Līdzdalība Eirovīzijā – paša provokācija

Pēc nedēļas, 27. februārī, televīzijā vērosim Eirovīzijas nacionālās atlases fināla "Eirodziesma" desmit dalībnieku uzstāšanos. Uz starptautisko konkursu "Eirovīzija 2010" pretendē arī mūziķa, populāra basģitārista Ingara Viļuma dziesma Because of love you ("Tāpēc, ka mīlu tevi"), ko izpilda dziedātājs Ivo Grīsniņš-Grīslis.

Ingars Viļums ir pieredzējis eirovīzietis, jo viņš šajā konkursā nepiedalās pirmo reizi. "Sākumā pie manis nāca mākslinieki ar lūgumu uzrakstīt dziesmu Eirovīzijai, to es arī darīju. Bija reizes, kad tās neizturēja atlasi uz pusfinālu. Kopumā piedalījies esmu kādas sešas reizes, bet reāls rezultāts ar iekļūšanu finālā – divas reizes," konkursa vēsturi atceras Ingars Viļums.

Lai uzrunā klausītājus

Iepriekš izpildītāji Ingaram lūdza uzrakstīt dziesmu, bet šogad notika citādi – pats atlasīja vienu no savām dziesmām un piedāvāja to izpildīt izvēlētajam māksliniekam. "Iznāk tā, ka tagad pats esmu provocējis līdzdalību Eirovīzijā, tāpēc izjūtas ir dažādas. Droši vien vairāk varēšu vērtēt pēc tam, kad konkurss būs noticis. Pirmajās reizēs no manis tas neprasīja uztraukumu, bet tagad tā ir liela atbildība, arī par finansiālām un sadzīviskām lietām, kas jāveic tikai ar pašu spēkiem," atklāj Ingars.

Viņš godīgi teic, ka nekādu konkrētu mērķi Eirovīzijā nav izvirzījis. "Dziesma ir vienkārša, daudzi to sauc par mīļu un uzskata, ka tā sniedz pozitīvas emocijas. Konkursā piedalās izpildītāji ar vārdu un pieredzi, tādi ir arī komponisti, un arī man tur ir atvēlēta sava vieta. Galvenais, lai dziesma uzrunā klausītājus, lai viņi saprot to, ko esmu tajā ielicis, un lai dziedātājam Ivo Grīsniņam-Grīslim izdodas veiksmīgi startēt, kā tas ir iecerēts. Lai pēc tam sev nav jāpārmet. Iegūtā vieta man nav svarīga," skaidro dziesmas autors.

Meklēja romantisku izpildītāju

Ar mākslinieku Ivo Grīsniņu-Grīsli Ingars Viļums sadarbojies jau agrāk – pērn Eirovīzijā kopā ar mazāk pazīstamo Ivetu Baumani viņš izpildīja Ingara Viļuma dziesmu Tic Tac. "Man kā dziesmu autoram regulāri pūriņā ir dziesmas, taču problēma ir ar izpildītājiem. Domāju pats un pieaicināju palīgā citus cilvēkus, lai izlemtu, kuram šogad uzticēt dziedāt dziesmu. Protams, bija skaidrs, ka pats neizpildīšu. Izvēles praktiski man nebija," pārliecinoši saka mūziķis.

Ingaram šķita, ka dziesmas izpildītājam pēc rakstura jābūt romantiskam un, protams, labi jādzied. "Tā kā ar Ivo izveidojās veiksmīga profesionāla sadarbība jau iepriekšējā gadā un daudz variantu, ko izraudzīties, nebija, tad piedāvāju viņam. Varbūt būtu vēlējies, lai tas ir atpazīstamāks mākslinieks, bet, lai man citi piedod, izvēle ir ierobežota, starp sievietēm dziedātājām izvēlēties tomēr būtu vieglāk," atzīst Ingars. Viņš konkrēti zināja, ka dziesmas izpildītājam ir jābūt vīrietim, jo stiprā dzimuma pārstāvji par mīlestību dzied īpaši skaisti un dvēseliski. "Dziesma ir par to, ka katrs cilvēks ir citāds un tāpēc nav ideālas mīlestības cilvēciskā izpratnē. Tam, kuru mīl, otrs cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Kā zināms, cilvēku īpaši mainīt nevar, – vai viņu pieņem, vai nepieņem," stāsta dziesmas mūzikas un teksta autors.

