"Ēst gatavošanu es neuztveru kā apgrūtinājumu. Patīk, patīk man ar to nodarboties – ģimenē esmu galvenais šefpavārs, tiesa gan, varētu būt radošāks. Bet bieži vien ir tā, ka ļoti gribas ēst, taču ir vēls, tāpēc nav laika aizrauties ar gardēžu cienīgu vakariņu taisīšanu," atklāj viens no kosmosiešiem, izdevniecības Musica Baltica direktors Andris Sējāns.
"Ja gribas, lai taptu kaut kas īpašāks, tam ir nepieciešams laiks. Vismaz tāda ir mana pieredze," viņš saka. "Un vēl esmu pārliecinājies, ka mūziķi spēj būt lieliski pavāri. Spilgts piemērs tam ir mans kādreizējais cīņu biedrs Rīgas Doma skolas zēnu korī Lauris Aleksejevs. Viņš ir gan spējīgs mūziķis, gan virtuozs meistars virtuvē."
Kad esam iekārtojušies Vecrīgas sirdī dislocētajā tējnīcā Amelie, Andris nespēj turēties pretī kārdinošai ogu kūkai, kaut vēlāk atklās, ka neesot saldumu cienītājs. "Es zinu, ka daudziem ēdienreize šķiet nepilnvērtīga, ja nav baudīts deserts, taču es bez tā varu mierīgi iztikt."
Omlete ar kivi
Ogu kūka mūziķim atsauc atmiņā paša pirmos soļus kulinārās pasaules izzināšanā. "Mums ar māsu un brāli jau kopš agras bērnības vajadzēja kļūt patstāvīgiem, jo tētis un mamma strādāja, muzicēja, braukāja apkārt pa pasauli, tāpēc mūs nevarēja sagaidīt ar siltām pusdienām pārnākam no skolas. Tā nu nekas cits neatlika kā pašiem iemanīties virtuves gudrībās," atceras Andris. "Man joprojām spilgtā atmiņā ir kulinārais šedevrs – omlete ar kivi, kas tapa sadarbībā ar brālēnu Reini Sējānu un, protams, bija neēdama. Tolaik kivi un citi svešzemju augļi un dārzeņi vēl tikai sāka parādīties veikalu plauktos, tāpēc laikam ar Reini nodomājām – ja omlete labi sader ar papriku, tā tikpat labi varētu saderēt arī ar kivi." Bet par atraktīvu elementu klātbūtni ēdiena gatavošanas procesā noteikti liecina Andra un Reiņa mēģinājumi puiku gados apmest pankūkas uz otru pusi, tās lidinot pa gaisu, nevis ņemot talkā nazi un dakšiņu vai koka lāpstiņu. "Pēc tam uz griestiem bija reāls taukains pleķis pankūkas formā."
Atpakaļ pie saknēm
Ar pavārgrāmatu šķirstīšanu Andris neaizraujoties, tomēr esot brīži, ka bez tām nevar iztikt. "Dažkārt man uznāk vēlme kaut ko pagatavot pa vecam, piemēram, izvārīt skābētu kāpostu vai pupiņu zupu. Varētu šķist – kas tur sarežģīts? –, tomēr ir jāzina, kādi produkti ir nepieciešami, kādā secībā tie jāliek katlā," uzskata mūziķis un izstāsta, ka esot gatavs arī vēlu vakarā stāties pie plīts, lai pabarotu ģimeni. "Iepriekšējā dienā, piemēram, ēdām pusdesmitos vakarā. Ledusskapī bija svaiga cūkgaļa, ko būtu bijis grēks laist postā. Sagriezu šķēlēs, izklapēju, uzbārstīju garšvielas, apviļāju olā un miltos un izcepu klasisko karbonādi. Piedevās sagatavoju rīsus, kuriem, lai būtu interesantāka garša, pievienoju viegli apceptus sīpolus, nedaudz kurkumas, vēl citas garšvielas. Es jau tās kaisu uz nebēdu, reizēm pat nezinot, kā kuru sauc. Zinot šo manu aizraušanos, Šipīts [Jānis Šipkēvics] nesen man uzdāvināja garšvielu komplektu." Kad jautāju, vai viņš nebaidās ar garšvielām nomākt ēdiena sastāvdaļu garšu, Andris attrauc: "Nevajag jau pārspīlēt ar to bārstīšanu vai arī kā vienīgo garšvielu izmantot tikai Vegetu."
Klasisks reņģu ēdējs
No rīta pamatīgām brokastīm parasti neatliekot laika – bērni jāved uz bērnudārzu un skolu, bet pašam jāmēro ceļš līdz Rīgai, kur strādā. "Labi, ja pagūstu izdzert krūzi kafijas. Uzleju verdošu ūdeni maltai kafijai, piešauju klāt pienu un dzeru. Man itin nemaz netraucē tas, ka krūzē peld kafijas biezumi. Pat patīk, ka, braucot uz Rīgu, varu uzkost pa kādam graudiņam," nosmej Andris un nostalģiski atceras, ka mamma viņa bērnībā vienubrīd esot vārījusi biezputras. "Auzu tumītes izskatījās tā – ne visai, taču garšoja labi. Arī mannas biezputras bija labas – gan ar kunkuļiem, gan bez tiem."
