Kaut kas, kas nāk no debesīm
 
©F64

Jau sešpadsmito gadu Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Klišāns. Pats kopš septiņu gadu vecuma būdams šā kora dziedātājs, viņš no sava skolotāja un autoritātes Jāņa Erenštreita pārņēma mazo dziedātāju vadīšanas stafeti.

Tā brīža eiforiju un gandarījumu Mārtiņš joprojām atceras spilgti. Caur un cauri būdams mūziķis, viņš bija pagājis nost no mūzikas, lai pelnītu iztiku ģimenei. Kaut šajā laikā varējis iepazīt citu vidi, citus cilvēkus nekā pierasts, gūt jaunu pieredzi, esot izjutis diskomfortu. Tāpēc, saņemot aicinājumu kļūt par Rīgas Doma zēnu kora diriģentu, šķitis, ka būtu ielēcis laimes pilnā baseinā.

Rīgas Doma zēnu koris savu 60. jubilejas gadu ieskandināja jūnijā, Amerikas Savienotajās Valstīs sniedzot garīgās mūzikas koncertus, uzstājoties baznīcās, mūzikas seminārā un Baltajā namā, kur zēnu snieguma profesionalitāti novērtēja arī ASV prezidents Baraks Obama. Ziemassvētku laikā, kad prieks valda pār pasauli, Rīgas Doma zēnu koris kopā ar operas solistiem dziedās skaistākās melodijas no klasikas zelta repertuāra, bet jaunajā gadā sāks aktīvu darbu pie topošā albuma Ave Maria, gatavosies koncertiem kopā ar Kremerata Baltica un Gidonu Krēmeru, garīgās mūzikas festivālam Vācijā, Eiropas koncerttūrei un nākamajiem koncertiem Latvijā.

Radošais gars nav apsīcis

"Ziemassvētki mums ir viens no saspringtākajiem periodiem gadā, jo ir liels pieprasījums pēc mūzikas, zēnu kora priekšnesuma tostarp. Laikam tā ir vēlme dzirdēt kaut ko, kas nāk no debesīm. Klausītājiem zēnu balsis bieži vien asociējas ar kaut ko debešķīgu," vērtējoši saka pieredzējušais diriģents Mārtiņš Klišāns. Viņš ir ne tikai zēnu kora virspavēlnieks, bet arī mūzikas internātskolas jauktā kora Vaidelote, jauktā kora Valmiera diriģents un Cēsu apriņķa un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents. Šos pienākumus Mārtiņš spēj savienot ar mācību darbu Mūzikas akadēmijā, kur māca jauno diriģentu paaudzi.

"Kaut nepārtraukti apkārt skan runas par krīzi, mūziķi un mākslinieki nevar sūdzēties par skatītāju uzmanības trūkumu – radošas gars un pieprasījums pēc kultūras nav apsīcis. Varbūt tā izpaužas spītēšana krīzei."

Veiksmei nolemtie

"Sešdesmit pastāvēšanas gadi – tas radošam kolektīvam ir ievērības cienīgs laika nogrieznis. Pa šiem gadiem cauri zēnu korim izgājuši simtiem dziedātāju, no kuriem daudzi šobrīd ir sabiedrībā pazīstami mūziķi, sākot ar Aleksandru Viļumani un beidzot ar Māri Sirmo. Šajā zēnu kora kādreizējo dalībnieku plejādē ir ne tikai mūziķi, bet arī veiksmīgi cilvēki daudzās citās jomās. Varu droši apgalvot, ka viņi ir veiksmīgi, jo tas, kurš mācās mūziku, pēc definīcijas ir nolemts veiksmei," ir pārliecināts Mārtiņš Klišāns. "Mūzika ļoti labi attīsta domāšanu, attīsta abas smadzeņu puslodes, kas ir atbildīgas gan par eksaktām lietām, gan par emocionālo pasauli. Tas ir zinātniski pierādīts. Tāpēc uzskatu, ka nebija pārdomāti mūzikas stundām un kora nodarbībām skolā piešķirt izvēles priekšmeta statusu. Ceru, ka stratēģiski domājoši cilvēki ieviesīs pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā un mūzikai vairs nebūs bārenītes liktenis. Kā pamudinājums varētu kalpot fakts, ka daudzi pasaules mēroga valstsvīri un biznesa cilvēki ir kopš bērna kājas mācījušies mūziku. Cik zinu, kādreizējā ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita bija ne vien pazīstama politiķe, bet arī pianiste."

