Vokpannas fans

© Andrejs Terentjevs F64

Apsēžoties pie skaisti servēta galda, ikdiena atkāpjas," atzīst grupas "Lauku muzikanti" solists Normunds Ķietis, kurš pavārmākslai esot pievērsies nesen, toties tagad viņam droši var dāvināt pavārgrāmatas, pannas, katlus, garšvielas un citu virtuves atribūtiku.

"Ēdiena tapšanas process man pat šķiet svarīgāks par ēšanu, jo tas mani nomierina un harmonizē. Ja jūtos kā no laivas izmests vai esmu ilgstoši bijis prom no mājām, stājos pie plīts un kaut ko pagatavoju sev un saviem tuvajiem. Kad maltīte gatava, izbaudu svētku sajūtu."

"Pirms kāda laika es vispār neko nepratu gatavot. Kad augu, par to, lai būtu paēdis, gādāja mamma, vēlāk – sieva," stāsta mūziķis un piebilst, ka virtuves darbiem viņš esot pievērsies, kad dažādu apstākļu dēļ viņam uzradies vairāk brīva laika. "Lai sievai atvieglotu mājas soli un arī viņu pārsteigtu, nolēmu iemācīties gatavot ēst. Šķirstīju recepšu grāmatas, tāpat atsaucu atmiņā tos ēdienus, ko biju baudījis, esot ārvalstīs."

Vokpannas dinamika

Viens no pirmajiem Normunda meistarojumiem esot bijis indonēziešu ēdiens nasi goreng no garajiem rīsiem, olām, sīpoliem, sambalas, zaļajiem čili pipariem, purava, koriandra, ķimenēm, vistas filejas un garnelēm. "Šo recepti aizguvu no holandieša, kurš kādu laiku dzīvoja mūsu ģimenē. Viņš bija dzimis Indonēzijā, tāpēc mums ierādīja šim reģionam raksturīgos ēdienus." Nasi goreng pagatavošanai nepieciešama vokpanna. "Šo virtuves piederumu es ekspluatēju visbiežāk. Man nepatīk taisīt tādus ēdienus, kur visu samet katlā un uz pusstundu vai stundu atstāj, lai sautējas. Sautējumi man garšo, bet tos gatavot ir garlaicīgi."

Itin bieži mūziķis gatavojot arī dienvidkorejiešu tansutakgogi, kam vajag vistas fileju, zaļo papriku, konservētus ananasus, maltus melnos piparus, kartupeļu cieti, etiķi, cukuru, sāli, tomātu mērci un olas. "Vistas fileju sagriež strēmelītēs, apviļā mīklā (to sajauc no kartupeļu cietes, olām, sāls un pipariem) un nedaudz apcep sakarsētā vokpannā. Gaļu izņem, tad pannā lej tomātu mērci, kas sajaukta ar ūdeni (ūdens ir vairāk nekā tomātu mērces), piepilina mazliet etiķa, pieliek cukuru. Kad mērce uzkarsēta, ieber kubiciņos sagrieztu papriku, pievieno apcepto vistas fileju un ananasus. Lai ēdiens būtu tumīgāks, kartupeļu cieti sajauc ar ūdeni un pievieno mērcei, kad tā sāk vārīties." Normunds atklāj, ka reiz Ziemassvētkos meitas viņam esot uzdāvinājušas pamatīgu vokpannu, bet šajos Paula (kādreizējā Putnu balles dalībniece), kura jau otro gadu Lielbritānijā pilnveido vokālu Gilfordas modernās mūzikas akadēmijā, – pavārgrāmatu Chinies food. Tiem, kas ir iesācēji vokpannas izmantošanā, Normunds iesaka iepriekš nolikt pa rokai visas ēdiena sastāvdaļas, jo maltītes tapšanas process esot ļoti dinamisks.

Cik pasaule ir skaista!

Sarunas gaitā Normunds atklāj, ka pirms dažiem gadiem liktenīgs negadījums esot ieviesis diezgan nopietnas pārmaiņas viņa ēšanas paradumos. "Es biju viens no tiem restorāna Stella Pub apmeklētājiem, kas, tur baudot maltīti, inficējās ar vīrushepatītu A. Tas mani ne vien izsita no darba ierindas, bet arī lika mainīt ēdienkarti. Neesmu rīma, taču šie ilgstošie ierobežojumi mani tā iedragāja, ka jau šķita – es neko vispār nevaru ēst. Pārtiku gandrīz tikai no vārītām bietēm (tās šādos gadījumos esot labas) un auzu pārslu biezputras. Aprīlī saslimu, bet normāli atsāku ēst septembrī. Tas man sagādāja tik lielu prieku, ka gribējās skaļā balsī saukt: ārprāts, cik pasaule ir skaista!" atceras Normunds un secina, ka kopš tā laika viņš esot iecienījis auzu pārslu biezputru. "Man negaršo, ja tā ir vārīta tik ilgi, kamēr sāk līdzināties klīsterim. Es auzu pārslas iemetu ūdenī un vāru pavisam īsu mirkli, lai tās neizjuktu. Putru parasti ēdu ar melleņu vai aveņu ievārījumu."

