Ir tāds sieviešu tips – neveiksminieces privātajā dzīvē. Prakse rāda, ka lielākoties šā tipa pārstāves sastopamas vecuma grupā no 30 gadiem un uz augšu. Nosacīti viņas var klasificēt vairākās grupās.
Sieviete, kas visu saprot
Šai grupai piederoša sieviete saprot visas vīrieša problēmas. Tās, kuras, kā likums, nesaprot viņa sieva. Jā, arī to, ka viņš nevar izšķirties ar sievu. To viņa saprot gadiem ilgi, tāpat kā to, ka nedrīkst uzdot liekus jautājumus, bet gan rīkoties pretēji tam – neradīt nekādas liekas problēmas, piemēram, vienmēr būt gatavībā atprasīties no darba, ja viņam pēkšņi uzradies no sievas, bērniem un darba brīvs logs. Protams, viņa ar izpratni izturas pret to, ka vīrietim ir mazapmaksāts darbs, tāpēc viņam dzimšanas dienā dāvina bikses, viņa bērnam – vējjaku, bet sievai – pūderi.
Viņa saprot, ka viņš nevar ar viņu braukt uz jūru. Saprot, ka vēlu vakarā viņam kopā ar smagi slimo sievu un atvasi, kurai ir psiholoģiskas problēmas, ir jādodas vizītē pie nāvējoši slimās sievasmātes. Ar tādu pašu izpratni viņa izturas pret vīrieša uzrašanos pie viņas un prom došanos ar čemodānu rokās. Parasti viņš ierodas uz neilgu laika sprīdi, bet dodas prom ātri – tiklīdz uz mobilo tālruni piezvanījusi smagi slimā sieva. Pēc viņa aiziešanas bieži vien saprotošās sievietes durvīs laužas nāvējoši slimā sievasmāte. Sieviete saprot, ka durvis atvērt nedrīkst, un saprotoši paslēpjas vientulīgā dzīvokļa tālākajā stūrī.
Pēc durvju remonta, kas bija jāveic pēc nāvējoši slimās sievasmātes uzbrukuma, saprotošā sieviete nolemj pārtraukt attiecības ar savu Lielisko. Bet tad ierodas viņš ar taupības režīmā pirktu puķu pušķīti un izdveš vārdus, kas skan gluži kā lūgsna: "Tu taču visu saproti..." Uz saprotošo sievieti šie vārdi iedarbojas maģiski, un viņa turpina visu saprast vēl garus viņu neperspektīvo attiecību gadus. Sasniedzot vecumu, kad var atļauties pārtraukt visu saprast, viņa ir palikusi viena un neizpratnes pilna aiz durvīm, kas bruņotas ar viņas vientulību.
Sieviete, kas negrib precēties
Patiesībā jau grib, taču nepārtraukti sludina, ka negrib. Kāds, teiksim, Visuma saprāts kopā ar zaļajiem cilvēciņiem un feministēm viņai ir iedvesuši, ka laulības – tā ir legalizēta prostitūcija, bet iemest veļas mašīnā dažus pārus vīriešu zeķu – sievietes spēkiem nepārvarami smags darbs. Viņa šajā apgalvojumā nesaskata nekādas pretrunas, par spīti tam, ka zemapziņa signalizē: kaut kas nav kārtībā. To, ka izmazgāt dažus pārus netīru zeķu nebūtu nekas neiespējams, viņa it īpaši izjūt, kad naktī aiz loga gaudo vējš un viņa mājās un gultā ir viena. Taču šīm nodevīgajām domām un vājuma izpausmei viņa neļaujas ilgstoši. "Kāpēc lai es precētos, ja pati varu sevi apgādāt?! Turklāt šaubos, vai spēšu paciest, ka man katru dienu kāds šaudītos gar acīm šurpu un turpu." Argumentu pret laulībām un ģimenes dzīvi viņai netrūkst, turklāt viņa tos bārsta arī saviem pielūdzējiem, kas paretam parādās pie apvāršņa. Un tikšanās reizēs kafejnīcā pati maksā par savu kafiju. Bet vīrietis ir ne tikai bailīgs, bet arī pakļāvīgs zvērs, tāpēc – ja nevajag, tad nevajag. Tā nu sieviete, kura negrib precēties, var turpināt piedzīvot bezmiega naktis ar gaudojošu vēju fonā un cīnīties ar domām, ka patiesībā ir baigā muļķe. Taču parasti, austot rītam, šie nakts murgi un drūmās domas izgaist, un sieviete savam kārtējam pielūdzējam atkal var augstprātīgi paziņot: "Mani interesē tikai sekss un lietišķas attiecības!" Un vēl piebilst, ka viņa esot absolūta brīvo attiecību atbalstītāja. Protams, protams, kurš tad, izņemot venerologus, ir pret brīvām attiecībām. Patiesībā arī viņi nav pret, jo šo attiecību piekopēji veido viņu klientūru. Bet seksa un brīvās mīlas sludinātāja turpina piedzīvot bezmiega naktis, kad viņu plosa nepiepildītas seksuālas vēlmes, taču blakus nav neviena, kas tās apmierinātu.