Vienīgā iespēja Latvijā

Mūziķis secina, ka šogad Latvijas Eirovīzijā skan interesantas un atšķirīgas dziesmas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. "Manā uztverē pārliecinoša favorīte ir Aisha. Domāju, nevietā būtu pārmetumi, ka dziesmas nav klausāmas vai lētas. Katrai ir sava odziņa. Kopīgā noskaņa ir romantiski mierīga, starp tām nav neviena smaga vai joku gabala, tās ir pozitīvi noskaņotas. Pašreizējā situācijā, kad daudziem klājas grūti, labāk ar dziesmām sniegt izklaidi un dot labu noskaņojumu. Daudzi mākslinieki to ir sapratuši."

Viedokļi par Eirovīziju Latvijā gan esot ļoti atšķirīgi. "Mums mūzikas bizness ir kā mazs dīķītis, tādēļ Eirovīzija ir saistīta ar kopējo mūzikas biznesu. Citās valstīs tā nav – tur lielā mūzikas industrija ir atdalīta no Eirovīzijas, tā ir otršķirīgs pasākums. Šā konkursa kvalitāti nosaka tie, kuri šīs dziesmas iesniedz, un žūrija, kas tās atlasa. Es šo konkursu uzskatu par vienīgo starptautisko, uz Rietumiem vērsto iespēju mūziķim parādīt savu padarīto. Citas alternatīvas nav," spriež mūziķis.

"Protams, tas dod īsu uzplaiksnījumu, piemēram, ja vērtējam pagājušā gada uzvarētāju Aleksandru Ribaku. Man bija gods muzikālajās gaitās pavadīt Mariju Naumovu tajā laimīgajā gadā, kad viņa uzvarēja lielajā Eirovīzijā. Māksliniekam gada laikā saspringtā režīmā ir jāizdara viss iespējamais, jo nākamais konkurss jau pieder citam. Kā redzams, īpaši brīnumi nenotiek, kad kāds mākslinieks pēc Eirovīzijas kļūst pasaulslavens, kā, piemēram, ABBA, taču tā ir laba iespēja tikt pamanītam plašākai publikai un iegūt jaunus kontaktus."

Nevar pārspīlēt ar šovu

Eirovīzijā nedrīkstot pārspīlēt ar šovu, tāds ir Ingara viedoklis. "Esmu redzējis, ka dziesmai tāpēc tiek nodarīts ļaunums. Tad cilvēki skatīšanās brīdī vairāk koncentrējas nevis uz dziesmu, bet uz to, kas notiek uz skatuves. Neuztveru, ka priekšnesums jāveido kā cirks. Citās valstīs atlasēs mākslinieki nodzied dziesmu, papildina ar mazu knifiņu. Tas man šķiet pieņemamāk. Latvijā cilvēki pieraduši, ka mazajā finālatlasē jānotiek nez kam grandiozam. Tas jāuztver vienkāršāk – vai dziesma patīk vai nepatīk. Galvenais – lai tā ir laba. Pavisam kas cits, kā to vērtēs lielajā Eirovīzijā, kur mākslinieku neviens nepazīst. Tur vispirms vērtē dziesmu un pēc tam izveidoto šovu. Ja dziesma ir enerģiska, tai var pievienot odziņu, lai papildinātu noskaņu. Ja tā ir romantiska, tad nekas īpašs vairs nav vajadzīgs."