Atveseļošanās periodā mūziķis kopā ar Lauku muzikantiem esot koncertējis Berlīnē, kur vajadzējis meklēt viņam noteiktajai diētai atbilstošus ēdienus. "Kad vienā vietā atradu auksto biešu zupu, turp skrēju vairākas dienas pēc kārtas. Bet lapu salāti ar tunci un grauzdētu maizīti man jau šķita pavārmākslas augstākā pilotāža."

Kulināro aktivitāšu periodā Normunds esot iemanījies vārīt arī zupas Viņš vērtē, ka vislabāk esot sanākusi sīpolzupa. "Varētu likties, kas tur sarežģīts, taču ir jātrāpa vajadzīgas proporcijas, arī vīna klātbūtnei ir nozīme. Tiesa, manai krustmeitai Katei, kura šobrīd dzīvo pie mums, sīpolzupa padodas gardāka."

Jauks piedzīvojums

Kaut pa Jāņiem Lauku muzikantu solists Normunds Ķietis kopā ar grupu uzstājās ASV un Kanādā, kurp viņus bija aicinājuši tautieši tālumā, no abām valstīm viņš mājup esot pārvedis lielākoties emocionālus, nevis kulinārus iespaidus. "Asiņains steiks mani nespēj sajūsmināt, arī hamburgeri un čīzburgeri ne, taču, manuprāt, debešķīgs piedzīvojums bija mielošanās ar ķīniešu un japāņu nacionālajiem ēdieniem. Samaksājot tikai 11 Kanādas dolārus, mēs varējām baudīt suši, dažādi pagatavotu gaļu, zivis un desertus, kā arī daudz citu ēdienu, kuru nosaukumus nemaz nezinu. Viss bija tik svaigs, aromātisks un garšīgs, ka mums draudēja pārēšanās. Mūs glāba tas, ka dienas vidū šajā ēstuvē ir pārtraukums, lai zviedru galdus servētu no jauna."

Joprojām ar labpatiku Normunds piemin Kukšu muižā pie tās īpašnieka un pavāra Daniela Jāna baudītos salātus un sparģeļus. "Šie ēdieni joprojām ir manā ēdienkartē, arī draugi un paziņas bieži vien pieprasa tos salātus. Lai tos pagatavotu, saplucina lapu salātus, mazliet rukolu, pārslaka tumšo balzametiķi, olīveļļu un pievieno svaigas avenes (es piemetu arī linsēklas, dažkārt aveņu vietā ņemu mellenes). Sanāk ļoti sulīgi un svaigi salāti."

Savukārt sparģeļus vispirms pasutinot tvaika katlā, tad ietinot vītinātā gaļā un apcepot uz pannas, finālā pārlejot visam saldo krējumu. Mūziķis atzīst, ka nepārspējami savā vienkāršībā un garšā esot arī cepeškrāsnī ar mizu cepti kartupeļi. Tiem pārbārstot timiānu vai iztiekot bez tā, kartupelim pa vidu ieliekot sviesta pikucīti, sataisot lapu salātus, dažkārt – uzcepot maisā karpu, kurai vēderā iemetot dilles un garšvielas, un sanākot tik gards ēdiens, ka kūst mutē.

***

Normunda Ķieta iecienītā ēdiena recepte

Ķīniešu vecmāmiņas vista rīsos

Vajag: 2 ēd. k. zemesriekstu eļļas, 1 ēd. k. smalki sarīvētas ingvera saknes, 3 smalki sagrieztas šalotes vai 3 palielus sarkanus sīpolus, 30 g žāvētu melno Mu Err sēņu (var nopirkt lielveikalos un specializētajos Āzijas garšvielu veikalos; tās gatavo pēc norādījuma uz iepakojuma, jo, iemērcot ūdenī, to apjoms pieaug seškārt), 300 g smalki sagrieztas vistas filejas, 2 ēd. k. Shaohsing rīsu vīna (Normunds izmantojot spāņu saldo Frutta Cherry), 1 ēd. k. piecu garšvielu maisījuma (fivespicepowder), 1 ēd. k. tumšās sojas mērces, 100 g apceptu zemesriekstu, 400 g jasmīnu rīsu (Normunds

izmantojot Sultan rīsus), 5 ēd. k. gaišās sojas mērces, 2 ēd. k. sezama eļļas, samaltus baltos piparus, 3 smalki sakapātus lociņus rotāšanai.

Pagatavošana: uzkarsē vokpannu un ielej zemesriekstu eļļu. Pievieno sasmalcinātus sīpolus, Mu Err sēnes, ingveru un, lēni maisot, minūti cep. Tad liek smalki sagrieztu vistas fileju un pāris minūtes apcep, līdz tā kļūst balta. Pielej Frutta Cherry vīnu, piecu garšvielu maisījumu un atkal samaisa. Pievieno tumšo sojas mērci. Tad pannā ieber riekstus un rīsus un maisot pāris minūtes cep. Miksli papildina ar gaišo sojas mērci, sezama eļļu un maltiem baltajiem pipariem, visu samaisa un pirms pasniegšanas pārkaisa ar smalki sakapātiem lociņiem. Ja šķiet, ka ēdienam pietrūkst sāls, var pievienot gaišo sojas mērci.

Svarīgākais