Ilzes Dobeles svētsvinīgā noskaņa dārzā

Skaista, profesionāla un allaž perfekta – tādu televīzijas skatītāji redz telekompānijas LNT ziņu moderatori Ilzi Dobeli. Skaisti iekopts un perfektā kārtībā ir arī viņas piemājas dārzs Mārupē, bet viņa pati – kā balta un smaržīga roze tā viducī.

Protams, baltajā vasarīgajā kleitiņā Ilze dārzā nestrādā – viņa to uzvilkusi, sagaidot ciemos Māju. Taču viņa savu izvēli uzreiz paskaidro: darbs dārzā viņai ir ja ne gluži svētki, tad svētsvinīgs brīdis pavisam noteikti.

Paspilgtina sajūtas

"Darot dārza darbus, iespējams gan domas sakārtot, gan no ikdienas rūpēm atslēgties un pilnīgi ne par ko nedomāt. Ja nu vienīgi saplānot, ko vēl dārzā vajadzētu izdarīt, ko pārstādīt, ko jaunu iegādāties. Un šī baltā kleita tikai paspilgtina to, ka man tas ļoti patīk, ka man tas tiešām ir svētsvinīgs brīdis un ka es patiešām katru pavasari šiem darbiem atkal ķeros klāt ar lielu prieku."

Ilze nenoliedz, ka dažbrīd darba grafiks ir tik saspringts, ka rosīšanās pa dārzu ir jāatliek, taču, kad tam var pieķerties un izdarīt, gandarījums esot milzīgs. "Interesanti, ka dārzi jeb, kā man patīk teikt, dobes mani pavadījušas visu dzīvi. Kad vēl dzīvoju kopā ar vecākiem, mums bija ļoti mazs piemājas dārziņš, kur auga tikai puķes un krūmi. Vecamtēvam bija dārzs Lucavsalā, kur jau bija īstas dobes, savukārt laukos mums bija ne vairs dobes, bet jau nesaredzami garas vagas. Arī mana vīra vecāki mīl darboties dārzā, viņiem ir vasarnīca, un tur arī bija ko noņemties. Faktiski, zemes darbiem visu laiku emu bijusi ļoti tuvu, vienmēr ir bijis par ko domāt, ko plānot," Ilze secina.

Var izrakt arī dobi

Jau sesto vasaru pazīstamajai žurnālistei ir pašai savs piemājas dārzs pašā Mārupītes krastā. Un nu tas jau kļuvis par ikdienas rituālu – nostaigāt garām katram kokam, krūmam, pārlaist acis puķēm. Tāda bezvārdu komunikācija – apskatīties, kā tie visi aug, kas tiem būtu nepieciešams, lai augtu vēl labāk.

Arī Ilzes sešus gadus vecā meitiņa Anna labprāt palīdz mammai dārza darbos – abas pavisam nesen stādījušas puķes. Savukārt deviņus gadus vecais Krišjānis ir labs palīgs tētim – abu ģimenes vīriešu pārziņā ir zāles pļaušana. "Bērniem ļoti patīk arī laistīt dārzu – gumijnieki kājās, šļūtene rokā, un aiziet! Nu, kuram bērnam tad tas nepatīk?" Ilze pasmaida un teic, ka viņai nav par grūtu neviens dārza darbs. Arī dobi izrakt, ja vien vajadzētu, viņa varētu. Vienīgais, ko varētu būt aizmirsusi, kā ir pļaut ar izkapti. Kādreiz to mācēja, tētis bija iemācījis, bet nu šī prasme ir piemirsta.

Par rozēm

Taujāta, vai viņas dārzs ir gatavs, Ilze sirsnīgi smej: viņas ģimene noteikti gribētu, lai tā būtu – ka nu vienreiz beigtos stādīšanas un pārstādīšanas. Bet viņa pati ik pavasari mājiniekiem ieminas, ka gribētu parunāt par dārzu...

"Šobrīd man dārzā ir daudz košumkrūmu, bet es gribētu vairāk ziedu. Man ārkārtīgi patīk, ka katrā gadalaikā zied savas puķes, tāpēc man šogad pirmoreiz būs asteres un pujenes," Ilze jau iztēlē redz savu dārzu rudens krāsās. Vēl viņa gribētu rožu dobi pie pašas mājas. Šogad šis sapnis vēl nav īstenojies, bet daiļā dārzniece neskumst – viņai vēl ir uz ko tiekties.