Zadovskai patīk lietu kārtība

"Man patīk šis laiks: patīk, ka ir rudens, ka tuvojas ziema, ka var dedzināt sveces. Un, tā kā es pavisam noteikti esmu Latvijas patriote, mūsu valsts dzimšanas diena man vienmēr ir īpaši svētki," saka Latvijas Nacionālās operas soliste un divu bērnu mamma Kristīne Zadovska.

Arī Latvijas 92. dzimšanas diena viņai būs īpaša, jo tieši 18. novembrī pulksten 16 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā operdziedātāja piedalīsies Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna koncertstāsta Pacel acis pirmatskaņojumā.

"Valsts svētki man saistās tikai un vienīgi ar uzstāšanos: cik atceros, vienmēr esmu aicināta kaut kur dziedāt. Tāpēc ik gadu 18. novembrī jau no paša rīta esmu sapucējusies un sakrāsojusies, un tāpēc pucēšanās valsts svētkos man jau ir pašsaprotama: mainu tikai kleitas un – uz priekšu!" smaidot saka klausītāju iemīļotā operdziedātāja.

Melnais un pumpiņu periods

Mēģinot dažos vārdos raksturot savu ikdienas stilu, Kristīne saka: viņai nepatīk saģērbties pavirši. Krieviem ir tāds teiciens: s korabļa na bal. Tas esot par viņu. "Man no rīta patīk saģērbties tā, lai varu gan palīdzēt auklītei izvest ārā savus dvīņus, gan vakarā bez sirdsapziņas pārmetumiem aiziet uz pirmizrādi teātrī – ja pēkšņi piezvana draudzene un saka: nāc! Nomainu tikai kādu lakatiņu vai auskarus, uzkrāsoju lūpas un esmu gatava! Jā, man ir svarīgi, lai man ikdienā ir ērts un vienlaikus korekts apģērbs," stāsta operdziedātāja.

Lielākoties viņa ģērbjas melnā, jo, kā pati saka, šīs krāsas apģērbā jūtas vislabāk. "Bet man ir bijis arī brūnais periods, kad esmu valkājusi tikai brūnas drēbes. Un vēl man ir bijis pumpiņu periods, melnbaltais. Tolaik man viss bija pumpains, sākot no lakata un beidzot ar naktskreklu. Laikam jau katrai sievietei dzīves laikā nākas izdzīvot pumpiņu periodu," Kristīne domā. Arī mūsu tikšanās reizē viņai ap kaklu ir melnbalti pumpains lakts, kas lieliski atdzīvina melno tunikas tipa kleitu un vienlaikus pasargā balsi no skarbajiem rudens vējiem. "Šis lakatiņš ir mūžīgs, bez tā mana dzīve vispār nav iedomājama," Kristīne nosmej un ar īpašu mīļumu izstāsta, ka uz to kā uzburti ir arī abi viņas dvīņi – Magdalēna un Ādams kaujas, kuram būs tas lakatiņš, un, kurš nu dabū, tas staigā pa māju un tēlo mammu.

Zeķītes tikai labajā pusē

"Man nav tādu nejaušu pirkumu, un man nav ļoti, ļoti daudz lietu. Bet viss, kas man ir, ir korekts un solīds, bet ar savu odziņu," uzskata dziedātāja. Viņa esot publiskas profesijas pārstāve, tāpēc vienmēr ir labi jāizskatās, un Kristīne ar to rēķinās. "Man ir svarīgi vienmēr būt formā, taču tas nav pārspīlēti," viņa saka un domā, ka tieksme pucēties un savu garderobi turēt perfektā kārtībā ir no vecāsmammas. "Viņai skapī bija kleitas, un virs tām bija mazi plaukti, kur stāvēja brošas, kas liekamas pie katras attiecīgās kleitas. Atlika tikai pieiet pie skapja un izvēlēties. Man ir tāpat. Ja man pēkšņi vajadzētu piezvanīt uz māju un palūgt kādam mājiniekam, lai man atved kaut ko konkrētu, es varētu pateikt: tas ir tajā atvilktnē, labajā stūrī. Nav iespējams, ka manā skapī kaut ko nevarētu atrast – man viss salikts pa kastēm un plauktiem. Zeķes, piemēram, stāv tikai labajā pusē, un tā tālāk."

Kristīne stāsta: pret apģērbu viņa izturas saudzīgi, to kopj un glabā rūpīgi. Vienmēr kārtīgi ieziemo zābakus, rūpīgi saliek kastēs un pavasarī velk ārā kā jaunus. Draudzenes saka: atkal jauni zābaki! Bet Kristīne priecīga: nav jauni, vienkārši kārtīgi pārlaiduši ziemu.

Vīrs to nesaprot

Operas skatuves māksliniece atzīst, ka lielu prieku sagādā iepirkšanās un pat tad, ja viņa ir nogurusi, vajag tikai ieiet veikalā, un enerģija vienā mirklī atgriežas. "Tas ir tas, ko nesaprot mans vīrs [Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs]. Viņš brīnās: nu kā tas iespējams. Viņam jau pēc piecām veikalā pavadītām minūtēm visa enerģija tiekot atņemta. Bet es, ja eju iepirkties, neredzu neko, kas ir apkārt. Es tikai baudu: tas man derēs, tas nederēs, tas derēs... Nopērku kaut vai tikai jaunas zeķbikses un esmu laimīga."

Kristīne nekad nenopirks nejaušas un nevajadzīgas lietas – tās vienmēr būs kam pieskaņotas, mājās noteikti atradīsies kāds apģērbs, ar ko to saskaņot. "Protams, ne jau vienmēr ir tāda rocība, lai varētu staigāt pa veikaliem un iepirkties, bet tieši tāpēc es arī par pieciem latiem atradīšu kaut ko, kas mani varētu iepriecināt," viņa saka un piebilst, ka nav no tām sievietēm, kuras, lai arī skapis ar apģērbu pārbāzts, vienalga saka, ka nekā nav ko vilkt mugurā... "Varbūt kādreiz Andra klātbūtnē koķetējot varētu tā pateikt – cerībā, ka viņš pateiks: nu aizej nopērc sev kaut ko! Bet es neesmu tas tips," Kristīne atzīst. Drīzāk nedēļu uz priekšu izdomā, kur ies, ko darīs, ko vilks uz vienu vai otru pasākumu, ko nesīs uz ķīmisko tīrītavu. "Man nav pārāk daudz to lietu, tāpēc ir skaidrs. Turklāt man patīk lietu kārtība!" viņa piebilst.