Katrai no viņām ir sava sportiskā aizraušanās: Ievai – orientēšanās, Zandai un Ivetai – braukšana ar velosipēdu, Dacei – nūjošana, Unai – skrituļošana un nodarbības trenažieru zālē. Ikdienā Ieva strādā sociālajā jomā, tagad galvenokārt ar personālvadību, Dace arī ir personāla speciāliste, Zanda pēc profesijas ir arhitekte, tagad nodarbojas ar vēsturisku ēku izpēti, Una vada savu skaistumkopšanas salonu, bet Iveta strādā pašvaldības iestādē.
Tad, kad viņas visas satiekas vienā komandā, galvenie notikumi saistās ar Latvijā pašlaik moderno sporta veidu kērlingu.
Latvijas kērlinga izlases dalībnieces Iveta Staša-Šaršūne (skips), Una Grava-Ģērmane, Ieva Krusta, Dace Munča un Zanda Bikše, kuras apvienojušās komandā Ledenes, ar šo sporta veidu sāka nodarboties ziņkāres, bet vēlāk arī intereses mudinātas. "Lielākā daļa no mums ar kērlingu aizraujas kopš 2002. gada sākuma. Pirmais kērlinga turnīrs Latvijā notika 2001. gada rudenī, un šis sporta veids kļūst aizvien populārāks arī mūsu valstī," stāsta Latvijas kērlinga izlases dalībnieces.
Pirmās uzvaras
"Šķiet, ka mums šopavasar pasaules čempionātā kērlingā veicās labi, neskatoties uz to, ka tajā ieguvām pēdējo – 12. – vietu," atzīst Una Grava-Ģērmane. Kanādā citu valstu sportisti brīnījušies, kā latvietes astoņu gadu laikā spējušas sasniegt tādu augstu līmeni. Viena no sensācijām čempionāta laikā – mūsējās uzvarēja spēcīgu konkurenti – Amerikas komandu, kurai tādējādi tika nedaudz nogriezts ceļš uz medaļām.
"Komandas treneris Braiens Grejs pirms čempionāta deva uzstādījumu, un mēs visu izpildījām. Tāpēc mūsu debiju var uzskatīt par veiksmīgu. Gribējās jau, protams, iegūt divas uzvaras," neslēpj Una. Komandas biedre Ieva piebilst, ka viņa gan sapņojusi vismaz par vienu uzvaru un tā arī godam tika izcīnīta.
Šo sezonu kopumā meitenes uzskata par veiksmīgu, jo Latvijas čempionātā šogad Ledenes (6 komandu konkurencē) ierindojās 2. vietā un pavisam nesen Latvijas izlases piedalījās pasaules čempionātā kērlingā Kanādā, un tā bija pirmā reize, kad Latvija tika pārstāvēta sieviešu kērlinga augstākajā līgā. Bet šo sezonu pašmāju sportistes noslēgs jaukto komandu mačos maijā, kuros komandā startēs gan sievietes, gan vīrieši.
Jauna trenera meklējumi
"Vērtējot čempionātu, jāteic, ka mums trūkst pieredzes, kas neļāva gūt vairāk uzvaru. Vairākas spēles bija līdzīgas, un tikai nezināšanas dēļ zaudējām," uzskata Ieva. Una atklāj, ka citu valstu sportistes kērlingu spēlē ilgus gadus un lielu pieredzi ieguvušas dažādos čempionātos. "Mēs bijām viena no gados vecākajām komandām. Citās valstīs kērlingu meitenes sāk spēlēt no astoņu, deviņu gadu vecuma, bet mēs – apmēram no 30 gadiem."
Līdz pasaules čempionātam komandu Ledenes trenēja Normunds Šaršūns, kurš ir Latvijas vīriešu izlases dalībnieks. Tad uzaicināts viestreneris – Latvijas vīriešu izlases treneris skots Braiens Grejs no Šveices. Taču tagad komanda meklē treneri. "Turpmāk jāizlemj, kas mūs trenēs, ar ko nopietni varēsim sadarboties. Tas diemžēl atkarīgs no finansēm. Labprāt turpinātu sadarbību ar Braienu, tāpēc mums ir vajadzīgi sponsori," atzīst komandas dalībnieces. Pirms astoņiem gadiem, kad kērlings Latvijā pamazām sāka iekarot savu popularitāti, iesācējām kērlingā neizpalika kritieni un zili ceļgali, sāpēja muskuļi. Taču galvenais – viņām izvēlētais sporta veids patika. "Jo vairāk kaut ko iemācos, jo vairāk gribu vēl ko jaunu uzzināt. Apetīte taču arī rodas ēdot. Katru gadu ir jauna informācija, ko iegūstam galvenokārt pašas saviem spēkiem, noder uzzinātais semināros vai izlasītais grāmatās," atzīst Una.
Labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis
"Nezinu, vai sevi daļēji varam nosaukt par veiksminiecēm, vai bija labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis, kad mums tika dota iespēja izcīnīt medaļas Latvijā un aizbraukt uz mačiem. Arī tas ir dzinulis, kāpēc ir vēlēšanās nodarboties ar kērlingu. Mums ir pienākums kārtīgi strādāt, jo vēlamies taču startēt arī olimpiādē Sočos. Nākamgad pasaules čempionātā sāks skaitīt punktus, lai varētu kvalificēties olimpiādei, tāpēc mūs sagaida nopietni pārbaudījumi un pamatīgs darbs," spriež Una.
