Likumsakarīgi, ka šogad Latvijā par labāko vīnzini atzītajam Jānim Kaļķim mājās grāmatu kolekcijā galvenokārt ir profesionāla literatūra par dzērieniem, īpaši vīniem, par kuriem pirms kāda laika radusies padziļināta interese.
Bet saulgriežos šā latviskā vārda īpašnieks priekšroku dod alum. Šo putojošo dzērienu atšķirībā no vīna viņš cenšas nekad nevērtēt kā profesionālis.
Jānis spriež, ka, ilgu laiku strādājot ar dzērieniem, iestājas tā sauktais profesionālais kretīnisms – kad nav iespējams iedzert gandrīz nevienu dzērienu, to neizsmaržojot un neizgaršojot. "15 gadus strādāju sabiedriskajā ēdināšanā – par bārmeni, viesmīli un zāles pārzini, kas bija nejauši izvēlēta profesija, pateicoties jaunības draugam Pēterim. Par vīniem interesējos apmēram 6 vai 7 gadus," stāsta Jānis Kaļķis.
Agrāk Jānis vadīja bārmeņu un viesmīļu skolu un joprojām privāti lasa lekcijas par viesmīlību un etiķeti. Tagad Jānis strādā Hotel Jūrmala SPA par ēdienu un dzērienu nodaļas vadītāju. Var uzskatīt, ka aizraušanās ar vīniem sākusies darba dēļ – viņš sāka apmācīt nākamos viesmīļus, tāpēc bija vajadzīgas padziļinātas zināšanas par dzērieniem. "Man tas iepatikās, līdz pamazām nokļuvu līdz konkursiem un godalgotām vietām," neslēpj vīnu pazinējs.
Katrreiz savs vīns
Jānis joko: lai kļūtu par vīna lietpratēju, ir jāizdzer daudz vīna. "Lielākās degustācijās ārpus Latvijas vai šeit parasti vienā reizē var degustēt 30, 50 un pat 70 vīna paraugus. Protams, vīns jau netiek norīts, jo garšas kārpiņas ir uz mēles." Jānim vīns ikdienā ir vismīļākais no alkoholiskajiem dzērieniem. "Ja vīns negaršotu, tad tas būtu tāpat kā iemācīties tikai teoriju auto vadīšanā un tad mēģināt braukt," atzīst vīna lietpratējs. Jānim esot grūti atbildēt, kāds vīns viņam garšo vislabāk, jo pats vīnus iedala labos un ļoti labos. "Katrai lietai un katram laikam piestāv savs vīns, krāsa un konsistence. Viena lieta ir iedzert vīnu draugu kompānijā, otra – ar sievu pie kamīna un trešā – atzīmējot svētkus. Katrā no šīm reizēm noteikti ir vajadzīgs atšķirīgs vīns."
Jānis ir piedalījies piecos Latvijas Vīnziņu asociācijas organizētajos konkursos. "Finālā esmu ticis vienmēr – biju otrais, trešais, bet šogad – pirmais. Jebkurš intelektuāls konkurss ir daļa no veiksmes, jo viens konkursa jautājums var būt vienkāršs un zināms, bet kāds cits par plašo vīna pasauli var šķist pilnīgi nesaprotams."
Pirmajā atlasē parasti ir paredzēts teorētisks tests, aklā degustācija un vīna pasniegšana. Jānis apgalvo, ka fināla uzdevumu dēļ visvairāk ir vērts piedalīties konkursā. Konkursantiem nākas piedalīties aklajā stipro dzērienu degustācijā, servēt galdu ar dzirkstošo vīnu, labot nepareizo vīna karti, noteikt ēdienu un dzērienu savstarpējo saderību. "Jo spēcīgāka ir konkurence, jo interesantāks ir sacensību gars.
Konkursos man vislabāk patīk labot nepareizo vīna karti, jo tā daļēji ir laimes spēle. Vīna kartē tiek doti apmēram 10 līdz 12 nosaukumi. Tajos var būt kļūdas, var būt nepareizi nosaukts ražotājs vai gads." Viņš atklāj, ka apmēram pusotru mēnesi pirms konkursa pamazām sāk tam gatavoties, un šajā laikā ar viņu nav vērts diskutēt ne par ko citu kā vien par vīnu.
