Liktenīgie deviņi pakāpieni

"Pat rūdītākie cietumnieki, atrodoties ieslodzījumā, katru dienu tiek izvesti pastaigā, lai varētu ieelpot svaigu gaisu, bet manam dēlam šī iespēja jau gadu ir liegta," balsij aizlūstot, saka Ērika Krauze.

36 gadus viņa diendienā ir rūpējusies par savu smagi slimo dēlu Ati, bet nu sabeigtās veselības dēļ vairs nespēj teju vai uz rokām pacelt ratiņkrēslam piekalto vīrieti, lai tiktu līdz liftam un nobrauktu līdz ārdurvīm. Smagās slimības skartajam vīrietim ir liels muskuļu sasprindzinājums un izteikti nekoordinētas kustības, viņš nespēj noturēt līdzsvaru, tāpēc mātei galvas tiesu garāko dēlu nākas gandrīz vai vilkt augšup pa kāpnēm, lai nokļūtu līdz liftam. Tikai deviņi paša spēkiem nepārvarami pakāpieni Ati Krauzi šķir no ārpasaules. Lai viņam atlikusī dzīve nebūtu jāpavada, ieslodzītam istabas četrās sienās, mums visiem ir iespēja palīdzēt, ziedojot naudu ratiņkrēsla pacēlājam – platformai. Tas ir vienīgais risinājums, lai divi cilvēki nebūtu izolēti no ārpasaules.

Bija smaidīgs puisītis

Atim Krauzem ir piešķirta 1. invaliditātes grupa, viņš sirgst ar bērnu cerebrālo trieku – paralīzi, cieš no spastiskās tetraparēzes, no hiperkinētiskās formas. Viņa dienas paiet ratiņkrēslā. "Man bija ļoti smagas dzemdības, dēlu no manām miesām izrāva ar vakuumsūkni," ar asarām acīm atceras Ērika Krauze. "Kad Atis bija mazs puisītis, viņš vēl spēja pārvietoties, atbalstoties uz speciālas papildierīces jeb staigājamā. Aizbraucot uz laukiem, dēlu bija pat grūti novaldīt – redzēju tikai, kā aizzib viņa stāvs, dodoties pa taciņu uz kūtiņu, lai apskatītu mājlopus, pēc tam pie sunīša. Taču, gadiem ejot, Atim kļuva arvien sliktāk – sāka arvien spēcīgāk klibot. Atklājās, ka viņam ir kreisās gūžas izmežģījums, kam ārsti nebija pievērsuši uzmanību. 14 gadu vecumā dēls pārcieta smagu operāciju, pēc kuras atlabšana ilga divus gadus. Cerēju, ka Atis pēc gūžas operācijas spēs pārvietoties pats ar kruķu palīdzību, taču notika pretējais – viņš ne tikai paiet, bet pat nostāvēt nevarēja. Viņam veica arī deformēto pēdu un roku operāciju, lauza pušu kauliņus, lai no jauna saliktu."

Nu jau 20 gadu Atis ir piesaistīts ratiņkrēslam. "Es esmu viņa rokas un kājas. Man ir jāprot un jāvar viss," smagi nopūšas māte.

Skarba ikdiena

Dzīve ratiņkrēslā ir ārkārtīgi skarba, smaga un vienmuļa. Atis saka – Dievs mani ir sodījis divkārt – atņemot spēju pārvietoties un skaidri izteikties. Trīsdesmit sešus gadus vecais vīrietis diendienā ir kopā ar māti, citus cilvēkus nesastop, tikai pa reizei sociālo darbinieku, kas Ērikai palīdz Ati vannot un izdarīt to, kas vēl nepieciešams. Ar saviem vienaudžiem vīrietim nesanāk komunicēties. Neskaidrā valoda un atrašanās ratiņkrēslā viņu ir nolēmusi piespiedu vientulībai un izolētībai. Viņa dienas paiet, kaut ko lasot, kaut ko rakstot vai ar kreisās rokas mazo pirkstiņu klikšķinot pa datora klaviatūru. Ata starpnieks ar ārpasauli ir dators. Ērika stāsta, ka dēls interesējoties par politiku, lasot ziņas, gūstot citu informāciju. Datoru viņš tagad arī izmantojot, lai rakstītu vēstules un lūgtu līdzcilvēku palīdzību. Viņa un, protams, arī mātes lielākā vēlme ir izkļūt no piespiedu ieslodzījuma istabas četrās sienās. Tam nepieciešams ratiņkrēsla pacēlājs, kas maksā dārgi. "Esam sūtījuši vēstules visām lielajām bankām, visiem lielajiem valsts uzņēmumiem, lielveikaliem, baznīcu draudzēm un daudziem citiem, lūdzot finansiālu atbalstu. Bieži vien nesaņemam nekādu atbildi vai arī vēstuli, kurā rakstīts, ka fiziskām personām nesniedzot finansiālu atbalstu vai ka budžetā neesot atvēlēti līdzekļi šādam nolūkam, vai arī pausts, ka izprotot mūsu situāciju un novēlot veiksmi..."

