties 11. klasē, ieguvu traumu – joprojām sāp ceļgals, un sportiskajām gaitām nācās pārvilkt svītru." Pirms tam viņa bija pārliecināta, ka savu dzīvi saistīs ar sportu, tāpēc ir nedaudz sāpīgi, ka no šīs ieceres nācās atteikties. Ja būtu turpinājusi sportistes gaitas, tiektos uz mācībām un treniņiem Amerikā.

Sardzē ar stūrmani

Četru gadu ilgo studiju laikā Daigai bija divas prakses – darbs uz kuģa. Pirms tam bijis satraukums un neziņa – patiks vai nepatiks. "Kad mācījos 2. kursā un 4. kursā, pa pieciem mēnešiem biju jūrā. Pirmajā reizē viss prakses laiks aizritēja Venecuēlā, bet otrreiz iznāca kuģot pa Ēģipti, Pakistānu, Singapūru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem." Jau pirms pirmās prakses Daiga sapratusi, ka izvēlētajā specialitātē nav kļūdījusies. Vēlāk pēc pirmā pavadītā mēneša uz kuģa tas pilnībā apstiprinājies. "Protams, kamēr nav bijusi prakse, var arī kļūdīties, jo teorija ir viena lieta, bet prakse – pavisam cita." Daiga atklāj, ka prakses norisē daudz kas ir atkarīgs no kapteiņa.

"Ja viņš ir ieinteresēts, lai praktikants iegūst jaunas zināšanas un tiktu profesionāli apmācīts, tad prakse ir ļoti vērtīga. Pirmajā praksē bija daudz jāstrādā, tāpēc papildus vakarā pēc darba mācījos pie trešā stūrmaņa." Otrās prakses laikā kapteinis licis Daigai stāvēt sardzē kopā ar stūrmani un mācīties. Daiga bija sagatavota, lai varētu nomainīt trešo stūrmani, ja būtu bijusi tāda nepieciešamība. "Man paveicās ar kapteini, jo viņš daudz iemācīja. Viņam bija interese, lai jaunie kuģu vadītāji iegūst labas zināšanas. Kapteinis pēc praksē pavadītā laika man teica: "Es priecātos, ja tu atgrieztos strādāt uz kuģa par trešo stūrmani.""

Mērķis ir izvirzīts

Daiga prāto: iepriekš nevar zināt, vai šī profesija izvēlēta uz mūžu. "Citi man jautā, kā varēšu apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, taču mans mērķis ir tikt līdz vecākā kapteiņa palīga amatam. Ceru, ka piecu gadu laikā man tas izdosies," atklāj uzņēmīgā jauniete. Tagad viņas kvalifikācija ir trešais stūrmanis. "Agrāk to nav iespējams izdarīt, jo jāuzkrāj pieredze. Zinu, ka par otro stūrmani var tikt pēc diviem reisiem jūrā, bet vecākā kapteiņa palīga amatā ir vajadzīgas daudz plašākas zināšanas." Viņa apzinās, ka visu laiku nevarēs stūrēt kuģi, tālākā nākotnē droši vien strādās ar jūrniecību saistītā organizācijā vai uzņēmumā krastā. Daiga apsvērusi arī domu par studijām maģistrantūrā.

Viņa sapratusi, ka, dodoties jūrā, svarīga ir ekipāža. "Ja ar pārējiem komandas biedriem uz kuģa ir viegli saprasties, problēmu nav. Pieci mēneši uz kuģa tad aizlido ar vēja spārniem. Protams, stūrmanim ir svarīgi, kāds kontakts izveidojas ar kapteini. Ja abi nevar sastrādāties, ir grūti." Viņa novērtējusi, ka, strādājot uz kuģa, lietderīgo var apvienot ar patīkamo – redzēt pasauli.

Skeptiski pret meitenēm

Kad Daiga iestājusies augstskolā, viņas kursā bija vairāk audzēkņu, nekā to absolvējot. No iesācējiem palika 43, arī visas septiņas meitenes. Izstājās puiši, kuriem pietrūka mērķtiecības un izturības. "No sākuma grupas biedri puiši skeptiski vērtēja to, ka kopā ar viņiem mācās meitenes – "ko viņas darīs jūrā?". Taču vēlāk saprata, ka ir lietas, kas meitenēm padodas labāk nekā puišiem. Ir grūti priekšmeti, piemēram, kuģu teorija, fizika, kas daudziem sagādā problēmas. Man interesē un padodas navigācija, astronomija, tāpēc mācības nešķita grūtas. Slodze bija liela. Daži kursabiedri mācības vēlējās savienot ar darbu, bet tas praktiski nebija iespējams."