Dzīve turpina ritēt ierastajās sliedēs. Viņa veiksmīgi darbojas savā jomā, jo izprot un pat mīl savu darbu, arī viņas lietišķajam kostīmiņam nav ne vainas. Un vēl viņa turpina gribēt neprecēties. Taču neviens viņu arī neuztver kā potenciālu dzīvesbiedri, jo baidās no viņas, tāpēc viņu labprātāk izvēlas par projekta vai seksa partneri. Jo viņa taču to grib, nevis precēties. Nu vai nav lieliska pasaule, kur piepildās sapņi?!
Sieviete, kas grib precēties
Viņa ir pretpols sievietei, kura negrib precēties, jo par jebkuru cenu vēlas apprecēties vienalga ar ko. Kas viņu virza un stimulē, nav saprotams. Precīzāk, iemeslu šādai rīcībai ir tik daudz, ka izskaitļot galveno nav iespējams. Viņu mudina rīkoties fakts, ka laiks rit, bet viņa vēl viena. Ka visas draudzenes jau apprecējušās. Ka pienācis laiks dzemdēt. Ka mamma grib, lai viņa apprecas, un tā tālāk un tā joprojām. Katru stiprā dzimuma pārstāvi, kas nonāk viņas redzeslokā, viņa uztver kā potenciālo precinieku. Domās pielaiko līgavaiņa uzvalku darbabiedram, kurš viņu uzaicinājis uz kafejnīcu. Katram vīriešu kārtas sadarbības partnerim pārlaiž vērtējošu skatienu, bet jaunajam kaimiņam, kas tikko paguvis iekārtoties, palūdz izlīdzēt, pa ceļam viņai nopirkt kukulīti maizes, tad ienākt uz tēju un... izmēģināt viņas gultu. No rīta viņa, uz kailās miesas uzmetusi halātiņu, vāra kafiju un mīlīgi dūdo, vientiesīgi raugoties jaunā kaimiņa acīs, kurās atspoguļojas neviltotas šausmas. Lai tiktu pie vīra, visi līdzekļi ir labi. No šāda sievietes tipa parasti izkūņojas sievas, kas otru pusīti nesaprot un ir ar visu neapmierinātas. Izredzētajam tiek pārmests, ka viņš ir rupjš dzīvnieks ar mazu algu, piebilstot: "Kur gan man bija prāts izvēlēties šo tipu, ja Georgs un Filips bija daudz labāki?!" Starp citu, šā tipa sievietes viegli šķiras no vīriem un tikpat viegli dodas nākamā medībās.
Sieviete, kas žēlo
Šī ir daudz draudīgāka īpatne nekā sieviete, kas visu saprot. Vainas apziņa, kas viņai attīstījusies jau agrīnā vecumā, ne ar vienu neļauj izveidot līdztiesīgas attiecības. Viņa vienmēr kādu žēlo: mammu, tēti, vecmāmiņu, vectētiņu... Pērk pamperus radu mazulim un ārstē brāli no alkoholisma, par pliku paldies izpilda darba pienākumus, kas uzticēti viņas veiksmīgākajam kolēģim. Vīrietis vienmēr var būt drošs, ka tiks pabarots un apčubināts. Aptekājot vīrieti, šāda sieviete parasti zem deguna bubina frāzes, kas viņam ātri apnīk, piemēram: "Ak, tu mans nabadziņ!", "Paguli un atpūties!" vai "Nevajag palīdzēt, es pati tikšu galā!" Šīs frāzes vīrieti kaitina tādā pašā mērā kā sievietes, kas žēlo gatavība jebkurā diennakts laikā nodoties garām sarunām ar draudzenēm, kurām nepieciešams psiholoģisks atbalsts. Vīrieti tracina ne tikai šīs sarunas, bet arī tas, ka sieviete ir gatava traukties uz otru pilsētas malu pie mātes, lai viņai iedotu melno ogli, vai vestu tēvam preparātu, kas nepieciešams, lai mazinātu viņa kaķa seksuālo uzbudinājumu. Šādai sievietei līdz pat pēdējam elpas vilcienam atradīsies kāds, ko žēlot. Personīgā laime viņai ir pēdējā vietā. Ja nav neviena, ko žēlot, šāda sieviete sāk nīkuļot. Lai būtu par ko rūpēties, viņa var ieviest savās mājās suni. Jāteic – dzīvniekam būs ko turēt.
Protams, šeit ir ieskicēti tikai spilgtākie sieviešu tipi, kas pilnībā neatspoguļo visu skaistā dzimuma spektru, kurām neveicas personīgajā dzīvē. Jo vēl ir mātes izlutinātas meitiņas, draiskules un nelaimīgas sievas. Taču viņas visas vienos kas kopējs – iespēja mainīties, ievērojot principu: palīdzi pati sev!