Dziesmas viņš pats vērtē gan kā profesionālis, gan kā klausītājs. To apvienojot, izveidojas konkrēts viedoklis. "Kā skatītājs domāju, ka labas izredzes ir Aishai, un viņai arī novēlu uzvaru. Viņai ir pieredze, spriganums un jauneklība, lai gan šā gada dziesmā spriganumu īsti nevar parādīt. Man viņa vairāk asociējas ar dziedātāju džinsos, no kuras plūst liela iekšējā enerģija."

Mūziku raksta lēnām

Ingars dziesmas raksta, kā pats saka, pāris gadus. Sapnis par to ir kopš tīņa gadiem. Ingars teic, ka pieder pie lēnajiem rakstītājiem. "Protams, nevar salīdzināt, kā to darīju agrāk un tagad daru. Es nemēģinu izgudrot neko sarežģītu un grūti klausāmu. Mans uzstādījums ir vienkāršs – dziesmai ir jāpatīk klausītājiem. Mūsu publikas muzikālā gaume ir vienkārša, tādēļ jāmēģina tai pieskaņoties." Mūziķis atklāj, ka vispirms top dziesmas melodija, pēc tam – vārdi. "Svarīgi, uz kāda instrumenta melodija tiek radīta. Bijuši interesanti gadījumi, kad esmu visu dziesmas struktūru izdomājis uz basģitāras, ko neatzīst par melodisku instrumentu, pēc tam tā pārnesta uz klavierēm un finālā izdodas veiksmīga."

Pērnā gada konkursa dziesma esot viņam netipiska, ātra, jo pats pēc rakstura ir mierīgs, un tas atspoguļojas arī viņa radītajās melodijās. "Īsi pēc radīšanas brīža šķiet, ka viss, ko daru, ir forši. Mani lielākie kritiķi ir mājinieki un draugi. Momentā nedrīkst rādīt dziesmu citiem, tā mazliet ir jānoglabā, un tad tā pašam jāpaklausās. Ja tā šķiet interesanta, ar dvēselīti, tad lai paliek, ja ne – tad lai lido ārā no datora, jo būs labākas. Varu to mierīgi izdarīt. Tā nekad nedomāju, ka šī ir vislabākā vai pēdējā."

Ar spītīgu iegribu

"Man patīk, ka viss veidojas pa posmiem, – ir aktīvāks periods, tad var atpūsties. Nepatīk, ja laiks jāplāno pa minūtēm. Tas padara nervozu." Ingars plāno, ka turpmāk vienlīdz aktīvi vēlas darboties visos ar mūziku saistītos virzienos. "Ja manī ir ielikta šī melodiskā izpratne, tad to pilnveidošu. Vērtējot savas dziesmas, jāteic, ka tās ir ļoti dažādas pēc aranžējuma, pasniegšanas stila, atšķiras pēc dziedātāja izpildījuma." Ingars neslēpj, ka viņa basģitārista pieredze ir krietni lielāka nekā komponista, jo basģitāru viņš spēlē kopš 14 gadiem, darbojies dažādās grupās. "Tagad man, mūziķim, ir visinteresantākais laiks. Man bija spītīga iegriba 16, 17 gadu vecumā, kad spēlēju dažādās ballītēs un nopelnīju sev kabatas naudu. Vēlējos nopietni apgūt basģitāru – katru dienu pāris stundas pavadīju, trenējoties pēc savas iniciatīvas. Vecāki uztraucās, ka tik daudz uzmanības nepievēršu mācībām, bet es apgalvoju, ka paspēšu visu, un tā arī notika." Mūzikas skolu Madonā Ingars absolvēja divas reizes – iemācījās spēlēt akordeonu un saksofonu, taču šie instrumenti jauno mūziķi "neuzrunāja". Vairāk vilināja bungas un ģitāra, kas šķita spēcīgs un enerģisks instruments pēc sava skanējuma.

