PeR. Bez šika un glamūra
Viņi ģērbjas katrs citādi, jo katram ir savs raksturs un stils. Taču, izejot uz skatuves, puiši savā apģērbā vienmēr pamanās atrast kādu "odziņu", kas viņus apvieno, lai kopā izskatītos kā grupa.
Viņi ir trīs talantīgi jaunieš – Ralfs Eilands (16), Pēteris Upelnieks (18) un Edmunds Rasmanis (19), kas apvienojušies latvju bītboksa un vokālajā grupā PeR. Viņi šovasar pārstāvēs Latviju starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā "Jaunais vilnis 2010".
"Piedalīšanās Jaunajā vilnī būs ļoti īpašs solis mūsu radošajā karjerā. Kirkorovu ieraudzīt – tas vien jau būs kas īpašs!" puiši patiesi sajūsminās un ar nepacietību gaida, kad varēs klātienē dzirdēt, kā Krievijas estrādes lielās zvaigznes dzied dzīvajā.
"Tas viennozīmīgi būs līdz šim lielākais pasākums, kurā piedalāmies. Lielākais solis uz priekšu. Vai tas būs veiksmīgs? Tad jau redzēsim," nosaka Ralfs un atklāj, ka Jaunajā vilnī atšķirībā no visiem pārējiem viņi būs bez šika un glamūra. "Tur visiem būs Dolce&Gabbana un Gucci, un limuzīni, un lapsas ap kaklu un suņi padusē līdzi, bet mēs centīsimies saglabāt savu – nedaudz huligānisko – stilu. Mēs nebūsim piepucēti un spīguļos," viņš apsola.
Ralfs mācās Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, un viņš atzīst: ejot uz skolu, viņam nav svarīgi, ko vilkt mugurā. "Kad man jāiedziļinās mācību procesā, es varu būt arī pavisam pelēks un nestilīgs, taču, kad izeju ārpus skolas, cenšos ieturēt tādu ģērbšanās stilu, kas raksturīgs britu rokgrupu mūziķiem, – tās ir šauras bikses un pietiekami izaicinošas drēbes, kas katra atsevišķi varbūt nav modes aktualitāte, bet kopā izskatās interesanti un stilīgi."
Arī Pēterim, kurš mācās Bauskas 1. vidusskolā, ikdienā ir gluži vienalga, kā ģērbties. "No rīta paskatos, kas ir skapī, un to arī uzvelku. Galvenais, lai pašam ērti," viņš saka un atklāj, ka savulaik, kad bijis mazāks, viņš gan ļoti pievērsis uzmanību tam, kā ģērbjas populāri cilvēki. Un, lai arī par lielām zvaigznēm puiši sevi nebūt neuzskata, viņiem pašiem tas absolūti neesot svarīgi.
Savukārt Edmundam, kurš mācās Rīgas celtniecības koledžā, vēl nav izveidojies savs īpašais stils. "Agrāk, kad biju pievērsies hiphopam, man patika platās bikses, lielie džemperi, viss tāds pelēks, milzīgs un nošļucis. Bet tagad, kļūstot vecākam, tāda tipa drēbes vairs nepatīk. Tagad man patīk ļoti krāsainas un spilgtas drēbes, man pat ir sarkanas botas, un varbūt arī izskatos drusciņ pēc papagaiļa," jaunais mūziķis nosmej un atklāj, ka ir pasūtījis savai vecmāmiņai, lai uzada viņam arī sarkanu jaku.
"Protams, uz skatuves nekad neejam ar tām drēbēm, ar kurām ejam pa ielu. Tas vienkārši nebūtu ētiski," domā Pēteris. Arī Ralfs atzīst, ka uz skatuves viņš vēlas sajusties īpašs, tāpēc skatuvei tiek izvēlēts īpašāks apģērbs. "Agrāk staigāju pa veikaliem un pirku visu, kas iepatikās, bet pēdējā laikā man ļoti ir iepaticies veikals–radošā darbnīca Baba Baznīcas ielā, kur ir oriģināli Latvijas dizaineru darinājumi, turklāt katrs tikai vienā eksemplārā," stāsta Ralfs un atklāj, ka šajā veikalā saimnieko Sinda Krieviņa, kas grupai palīdz ar skatuves apģērbiem. "Mēs saliekam galvas kopā – mēs trīs un Sinča –, un domājam, kā labāk varētu izskatīties. Mēs nekad par apģērba izvēli neesam strīdējušies, vienmēr nonākam pie kāda kopsaucēja. Jā, paldies Sinčai!" Ralfs izmanto izdevību pateikties.
Arī apģērbu ikdienai puiši tagad iegādājas veikalā Baba. "Ir laba izjūta, ja tu zini, ka otra tāda nav. Jo ir gadījies, ka nopērku sev kreklu kādā populārā veikalā, aizeju uz skolu un man pretī nāk otrs tāds pats," atzīst Pēteris un neslēpj, ka tādā reizē izjūtas ir ļoti savādas.
Visai savādas izjūtas Pēterim vienudien uznākušas īsi pēc piedalīšanās Eirovīzijas nacionālajā atlasē, kad viņam gribējies visu sevī mainīt. Viņš aizgājis pie friziera un teicis, lai griež, kā grib! Pēc tam aizgāja uz salonu, izdūra sev ausīs caurumus un uztaisīja uzacī pīrsingu. "Noģību, starp citu," viņš smej un neslēpj, ka sākumā baidījies, kā tas izskatīsies, taču cer, ka ir labi un viņu fani nav vīlušies.
***
PĒTERIS Upelnieks: "Es īpaši nepiedomāju pie tā, lai ikdienā uz ielas kādam izpatiktu. Galvenais, lai drēbes ir tīras...".
EDMUNDS Rasmanis: "Uz labās kājas ikra gribēju uztetovēt vārdu "Latvija" vecajā drukā. Tas bija pirms pāris gadiem, kad biju ļoti liels savas valsts patriots. Tagad mans patriotisms kaut kā arvien noplok...".
RALFS Eilands: "Ikdienā man apģērbs nav svarīgs, uz ielas atļaujos būt arī pelēks un varbūt pat nestilīgs.".
SPĀRNI SARGĀ. "Eņģeļa spārnus" Ralfs uztetovējis pirms nepilniem trim mēnešiem, īsi pirms piedalīšanās Eirovīzijas nacionālajā atlasē. "Mūzikas pasaulē man jau vairākkārt bijusi negatīva pieredze, tāpēc tetovējums man pašam ir kā atgādinājums, ka jāuzmanās. Starp citu, kopš uztaisīju šo tetovējumu, man sācis iet labāk, sācis veikties, tāpēc ar to esmu ļoti apmierināts.".
***
Eksperta viedoklis
Mārtiņš Pūpols, modes dizainers:
– Grupas puiši ir malači – viņiem ir liela mērķtiecība un apbrīnojams darbaspēks! Tā kā viņi arvien biežāk parādās televīzijā, piedalās dažādos lielos pasākumos un viņiem jau izveidojies savs atbalstītāju pulks, es ieteiktu mazliet vairāk piedomāt pie skatuves tērpiem – lai izceltu viņu katra personību!
Tā vien šķiet, ka šiem puišiem var dot vilkt jebkādu apģērbu, jo viņi ar savu atraktivitāti spēs to iznest, taču, manuprāt, no šāda koncepta ir jāuzmanās. Jo apģērbs skatuves māksliniekam ir tikai palīglīdzeklis, kas izceļ viņa iekšējo būtību. Un nevis otrādi.