Zanes Daudziņas noslēpumi

SIEVIETE CEĻĀ. © Kaspars Krafts/F64

Nedēļu pirms stand up žanra komēdijas Tāda es esmu ¬nodošanas skatītāju vērtējumam aktrise Zane Daudziņa ir tik ļoti iejutusies atveidojamo sieviešu tēlos, ka, iepazīstinot ar viņu ģērbšanās stilu, ir gatava pastarpināti raksturot arī savējo. „Aicinot uz interviju komēdiju aktrisi, uz visu ko jābūt gatavam.”

"Šī izrāde ir komiski nopietns protests pret centieniem sievieti pārvērst par dekoratīvu elementu. Tas nav dumpis vai vēršanās pret vīriešiem, bet gan pret tiem stereotipiem par sievietes izskatu, kādi šobrīd valda mūsdienu sabiedrībā. Šo priekšstatu spiedienu diezgan krasi izjutu, kad televīzijas seriālā sāku spēlēt Helēnu - sievieti, kura bijusi modele, skaistuma konkursa dalībniece un Mis foto titula īpašniece. Radot šo tēlu, man vajadzēja iedziļināties, ko sabiedrība sagaida no sievietes, kas tiek uzskatīta par skaistu. Šīs prasības jau ir nonākušas absurdā gultnē. Ja tev nav bijusi visa ķermeņa epilācija, dažāda veida korekcijas un injekcijas, jau sāk likties, ka neesi pilnvērtīgs cilvēks. Pievēršoties tikai ārējās čaulas spodrināšanai, novārtā paliek iekšējā pasaule, un tad tiek pazaudēts līdzsvars,” uzskata Zane Daudziņa, bet viņai neklātienē piebiedrojas režisors Juris Rijnieks. „Lielu daļu ikdienas enerģijas sievietes patērē sava ārējā tēla radīšanai un saglabāšanai. Noņemoties ar ārējiem parametriem, sieviete aizmirst savu patieso vērtību, kas ne vienmēr slēpjas jaunā smaržu pudelītē, krūšu palielināšanas operācijā vai šikā dizainera somiņā. Bet, ja sabiedrība to padara par galveno sievietes dzīvē, vai nevar pienākt situācija, kad gribēsim veikt plastisko operāciju Brīvības pieminekļa Mildai?”

Aktrise uzsver, ka ne tikai vīrieši vairs neprot mīlēt sievietes tādas, kādas viņas radījusi daba un māte, tātad, vienkāršas un dabiskas, bet grēkojot arī pašas sievietes. „Esam pārstājušas sevi mīlēt jeb pieņemt sevi dabīgā formātā. Mums vajadzētu atcerēties, ka tiem, kas uz mums skatās ar sirdi, šķietam skaistas, kad mīlam.”

„Man patīk skaists apģērbs, faktiski esmu estēte, taču pašlaik nav tik daudz laika, lai varētu pievērst pastiprinātu uzmanību sava stila izkopšanai. Es ar to nelopojos, bet vienkārši dzīves ritms ir tik saspringts, ka uzrauju mugurā kādu apģērba gabalu un skrienu,” neslēpj aktrise un skatuves runas pasniedzēja. „Savā garderobē esmu iecienījusi melno krāsu. Tā man rada drošības izjūtu, šķiet pasargājoša, palīdz saplūst ar apkārtējo vidi. Kaut gan - kopš esmu sākusi tērpties melnā, konstatēju, ka sākuši pamanīt mani, nevis manas drēbes, kā tas bija iepriekš.”

SIEVIETE CEĻĀ. „Šai manai varonei ir četrdesmit gadu, viņa ir vidēja auguma, bet svars - normas robežās. No sava skaistas sievietes iedomātā ideāla viņa ir patālu, taču ir ceļā uz to. Noepilējusi visu, kas epilējams, izgājusi dažādas skaistumkopšanas kūres, viņa tomēr nesaprot, vai mērķis ir sasniegts vai ne, tāpēc, skatoties spogulī, sev jautā: „Kas es esmu?”,” savu varoni raksturo Zane Daudziņa un nenoliedz, ka, tāpat kā viņas atveidotā sieviete, sejas ādas uzlabošanai ir izmantojusi gan svaiga gurķa šķēles, gan alvejas sulu, gan profesionālas kosmetoloģes sniegtos pakalpojumus.

MŪŽĪGĀ JAUNIETE. „Bieži vien, būdamas pilnbriedā, gribam ģērbties un uzvesties kā padsmitnieces, tā mākslīgi paildzinot jaunību. Manuprāt, plastmasas krelles, kas tagad tiek liktas ap kaklu gandrīz vai visām sieviešu žurnālu vāku modelēm, sievietēm solīdā vecumā nav tā labākā izvēle. Minimālisms vai dārglietas būtu daudz uzrunājošāk,” ir pārliecināta aktrise, piemetinot, ka attēlā redzamajām krellēm pašām par sevi neesot nekādas vainas. „Es jau arī šajā ziņā regulāri grēkoju. Strādājot ar studentiem, pazūd realitātes izjūta, tāpēc ik pa laikam šķiet, ka esmu viņu vecumā un iebraucu viņu garderobē. Barojos no viņu ģērbšanās stila. Dodu priekšroku apaviem bez papēžiem, nevis augstpapēžu kurpēm (tādas uzvelku svinīgos pasākumos vai lekciju laikā, ko lasu arī biznesa vides cilvēkiem), džinsiem, nevis melnām, buktētām biksēm vai svārkiem. Neesmu dāma, kādai klātos būt sievietei pusmūžā.”

SAPOSUSIES SIEVIETE. „Šis ir stāsts par sievieti, kura, pošoties ballītei, apģērba izvēlē pāršauj pār svītru - sevi pārspīlēti izdaiļo, tādējādi panākot pretējo efektu cerētajam un kļūst banāla. Taču mums viņa ir sanākusi diezgan glīta, tāpēc vēl vajadzēs piestrādāt pie šī tēla garderobes,” nosmej Zane Daudziņa un piebilst, ka viņas ģērbšanās stils neesot tik ļoti sievišķīgs. „Šādu plandošu blūžu manā garderobē nav, bet vienkārši džemperīši gan.”