Dace un Una ir pazīstamas sen, pārējās komandas meitenes sadraudzējās, pateicoties kērlingam. "Agrāk nodarbojos ar orientēšanos, draugi bija pamēģinājuši uzspēlēt kērlingu. Ar vīru skatījāmies olimpiskās spēles Soltleiksitijā un domājām: ja Latvijā ar to nodarbotos, tad gribētos pamēģināt. Drīz pēc tam parādījās šāda iespēja," stāsta Ieva. Viņai kērlings uzreiz iepaticies: "Grūti pateikt, kas piesaistīja, šķita, ka tas ir interesants, kaut kas neredzēts. Tagad kērlings ir izkonkurējis orientēšanos. Vēlos trenēties un mācīties."
Zandai sākums bija līdzīgs – televīzijā redzējusi kērlinga sacensības un nejauši uzzinājusi, ka Latvijā nodibināta Kērlinga asociācija. Pēc tam pamanījusi reklāmu, ka interesenti tiek aicināti uz teorētisku un praktisku apmācību. "Noteicošais bija tas, ka kērlingu var spēlēt ne tikai jaunībā. Patīk, ka kērlings liek strādāt gan fiziski, gan ar prātu," atklāj Zanda. Komandas kapteine Iveta ar sportu savulaik bijusi uz jūs, viņu tāpat kā komandas biedres piesaistīja redzētā spēle. Viņa nolēma, ka jāpamēģina, ja radīsies tāda iespēja. Un tā arī notika. "Ieintriģēja šā sporta veida stratēģija, kā veidojas savstarpējās attiecības komandā un iespēja būt cilvēkos. Kērlings ir labs veids, kā atpūsties no darba. Esot uz laukuma, aizmirstas pilnīgi viss. Tad ir jādomā tikai par spēli, nekas cits apkārt neeksistē."
Mēģina savervēt
Tad, kad Dace un Una vēl nenojauta, ka nākotnē kērlingam būs tik liela nozīme viņu dzīvē, abas strādāja vienā darbavietā. "Unu uzaicināja pamēģināt spēlēt kērlingu, bet viņa mani paņēma līdzi uz treniņu. Pirms četriem gadiem sāku spēlēt komandā Ledenes. Jo vairāk spēlē un tiek iegūti labāki rezultāti, jo kļūst interesantāk un rodas vēlēšanās virzīties uz priekšu," secina Dace, kura spēlē ar pārtraukumu, taču nolēma atgriezties pie kērlinga. Viņa uzskata, ka nav vieglu sporta veidu, ja ar to nodarbojas profesionālā līmenī. Un tas attiecināms arī uz kērlingu. "Ir daudz jātrenējas, no rītiem agri jāceļas, lai apvienotu sportu, darbu un ģimeni." Una atceras, ka kāda kliente viņu diezgan ilgi mēģināja savervēt kērlingam. "Domāju: uz ko gan tik briesmīgu mani mēģina pierunāt. Kad vienreiz ar vīru aizbraucu paskatīties, nevarēju saprast – patīk vai nepatīk. Aizbraucu otrreiz, un iepatikās." Tolaik sieviešu, kas nodarbojās ar šo sporta veidu, bija maz. Latvijā organizēja čempionātu, tāpēc ātri tika izveidotas komandas. Sākumā Ledenes spēlēja dažādās Jelgavas kērlinga kluba komandās, bet kopš 2003. gada viņas spēlē vienā, izņemot Daci, kas pievienojās 2006. gadā.
Iveta vērtē, ka kērlings patiesībā ir piemērots jebkuram vecumam un jebkura cilvēka fiziskajai sagatavotībai. Protams, noteicošais, kādā līmenī ar to vēlas nodarboties. Neiztrūkstošs ir cītīgs darbs treniņos. Nepietiek tikai ar treniņiem Latvijā, tāpēc ir jāpiedalās starptautiskos turnīros, kur ir spēcīgi pretinieki. Parasti reizi gadā komanda dodas uz treniņnometni Šveicē. Rudenī, kad sākas sezona, sportistes trenējas trīs reizes nedēļā.
***
KĒRLINGS
Ledus laukumā, kura izmēri ir 4,28 metri reiz 42,57 metri, sacenšas divas komandas. Vienības sastāvā četri pamatsastāva spēlētāji un vismaz viens rezervists. Katram ir savs uzdevums. Komandas spēli vada līderis (skip), un viņa nosacīto žestu rīkojumi tiek izpildīti bez ierunām.
Senāk šo spēli varēja organizēt tikai ziemā; tikai pēc mākslīga ledus laukumu parādīšanās sezona turpinās visu gadu.
Laukuma galos izvietojas ar koncentrētiem apļiem apzīmētas daudzkrāsainas "mājas".
Spēles mērķis – iespēlēt savas komandas akmeņus pēc iespējas tuvāk "mājas" centram.
Cik vienas komandas akmeņi izvietoti tuvāk centram par otras komandas akmeņiem – tik punktu šī komanda var ierakstīt savā aktīvā. Akmeņi nav no vieglajiem. To svars sasniedz teju vai 20 kilogramu.
Spēle sastāv no 8 vai 10 gājieniem (end). Katrā gājienā jebkurš komandas spēlētājs noteiktā secībā raida mērķī divus akmeņus. Lai atvieglotu akmeņu ievadīšanu, spēlē tiek izmantoti speciāli apavi – "slīdzolītes".
Savukārt akmens ceļa garuma un tā kustības trajektorijas koriģēšanai divi no laukuma spēlētājiem intensīvi strādā ar birstēm.
Veiksmīgākie "birstētāji" pagarina akmens slīdējumu pat par 6 metriem un sev vēlamajā virzienā izmaina rotējošā akmens trajektoriju.
Parasti 8 gājienu spēle ilgst 2 stundas.