Dailes teātra jaunā aktrise Elīna Dzelme šomēnes nospēlējusi raganas Aleksandras lomu pirmizrādē "Īstvikas raganas". Viņa saka, ka vienmēr pirmajās izrādēs ir lielāks uztraukums, jo nav zināms, kā publika to uzņems, vai izdosies sagādāt pārsteigumu.
"Ragana, ko atveidoju, patiesībā nav ragana ar slotu. Viņa ir nelaimīga sieviete, kura cenšas ar maģijas palīdzību iegūt mīlestību – būt kopā ar vīrieti, nolādot citu sievieti, bet izrādes beigās par to saņem atpakaļ," stāsta Elīna.
Aktrise teic, ka katram cilvēkam piemīt kaut kas raganisks. "Viss atkarīgs no tā, ko mēs uzskatām par raganisku. Ar melno maģiju pati nenodarbojos. Nevaru teikt, ka ticu šādām lietām, vienkārši nepievēršu tam uzmanību. Mana attieksme ir neitrāla. Esmu izveidojusi aizsargbarjeru, lai uz mani tas neattiektos," smaidot saka aktrise.
Elīnai šī ir pirmā sezona teātrī, kas tuvojas noslēgumam, tāpēc viņa izjūt nelielu atslodzi, jo mēģinājumi vairs nenotiek, tikai izrādes. Tajās viņai ir dotas piecas dažādas lomas, no kurām mīļākā ir Džīna izrādē Divi nabadzīgi rumāņi.
Cīņa ar sevi
"Šī sezona, protams, ir veiksmīga, jo esmu uzkrājusi brīnišķīgu pieredzi, apjautusi, ko nozīmē būt aktrisei. Manuprāt, profesionālā izaugsme ir diezgan manāma." Elīna atklāj, ka pirmās lomas nav bijušas vieglas, taču bijušas svētīgas izaugsmei?– pārtapusi tēlos, kas raksturīgi sabiedrības padibenēm, tāpēc uz viņu skatītāji var paskatīties citādi. Viņai svarīgi, ka sevī jūt radošu attīstību.
"Nav tā, ka tēloju tikai cacas. Iespīlētās jaunkundzes un ašās sekretāres nemaz nav tik vienkārši nospēlēt. Varbūt daudziem radies priekšstats, ka es tāda esmu arī dzīvē. Es tā nedomāju. Gluži otrādi – man ir ļoti liela cīņa ar sevi uz skatuves būt pavieglai, nosodāmas rīcības sievietei." Jaunā aktrise teic, ka viņa mācās no kolēģiem un ciena viņus. "Kolēģus nevaru dēvēt par konkurentiem, ar kuriem it kā ir jācīnās. Es šobrīd necīnos, es ņemu no viņiem, mācos un ieklausos. Kad es būšu paņēmusi tik daudz, kad nebūs ko ņemt, tad es viņus izkonkurēšu," smaidot, taču pārliecinoši saka skatuves māksliniece.
Elīna apstiprina, ka visas spēlētās lomas ir jāmīl un jākopj. "Uz lielās skatuves ir labāk spēlēt nekā uz mazās. Ja zālē sēž daudzi skatītāji, izrādi skatās tūkstošiem acu, mainās enerģijas. Kamerzālē spēlējot, ir tā kā kino. Tur aktierim jābūt pilnībai, citādi skatītājs nenoticēs." Elīna atklāj, ka viņai ir svarīgi pārsteigt skatītāju ar to, ko viņa dara. "Ir, protams, neveiksmīgākas izrādes, kad enerģētiski iestājas tāds kā bloks. Nezinu, no kā tas ir atkarīgs. Varbūt no vēja..." joko Elīna. Mācoties Kultūras akadēmijā, Elīna sapņojusi nospēlēt Žannu d"Arku. Viņas domas joprojām nav mainījušās. "Nebūtu slikti nospēlēt arī Aijiņu vai Baibiņu. Nevaru teikt, ka Žannas lomai esmu jau gatava, taču perspektīvai ir jābūt, uz ko tiekties. Katrai lomai ir savs laiks."
Aktrise, kura glezno
Vasaru Elīna nolēmusi pavadīt atpūšoties un nododoties savai otrai mīļai un radošai nodarbei – gleznošanai. Gleznot paticis kopš bērnības. Absolvējusi Rīgas Centra daiļamatniecības vidusskolu. "Tā man ir sirdslieta, nepieciešamība. Jūtos labi, to darot priekš sevis." Aktrise glezno portretus, cilvēku savstarpējās attiecības un aktus, dabas skatus – ne, reti – kluso dabu. Elīna sapņoja, ka kļūs par profesionālu gleznotāju, taču nokavēja iestājeksāmenus un rezultātā iestājās aktieros. "Domāju, ka noteikti turpmāk būšu aktrise. Ja skatītājiem būšu nepieciešama, ja viņus arvien spēšu ar kaut ko pārsteigt, tad es nevarēšu nebūt aktrise. To noteiks skatītāji."