Iegriežoties zivju veikalā, tur valdošais aromāts esot uzvandījis patīkamas atmiņas par... reņģēm. "Mamma tās lika marinādē, kurai vai nu pievienoja tomātu mērci vai iztika bez tās. Viņa mājās gatavoja arī šprotes. Man zivis garšo, esmu klasisks reņģu ēdējs. Tagad jau var neķēpāties ar reņģu tīrīšanu, iebraukt Sky un nopirkt šīs zivis bez astes, galvas un iekšām. Atliek tikai uzcept un ēst."
Andris uzsver, ka neesot gardēdis, neaizraujoties ar smalku ēdienu taisīšanu un baudīšanu. "Dažkārt uztaisu avokado un garneļu salātus, tunča salātus, pagatavoju jūras veltes, bet tas jau nav nekas ārkārtīgi smalks." Šajā sakarā mūziķis izstāsta, cik atturīgs esot bijis pret eksotiskiem ēdieniem, kad skolas gados ar Doma skolas zēnu kori viesojies Japānā. "Tur mūs cienāja ar suši un citiem šīs austrumzemes nacionālās virtuves brīnumiem. Man tas viss šķita tik negaršīgi, kārojās pierastos kartupeļus. Šodien es labprāt mielojos ar suši."
Ja jāizdara izvēle, rīsi vai makaroni, priekšroku dodot rīsiem, tāpat ģimenē lielā cieņā esot kartupeļi. "Tos cepam un bieži vārām arī biezeni,"
skaidro Andris un piebilst, ka nākoties likt lietā savas improvizācijas spējas, lai varētu pabarot jaunāko atvasi – dēlu Eremiju. "Viņš labprāt dzer ābolu sulu, bet nav piedabūjams tos ēst svaigus, no dārzeņiem viņš atzīst tikai kartupeļus, un nemaz nezinu, kas notiks, kad viņš atklās, ka garšīgās pankūciņas vecmāmiņa cep no... ķirbja."
Pikantie vistu stilbiņi
Andris Sējāns ir piedalījies arī vairākos kulinārijai veltītos televīzijas raidījumos. Joprojām viņa ģimenes ēdienkartē esot zivju un dārzeņu biezzupa, ko viņš savās mājās gatavojis kopā ar seno cīņu biedru no zēnu kora laikiem Lauri Aleksejevu, bet nesen citā televīzijā, kur viesojies kopā ar kosmosiešiem, Andris esot taisījis pikantos vistu stilbiņus. "Vispirms uz pannas no abām pusēm apcep ar garšvielām apbārstītus vistu stilbiņus. Tad tos kārto uz cepešpannas un pārlej mērci, kas pagatavota no medus, apelsīnu sulas, sojas mērces, kaltēta ingvera un saldskābās mērces ar čili piedevu. Vasarā pārliecinājos, ka brīnišķīgas cūkas ribiņas sanāk, ja tās pirms grilēšanas marinē alus un medus maisījumā."
Savukārt šoziem savu kārtu gaidot, kad tiks celtas galdā, baravikas. "Šovasar ar dažiem Cosmos džekiem bijām sēņot. Tagad domāju, vai no baravikām vārīt sēņu zupu vai ko citu gatavot."
Andra Sējāna iecienīto ēdienu receptes
Vista krējumā
Vajag: vistu, 25% skābo krējumu, kariju, garšvielu vistas ēdieniem, lauru lapas, melnos graudu piparus,
Pagatavošana: putnu sadala, šķiņķīšiem, spārniņiem un citiem gabaliņiem uzbārsta kariju, vistas gaļas ēdieniem domātās garšvielas un uz pannas apbrūnina. Tad liek katlā un pārlej ar skābo krējumu tā, lai gaļa būtu nosegta. Piemet lauru lapas un melnos graudu piparus un liek uz uguns, lai sutinās. Ja nepieciešams, ik pa laikam pielej nedaudz vārīta ūdens.
Zivju un dārzeņu biezzupa
Vajag: brokoļus, kartupeļus, burkānus, lasi un baltās zivis (plaudi, zandartu vai citas), garneles, mīdijas (tās var aizstāt ar krabju nūjiņām), saldo krējumu, maizes grauzdiņus un garšvielas pēc izvēles.
Pagatavošana: dārzeņus vāra, līdz tie mīksti, un sablendē. Lasi, baltās zivis un jūras veltes novāra. Vienu daļu sablendē, otru nolupina, lai būtu zivju un jūras velšu gabaliņi, ko pievienot zupai. Sablendētos dārzeņus un zivis liek katlā, pievieno saldo krējumu un nedaudz dārzeņu buljona, uzkarsē. Biezzupu lej šķīvī, pieliek zivju gabaliņus un maizes grauzdiņus.