Nezaudē cerību

Līdz šim viņš un māte paši pārvarēja fiziskas, sadzīviskas un emocionālas grūtības, ar kādām jāsastopas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet šobrīd Atis bez citu atbalsta vairs nespēj izkļūt no sava dzīvokļa. Viņa mātei ir samilzušas veselības problēmas (ir trīs mugurkaula disku trūce, deformētas roku un plaukstu locītavas), tāpēc nav spēka gandrīz vai uz rokām dēlu aiznest līdz liftam, lai ar to nobrauktu līdz ārdurvīm. Ērika jau ilgāku laiku ir klauvējusi pie daudzu institūciju durvīm, meklējot atbalstu un problēmas risinājumu. Konkrētajā gadījumā atbilstošs risinājums būtu stacionārs ratiņkrēsla pacēlājs – platforma. Diemžēl sociālais dienests esot atteicis kaut vai daļēju palīdzību akūti nepieciešamās iekārtas iegādei. "Sociālais dienests bija solījis kaut vai nelielu daļu no pacēlāja iegādei nepieciešamās summas, taču vēlāk atteica, jo šajā gadā neesot iedalīti līdzekļi tāda veida pacēlāja iegādei, kāds vajadzīgs mūsu gadījumā."

Ērika ir cīnītāja, tāpēc nezaudē apņēmību un, meklējot palīdzību, klauvē pie daudzām durvīm. Viņa LNT raidījumā Tautas balss ir vērsusies pie skatītājiem ar aicinājumu ziedot naudu ratiņkrēsla pacēlājam, zvanījusi interneta portāla ziedot.lv veidotājām, ir bijusi publikācija citos žurnālos. "Pateicoties kopīgiem pūliņiem, ir saziedoti 1800 latu. Pacēlāja iegādei vēl pietrūkst 4036 latu. Ja līdz

4. oktobrim izdosies savākt šo summu, mums 1000 latu ir gatavs atvēlēt portāls ziedot.lv. Situācijas izpratni un pretimnākšanu ir izrādījusi arī firma Tehnovers, kas pārdod šos Vācijā ražotos pacēlājus. Viņi iekārtas piegādi, montāžu un uzstādīšanu veikšot bez maksas."

Atis ierobežoto runas spēju dēļ nevar piedalīties mūsu sarunā, tāpēc viņš pie sabiedrības vēršas ar rakstītā vārda palīdzību. "Ļoti ceru uz izpratni, iejūtību un atbalstu. Man šobrīd nav citas izejas kā vien pazemīgi un sirsnīgi lūgt ikvienu, kas to spēj, ziedot tik, cik katrs šajos nebūt ne vienkāršajos laikos var atvēlēt no sava vai savas ģimenes budžeta," Atis vēstulē uzrunā savus līdzcilvēkus, tātad ikvienu no mums. "Cilvēks nav radīts

ilgstošai dzīvošanai, eksistencei pilnīgā izolācijā. Zinot, ka manai problēmai ir risinājums, es no visas sirds lūdzu visu jūsu palīdzību. Palieku patiesā cerībā uz brīnumu, ka manas mājas kāpņu telpā tiks uzstādīts stacionārais pacēlājs – platforma. Ticu, lai man ir sargeņģelis vai eņģeļu kopa, kas šoreiz pamās ar savu spārnu un pastieps savu žēlsirdīgo, devīgo roku.

***

Ja vēlaties palīdzēt Atim Krauzem, līdzekļus var pārskaitīt viņa mātes bankas kontā

Ērika Krauze personas kods: 260450 - 10612

konta numurs Latvijas Krājbankā: LV80UBAL1747E65256001