Aktrise neslēpj, ka pēc dabas ir spītīga. "Ja mani nosoda par kaut ko neizdarītu vai aizskar, tad manī parādās spīts – es tomēr varu, es viņiem vēl parādīšu! Ja mani aizskar pārāk dziļi, tad gan rokas nolaižas. Protams, reizēm ir gadījumi, kad nākas saprast, ka ir citādi, taču tad man nav vajadzīga vēnu griešana vai jārīko badastreiki, lai kaut ko pierādītu. Grūti par to runāt, jo es nezinu, kā būtu, ja būtu..." Elīna teic, ka spīts pašai priekš sevis ir ļoti veselīgs, jo tas konkrētajā brīdī palīdz mobilizēties.
Trakā meitene bērnībā
Elīna, jaunākais bērns ģimenē, dzimusi Rīgā, bet bērnību un pirmos skolas gadus pavadījusi dažādās Latvijas pilsētās, jo vecāki bieži mainījuši dzīvesvietu. "Mana ģimene – brālis, māsas un citi radinieki – ir rīdzinieki, tāpēc uzskatu, ka manas mājas ir Rīgā." Elīna smaida, ka bērnībā esot bijusi traka meitene, hiperaktīva un atraktīva. "Es varēju izdarīt ļoti daudz. Manī bija tik daudz enerģijas. Apmeklēju visus iespējamos pulciņus un olimpiādes, kur ieguvu pirmās vietas. Ja darīju, tad daudz un ātri. Vecākiem nebija viegli, jo visu laiku viņus ar kaut ko pārsteidzu, lai gan mājās bija disciplīna."
Elīna prāto, ka trakums zināmā mērā nav zudis arī tagad, taču viņa iemācījusies to savaldīt un izmantot radošā virzienā. "Bērnībā tās vairāk bija nekontrolētas izpausmes ikdienā, bet šobrīd tiek virzītas konkrētam mērķim. Tāpēc tagad es esmu teātrī, gleznoju, man ir sakārtota privātā dzīve, līdz ar to enerģija un trakums tiek izmantoti šiem mērķiem."
Mācās sevi norobežot
Elīna mācās neietekmēties no apkārtējās vides un cilvēkiem, kas nesniedz pozitīvu lādiņu. "Es zinu, ka šobrīd daļai sabiedrības nav īpaši pozitīva attieksme pret mani, ņemot vērā personīgo dzīvi (aktrise jau kādu laiku ir kopā ar režisoru Džilindžeru). Tas mani ieliek tādā kā rāmī, un ir diezgan grūti kustēties. Šie cilvēki vēlas mani izveidot par kaut ko tādu, kādu viņi vēlas mani redzēt."
Reizēm Elīnai ir ļoti sāpīgi, jo viņa grib labu, bet saņem pretī sliktu. Viņa godīgi saka, ka pašai mērķis nav izjaukt otram ģimeni. "Taču es nedrīkstu būt pieticīga pati pret sevi. Ja mīlestība pie manis atnāk, tad es nevaru tai pateikt – nē. Brīžiem nogurdina, ka apkārtējie cilvēki pastiprināti pievērš uzmanību tām lietām, uz kurām viņiem nevajadzētu koncentrēties, izsaka nosodījumu par to, kur viņi nav kompetenti. Tas mani tracina."
Vai Elīna savos 25?gados ir gatava ģimenes dzīvei? "Kas tur ko gatavoties? Viss ir kārtībā." Elīna atklāj, ka viņa iemīlas lēnām. "Iemīlēties ir grūti. Ja ir atrasts pareizais cilvēks, tad ir viegli. Sieviete to jūt. Mīlestība noteikti ir mūžīga, vismaz tajā brīdī, kad cilvēks otru mīl." Elīna bilst, ka viņas vīrietim jābūt gudram. "Man ir svarīgi, lai ar viņu kopā ir interesanti, lai no viņa ir ko ņemt. Ja sāku veidot attiecības, man ir svarīga pārliecība, ka viņš varētu būt manu bērnu tēvs. Tas patiesībā ir galvenais kritērijs. Taču tas nenozīmē, ka tam tā obligāti jānotiek."?