Šūpļa dziesma jaunākajai meitai

"Es uzaugu mūziķu ģimenē – vecāki bija mūziķi un arī vecaistēvs. Mātes kursa biedre, pēc tam mana solo skolotāja Anita Šauha, novērtējusi manu dziedātprasmi, ieteica mani vest uz Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu. Kad sāku mācīties 3. klasē, nonācu šīs skolas zēnu kora dalībnieku rindās (skolēnus no pirmajām divām klasēm tajā neuzņēma). Vēl šobrīd atceros to neaprakstāmo sajūtu, kāda bija, dziedot lielā korī un jūtot, ka aiz muguras vēl ir vairākas dziedātāju rindas. Tas ir varens spēks," atceras Mārtiņš un iesmejas, kad atsauc atmiņās savus puikas gadus. "Nezin kāpēc, bet es vienmēr iekūlos kādās ziepēs. Puikām jau vienmēr prāts nesas uz palaidnībām, kaut gan mums tad, kad bijām dārziņskolas koris, gan puikām šodien Rīgas Doma zēnu korī ir tikpat liela slodze kā profesionāliem koristiem."

Mārtiņa skolas gadu karjerā ierakstīta arī kāda nozīmīga uzstāšanās – kad viņš dziedāja solo skolu jaunatnes dziesmu svētku kopkora priekšā. "Mamma ir arhivējusi, saglabājot dārziņskolas zēnu kora uzstāšanās ierakstus. Starp dziesmām, ko tagad klausās mana jaunākā meitiņa, kurai ir gads un trīs mēneši, iesprukusi manis dziedātā latviešu tautas dziesma Stāvēju, dziedāju, ko izpildīju puikas gados Mežaparka lielajā estrādē skolu jaunatnes dziesmu svētku kopkora priekšā. Līdz sekundes simtdaļai atceros sajūtas, kādas mani pārņēma toreiz. Kā paņēmu toni, kā gāju līdz paaugstinājumam, kur man bija jāstāv dziedot, kā skanēja fanfaras."

Spilgtā atmiņā palikusi arī zēnu kora sadarbība ar maestro Raimondu Paulu, uzstāšanās uz daudzām skatuvēm, skatītāju ovācijas. "Tagad, ar pieauguša cilvēka pieredzi vērtējot to laiku, varu teikt, ka mums, puikām, milzīgs ieguvums bija mūsu diriģents Jānis Erenštreits. Tā bija ļoti vīrišķīga, konsekventa audzināšana. Viņš mūs audzināja par džentlmeņiem. Protams, liela nozīme bija arī tam, ka agri varējām iemācīties kļūt patstāvīgi. Daudzās kora nometnes un koncertceļojumi mūs pamatīgi norūdīja."

Vecīt, sapurinies!

Piedāvājumu kļūt par Rīgas Doma zēnu kora skolas diriģentu Mārtiņš Klišāns saņēmis diezgan skarbā dzīves nogrieznī. "Lai varētu uzturēt ģimeni un pabarot bērnus, biju aizgājis no mūzikas, jo ar to nebija iespējams nopelnīt iztikai. Aizgāju pie drauga uz viņa uzņēmumu. Vasarā nodarbojos ar ogu un sēņu tirgošanas uzraudzību, bet ziemā manā pārraudzībā bija kokmateriāli," atklāj diriģents un piebilst, ka šie gadi no mūzikas attālinātā vidē cilvēciski viņam esot devuši tikpat daudz, cik divi dienesta gadi padomju armijā. "Tā bija ļoti interesanta dzīves pieredze, jo iepazinu citu vidi, citus apstākļus, citus cilvēkus nekā līdz šim. Tomēr arvien vairāk uzmācās domas – vecīt, tu esi tik daudz laika ieguldījis izglītībā, ka nedrīksti to izniekot. Turklāt – ko varēsi stāstīt par sevi bērniem, kad viņi būs pieauguši? Saņemot piedāvājumu kļūt par Rīgas Doma zēnu kora diriģentu, sajutos tā, it kā būtu iemests laimes baseinā."

Šobrīd Mārtiņam Klišānam darba ir pilna rokas, esot pat atteicies no dažiem pienākumiem (vairs nav kora Ave sol diriģents). "Tā laikam ir mūsu laikmeta pazīme, ka uzņemamies vairāk nekā varam pagūt. Ir taču arī jāveltī laiks pašattīstībai, darba kvalitātei, ģimenei. Bet tāds jau laikam ir mūziķa liktenis, ka reti kurš var atļauties strādāt vienā vietā. Mūziķi visi skrien."

Taču pēc Ziemassvētkiem Mārtiņš Klišāns būs kopā ar savu ģimeni savās lauku mājās. "Būšu kopā ar savējiem, staigāšu pa mežu un neko nedarīšu."