Daiga nepiekrīt kādreiz populārajam teicienam, ka sievietes uz kuģa nes nelaimi. "Tagad tā vairs nav. Reti kad nākas saskarties ar šādu attieksmi. Protams, esmu dzirdējusi jautājumu: "Vai tad nebija citas augstskolas, kur mācīties?" Es atbildēju, ka laiki mainās un kāpēc es nevaru mācīties to, kas man patīk."

Jūras slimība nepiemeklē

Dzirdētie nostāsti par jūras slimību Daigu nekad nav baidījuši. Viņa, par laimi, neko tādu arī nav piedzīvojusi. "Esot jūrā uz kuģa, ir patīkama sajūta; arī tas, ka nekā nav apkārt, tikai ūdens, mani netraucē. Nekad neesmu aizdomājusies, ka jūra var satrakoties un notikt kas slikts. Vienmēr viss ir bijis kārtībā." Otrās prakses laikā Daiga izbaudījusi mirkļus, kad debesīs zibeņoja, lija lietus un bija spēcīgi viļņi. Viņa uzskata, ka nekad nevajag domāt sliktas domas, arī esot uz kuģa.

Kad Daiga apmēram pēc diviem mēnešiem atgriezīsies krastā, viņa izies speciālus kursus, lai pilnveidotu savas prasmes un iegūtu augstāku kvalifikāciju. "Lai strādātu uz kuģa, visu laiku ir jāmācās un jākrāj zināšanas. Var teikt, ka būšu mūžīgā studente." Daiga prāto, ka nākamais brauciens, iespējams, būs drīz – pēc mēneša, kas būs pavadīts krastā.

Daiga zina, ka jūrniekiem patīk jokot. "Pirmajā praksē biju kopā ar grupas biedru, kurš jau bija piedalījies divās praksēs un stāstīja par izjokošanu. Tāpēc mani bija grūti iznest cauri." Daiga uzskata, ka, strādājot uz kuģa, svarīgākās īpašības ir mērķtiecība un pacietība. "Uz kuģa ir situācijas, kuras cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu nebūtu pa spēkam izdzīvot. Esmu redzējusi, ka pēc divām nedēļām jūrā vairs nevar izturēt un gribas atgriezties mājās."

Darbs atnāk klāt

Visur pasaulē kuģu kompānijās esot pieprasījums pēc darbiniekiem, arī stūrmaņiem. "Absolvējot Jūras akadēmiju, piedāvājumi nāk klāt. Darbs pašai nav jāmeklē. Ja spēšu sevi pierādīt, varēšu veidot savu karjeru." Daiga bilst, ka ir tikai viens mīnuss – ir kuģu kompānijas, kam ir nosacījums – meitenes darbā nepieņem. Viņa uzskata, ka pēc rakstura ir stipra un, dodoties jūrā, tādai arī ir jābūt. Šādas patīkamas atsauksmes viņa dzirdējusi par sevi, minot par piemēru citiem topošajiem kuģu speciālistiem. Daiga prāto: ja tagad vairs nevarētu doties jūrā, izvēlētos mācības Aizsardzības akadēmijā.

Madonieti interesē tehniskas lietas, arī auto, vasarā – došanās pārgājienos. Kopš bērnības labākie draugi vienmēr bijuši puiši. Daiga ārēji ir smalka un sievišķīga, taču izrādās, ka sievišķīgas lietas viņu īpaši nevilina. "Lidostā, kad atgriezāmies mājās un reģistrējos, darbiniece, uz mani paskatoties, jautāja: "Vai es tiešām dodos jūrā?" Protams, ar smaidu to apstiprināju." Meitene ar interesi skatās Discovery raidījumus, kas saistīti ar jūru, un arī tādējādi paplašina savu redzesloku. Daiga teic, ka uz dzīvi raugās optimistiski. "Cilvēki parasti paši ar savu pesimismu pievelk problēmas. Ja esi optimists un tā arī rīkojies, tad viss ir kārtībā." Tām jaunietēm, kuras izvēlēsies mācības Latvijas Jūras akadēmijā, viņa novēl nepadoties, ja piemeklē problēmas. "Ja kāds cenšas iebilst, ka izvēlētā profesija nav īstā, jācenšas pierādīt pretējo, ka tieši tur ir mana vieta."