Aizstāvēs Latvijas godu
Rudenī Jānis dosies uz Baltijas vīnziņu čempionātu, kas notiks Tallinā, bet nākamgad pavasarī – uz Eiropas vīnziņu čempionātu Strasbūrā, kur aizstāvēs Latvijas godu. "Baltijas un Eiropas čempionātos var piedalīties, tikai izcīnot pirmās vietas Latvijā, tāpēc man tā varētu būt pēdējā iespēja izcīnīt kādu godalgu, jo nākamgad piedalīties Latvijas konkursā vairs nevarēšu." Jānis atklāj, ka vajadzēs nopietni papildināt zināšanas, jo konkursā būs augstāks līmenis teorijā. "Latvijā lielākā problēma ir tā, ka nav kur mācīties. Visu, ko es un citi, kas interesējas par vīnu, esam iemācījušies, – tas ir iegūts tikai pašmācības ceļā. Nācies ilgi burties grāmatās." Viņš cenšas popularizēt vīna kultūru, māca savus darbiniekus un mudina viņus piedalīties konkursos.
"Es daru to, kas man patīk un kas man padodas. Konkrēta mērķa man nav jomā, kas saistīta ar vīna pasauli. Bēdīgi ir atzīt, ka Latvijā pilnībā nodoties vīna kultūrai nav iespējams. Gandrīz nevienā restorānā nav cilvēka, kas strādātu kā sommeljērs jeb vīnzinis šā vārda vistiešākajā nozīmē. Sommeljērs restorānā atbild par vīna karti, par viesu apkalpošanu, kas saistīta ar dzērieniem, cigāriem un tamlīdzīgām lietām. Latvijā šī profesija vairāk saistās ar viesmīli, kurš pārzina vīnus." Jānis neslēpj, ka izglītošanās šajā jomā prasa daudz līdzekļu, kaut vai gatavojoties konkursam. "Ārzemēs katrā restorānā ir sommeljērs. Ir vietas, kurās es vēlētos strādāt, bet zinu, ka netikšu, bet tur, kur varētu tikt, es nevēlos. Man ir bijis piedāvājums braukt strādāt uz Angliju, bet es atteicos."
Vīna kultūra pilnveidojas
Jānis spriež, ka profesionālam vīnzinim, pirmkārt, nepieciešamas viesmīlim vajadzīgās īpašības. "Tā kā šis darbs ir saistīts ar cilvēkiem, tad viņam jābūt komunikablam un atvērtam. Un, protams, ir vajadzīgas zināšanas par vīnu un prasmes to pasniegt." Jānis uzskata, ka Latvijā vīna kultūra pamazām pilnveidojas. "Ja agrāk cilvēki zināja tikai to, ka vīns var būt sarkans vai balts, tad tagad tā vairs nav. Latvijas Vīnziņu asociācija cenšas popularizēt šo kultūru, katru gadu notiek Vīna svētki." Esot viesībās, Jānis nekad nemāca citus par vīna lietām, bet cenšas baudīt vīnu. "Protams, mans statuss uzliek zināmu zīmogu, un bieži vien nākas runāt par vīnu, jo tas ir nevis vienkārši jādzer, bet dzerot jāizbauda."
Jānis neslēpj, ka padomju gados sācis mācīties par mehāniķi. Joprojām komfortabli jūtas, izbraucot ārpus Rīgas un strādājot lauku darbus. Tā viņam ir savdabīga atpūta. Citam īpaši laika neatliek, jo ikdienas darbs, arī vīna degustācijas un viesmīļu apmācība aizņem daudz laika. Jānis priecājas, ka ģimene – sieva Aija un meitiņa Katrīna, kurai ir pieci gadi, – atbalsta viņa nodarbošanos. "Es neapmeklēju koncertus un izklaides vietas, jo tas mani nogurdina. Esmu ļoti daudz apkalpojis zvaigznes dažādos saviesīgos pasākumos, tāpēc labprātāk izvēlos atpūsties klusumā. Strādājot sabiedriskajā ēdināšanā, jāpierod pie šāda ritma – kad citi atpūšas, man ir jāstrādā." Jānis teic, ka ir apmierināts ar savu dzīvi, kas ir saspringta, interesanta un mainīga. Ļoti gribētu aizbraukt un pilnveidot savas zināšanas ārzemēs, lai varētu teikt, ka vīnzinībā viss ir kārtībā.