Ģitāru labo pats

Studijas Rīgā Ingars neuzsāka ar mūziku saistītā mācību iestādē, bet Tehniskajā universitātē elektroapgādes specialitātē, vēlāk apguva inženierekonomiku. Kādu laiku muzicēšanai neatlika daudz laika, un Ingars to pārtrauca. "Taču tad iepazinos ar Jāni Stībeli un Normundu Rutuli, izveidojām grupu, un tad zibenīgi sāku piedalīties dažādos muzikālos projektos. Kas to lai zina, kā būtu bijis, ja nenotiktu šāds likteņa pavērsiens." Izvēlētajā specialitātē Ingars nekad nav strādājis, praktiski visu laiku darbojies tikai ar mūziku. "Četrus mēnešus biju praksē birojā apdrošināšanas kompānijā. Tas man nesniedza gandarījumu. Tad labprātāk laukos audzētu kartupeļus." Taču tehniskā ievirze, kā saka Ingars, viņam esot salīdzinājumā ar citiem māksliniekiem un lieti noder. "Man nav problēmu salodēt vadus vai salabot ģitāru, kopš bērnības man patika darboties ar tehniku, izzināt, kā ģitāra tehniski uzbūvēta, daudz lasu par niansēm."

Vairāk pie zemes

Kādreiz Madonā televīzijā Ingars vērojis mūziķu uzstāšanos un domājis, ka pašam jātiek tajā vidē. Tas piepildījās. Pēc tam bija mērķis spēlēt ļoti labā grupā, un tas piepildījās – viņš spēlē grupā Prāta vētra. "Tagad iestājies tāds brīdis, kad nevaru izvirzīt sev nākamo mērķi, jo tas nebūtu saistīts ar Latviju, bet ārpus tās robežām. Domāju, ka tas arī nav reāls. Latvijā ir daudz labu mūziķu, kas guvuši atzinību, bet salīdzinājumā ar pasaules mūziķiem, iespējams, mēs neesam nekas. Skarbi, bet tā diemžēl ir. Man patīk zeme, kur es dzīvoju, tās daba, bet to nevar jaukt kopā ar to, kas pie mums tagad notiek. Diez vai Latviju vēlētos mainīt pret kaut ko citu. Mūziķim izaicinājums spēlēt kopā ar pasaules zvaigznēm, protams, ir, es arī to gribētu, bet tas ir līdzīgi kā ar latviešu mūziku pasaules tirgū." Ingars spriež, ka mainīt ierasto vidi nebūtu vienkārši, jo nāktos mainīt visu dzīvesveidu, tas ietekmētu valodu, un tad uz ārzemēm būtu jāpārceļas viņa ģimenei.

Basģitāristam esot jāmācās vienmēr kā jebkurā citā jomā. Un viņš to dara. Ingars uzskata, ka basģitāristam ir jābūt pamatīgam un ritmiskam. Taču Ingaru interesē ne tikai mūzika, viņš labprāt nodarbojas ar sportu – vasarā brauc ar velosipēdu, ziemā slēpo un pavada laiku interneta portālos. "Ir lietas, kas mani šodien uztrauc, vienmēr jau nevar lidot virs zemes. Kaut kas vilks lejā ar savu smagumu. Arvien vairāk sāku saprast, kā ir uzbūvēta pasaule, un tā ir nežēlīga. Man ļoti rūp, kas notiek Latvijā un pasaulē, bet tik un tā esmu laimīgs cilvēks. Es negribu būt pesimists un parasti saku, ka viss būs kārtībā."

***

VIZĪTKARTE

Ingars Viļums

Nodarbošanās: basģitārists grupā "Prāta vētra", komponists, pašlaik sadarbojas ar dziedātāju Amber, spēlē grupā SPB ("Smaragda pilsētas burvji"), strādā mūzikas studijās gan par basģitāristu, gan producentu

Vecums: 32 gadi

Dzimtā vieta: Madona

Interesē: mūzika, sports, ceļošana, interneta piedāvātās iespējas