Jāņem tas, ko dod daba

"Kad strādāju, domas par ēdienu man atkāpjas tālākajā plānā. Enerģijai un mundrumam notiesāju šokolādes tāfelīti un izdzeru tasi kafijas, bet kārtīgi paēdu, kad pārrodos mājās. Taču gatavot ēst man ļoti patīk, tikai ne vienmēr ir laiks nodoties šim procesam. Gadā gan ir vairākas reizes, kad es virtuvē nelaižu nevienu citu, buros pats, lai radoši pagatavotu tradicionālus ēdienus vai izdomātu ko jaunu," savu attieksmi pret dzīves utilitāro pusi ieskicē Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs un mākslinieciskais vadītājs, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs, tautas deju ansambļa "Līgo" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

"Kopš vadu tautas deju ansambli Līgo, man jau piecpadsmit gadus sanāk līgot publiski, nevis ģimenes lokā. Astoņus gadus pēc kārtas Līgo vakarā dejojām Raimonda Paula organizētajos ziņģu svētkos, citkārt esam devušies koncerttūrē uz ASV, Kanādu, Turciju vai uz kādu citu pasaules galu, bet šogad 22. jūnijā Dzegužkalnā Līgo dejotāji ar vērienīgu koncertu atzīmēja ansambļa 65 gadu jubileju. Kaut Jāņos sanāk radīt svētku izjūtu citiem, neaizmirstam arī par sevi. Pat tālos braucienos mums vienmēr ir līdzi jāņusiers un alus," atklāj pieredzējušais horeogrāfs.

Viņš nosmej, ka viņam īsti negaršojot ne ķimeņu siers, kas ir viens no vasaras saulgriežu kulinārajiem simboliem, ne piparkūkas, ar kurām tradicionāli mielojas Ziemassvētkos. "Precīzāk būtu teikt, ka ķimeņu siers un piparkūkas nav mani favorīti ēdienu topā, bet gadskārtu svētkos es no ne no viena, ne no otra neatsakos," stāsta Jānis Purviņš un, jautāts par bērnības Jāņu maltītēm, atbild, ka vairāk par ēdieniem svētku galdā viņam atmiņā esot palicis ozollapu vainags, pie kā viņš neiztrūkstoši ticis. "Kad paaugos, dabūju nobaudīt tēva darināto alu. Tas bija garšīgs – tumīgs, salds un iedarbīgs."

Bez gaļas – grūti

Šim produktam noteikti esot jābūt katra dejotāja ēdienkartē, jo ir liels enerģijas avots. Kad Jānim gribas ātrāk tikt pie maltītes, gatavojot putna gaļu, piemēram, cepešmaisā cepot iepriekš iemarinētus vistu spārniņus vai stilbiņus, savukārt svētku reizēs bieži vien ķeroties pie irbīšu meistarošanas.

Kā ikvienam, arī Jānim esot patīkami uzklausīt viesu atzinīgos vārdus par viņa pagatavotajiem ēdieniem. "Kad jau sāk interesēties par sastāvdaļām un ēdiena pagatavošanas recepti, ir skaidrs, ka trāpīts desmitniekā," prāto horeogrāfs. "Manā repertuārā ir gan klasiskas vērtības, ko esmu iemācījies no vecākiem un vecvecākiem, gan dažādi aizguvumi no draugiem, paziņām un kulināriem raidījumiem."

Klasiskajām vērtībām esot pieskaitāmas arī irbītes, kuru meistarošana prasa diezgan lielu pacietību un laiku. "Pamatprodukts ir cūkas karbonāde, bet pildījumam izmantoju rudzu maizi, žāvētu šķiņķi, skābētus gurķus un sīpolus. Karbonādes šķēles izklapēju, apkaisu ar garšvielām (sāli, melnajiem maltajiem pipariem) un uz tām kārtoju strēmelītēs sagrieztu maizi, šķiņķi, gurķus un sīpolus, raugoties, lai neviena no šīm sastāvdaļām nedominētu. Satinu rullītī, apsienu ar diegu un lieku uz pannas taukvielās cepties. Pēc tam irbītes lieku katlā jeb iepeldinu nelielā ūdens daudzumā, kam pievienotas lauru lapas un melnie pipari, un sutinu, līdz gaļa pēc aptuveni divām stundām ir mīksta."

Ar kartupeļiem ģimenē neaizraujoties, tāpēc irbītes ēdot kopā ar salātiem. "Ziemā tie ir folijā cepti dārzeņi vai šampinjonu galviņas, kurās pildu kausēto sieru un sagrieztus šampinjonu kātiņus, bet vasarā – lapu salāti vai tomāti ar gurķiem un krējumu."

Bez vakariņām – neiztikt

"Atklāti sakot, kopīgas ēdienreizes ģimenē sanāk ieturēt tikai svētdienās, jo mana darba specifika ir tāda, ka vakaros ir mēģinājumi un koncerti, tāpat bieži jāpiedalās skatēs un semināros, jādodas izbraukumos," stāsta Jānis Purviņš un piebilst, ka viņa noslodzes dēļ nopietnākā ēdienreize esot vakariņas, kuras viņš ieturot ap vienpadsmitiem divpadsmitiem. "Uztura zinātnieki varbūt teiks, ka tas ir nepareizi, taču vakarā es ne tikai ēdu, bet arī krietni patērēju enerģiju, jo mēģinājumos strādāju apmēram ar 60 cilvēkiem."

Runājot par dabas veltēm, Jānis atklāj, ka savulaik itin bieži esot mielojies ar tēva noķertām zivīm. "Viņš ir ļoti liels makšķernieks, tāpēc esmu ēdis gandrīz vai visas zivis, kas noķeramas Latvijas upēs un ezeros. Ja salīdzina, tad mana favorīte ir karpa, jo tai nav daudz asaku, toties patīkama garša. Tēvs to žāvē (karsti žāvēta karpa ir fantastiska!), bet sievai padodas debešķīga pildītā karpa. Kad nav šīs zivs, pērkam lasi un pildām tāpat kā karpu."

Vēl ātrāk nekā zivs ir pagatavojami olu ēdieni, kas Jānim esot cieņā jau kopš bērnības. "Šis produkts manā uzturā ir katru dienu. Man garšo gan vēršacs, gan kultenis un omlete, gan vārītas un pildītas olas. Pirms kāda laika BB brokastīs dzirdēju omletes Lāčplēsis recepti, ko joprojām izmantoju. Olas ir jāsakuļ ar pienu, jācep uz pannas tā, lai veidotos liela pankūciņa. Kad viena puse izcepusies, omleti apmet otrādi un uz vienas tās daļas liek visu, kas ienāk prātā, piemēram, sīpolus, dārzeņus (papriku, tomātus), sieru, zaļumus, gaļu, tad aizloka un turpina cept. Vienu laiku Lāčplēsis mūsu ģimenē bija ļoti iecienīts.

Jāņa Purviņa iecienīto ēdienu receptes

Gaļas veltnīši jeb irbītes

Vajag: cūkas karbonādi, žāvētu šķiņķi, skābētus gurķus, rudzu maizi, sīpolus, lauru lapas, sāli, melnos maltos un graudu piparus, eļļu.

Pagatavošana: fileju sagriež šķēlēs, izklapē, apkaisa ar garšvielām. Uz katras šķēles liek strēmelītēs sagrieztu rudzu maizi, žāvētu šķiņķi, skābētu gurķi un sīpolu. Satin rullītī, nosien ar diegu un apcep uz pannas eļļā. Tad liek katlā, pārlej ūdeni, pievieno garšvielas – lauru lapas un melnos piparus – un sautē aptuveni 40 minūtes. Izņem no katla, atdzesē un noņem diegus.

Pildīta karpa

Vajag: karpu, dilles, žāvētu šķiņķi, sīpolus, selerijas, melnos maltos piparus, citronpiparus, sāli.

Pagatavošana: nozvīņotai karpai izņem iekšas, no iekšpuses un ārpuses ierīvē ar garšvielām – sāli, melnajiem maltajiem pipariem un citronpipariem. Tad ņem lielu daudzumu svaigu diļļu, selerijas, uz pannas iepriekš apceptu šķiņķi ar sīpoliem un pilda zivs vēderā. Zivi ietin folijā un cep cepeškrāsnī aptuveni 40 minūtes. Var cept arī uz oglēm. Pasniedz ar svaigiem dārzeņiem.