Jaunais motosportists 14 gadu vecais Kārlis Kalējs no Dobeles augusta nogalē dosies uz Angliju. Viņš būs vienīgais Latvijas pārstāvis, kas aizstāvēs savas valsts godu lielajā Eiropas čempionāta finālā 85 kubikcentimetru klasē.
«Dēls pamazām ir uzkrājis pieredzi un tika līdz Austrumeiropas zonas atlases sacensībām, lai varētu kvalificēties Eiropas čempionātā finālam, kas norisināsies 24. un 25. augustā,» stāsta Kārļa mamma Gita Kalēja.
Pirmajos divos šīs zonas posmos Kārlis nepiedalījās, bet nākamajā posmā Polijā izcīnīti pirmie ieskaites punkti Eiropas čempionātā. Pagājušajā mēnesī Ukrainas posmā puisis izcīnīja 2. vietu, bet pēdējā – piektajā – posmā, kas tika aizvadīts Stelpē, kopvērtējumā palika piektais labākais. Kārļa ikdiena ir diezgan saspringta, jo nākas daudz trenēties un pārbraukt no vienām sacensībām uz nākamajām. Tikko Kārlis kopā ar vecākiem Gitu un Nilu ir atgriezies no Čehijas, kur aizritēja Pasaules junioru čempionāts. Viņš no Latvijas sportistiem bija labākais – spēcīgā konkurencē no 85 dalībniekiem ierindojās 48. vietā. Jaunais sportists un viņa ģimene pārdzīvo, ka rezultāts varējis būt augstāks. Lai tiktu finālā, vajadzējis apsteigt tikai astoņus sportistus. Kārļa mamma teic, ka pirms nozīmīgā Eiropas čempionāta atliekot vien turpināt trenēties. Rudenī motosportists uzsāks mācības 8. klasē, un viņš prot savienot sportu un skolas gaitas. Mamma uzteic, ka dēls labi apguvis krievu un angļu valodu, un tas palīdz komunicēt sacensību laikā.
Dāvanā jubilejā – motocikls
2007. gadā, kad Kārlim bija astoņi gadi, tētis Nils dzimšanas dienā 20. aprīlī uzdāvinājis dēlam motociklu jeb, kā viņa mamma saka, uzraujamu braucamrīku. Tētis jau sev bija nopircis motociklu, aizvedis dēlu līdzi uz sacensībām un laikam jau to darījis apzināti. «Toreiz ģimenē neradās doma, ka Kārlis varētu sākt nodarboties ar motosportu, lai gan viņa tētim bija nepiepildīts bērnības sapnis – piedalīties motokrosā. Mēneša laikā dēls dāvanu bija pamatīgi nolietojis, un tad viņam tika nopirkts jaudīgāks spēkrats,» atceras Kārļa mamma. Šajā pašā gadā Kārlis piedalījās pirmajās sacensībās Dobelē, kur konkurenti braukuši ar īstiem sporta močiem. Kārlim savējais nav īsti klausījis, kūpējuši melni dūmi, taču puisis bijis uzcītīgs. «Tad arī mums bija skaidrs, ka vajadzēs pirkt kārtīgu motociklu. Mēs nopirkām pirmo Kawasaki motociklu, un 2008. gadā sākās Kārļa starti sacensībās. Sākumā dēlam neveicās, jo braucamrīks bieži izgāja no ierindas.» Gita atminas, ka vienās sacensībās Kārlim uzspīdēja veiksme – viņš iekļuva trijniekā, un tas deva stimulu turpināt trenēties un pilnveidoties. Nākamajās sacensībās Ainažos kāds sportists uzkritis Kārlim ar lielo moci virsū, un rezultātā iegūta trauma – salauzta roka, tāpēc pirmā motokrosa sezona ar pāris sacensībām togad noslēgusies. Interesants ir fakts, ka tieši pēc pauzes nākamajā sezonā Kārlis sācis braukt visiem pa priekšu un kopvērtējumā plūcis uzvarētāja laurus.
Tēvs trenē dēlu
Gita atklāj, ka pati savulaik bijusi aktīva sportiste – nodarbojusies ar vieglatlētiku, tāpēc visa ģimene atbalsta jaunā motobraucēja aktivitātes. «Sporta dzīve mums nav sveša. Tētis rūpējas par tehnisko pusi, bet manā pārziņā ir sagatavot apģērbu sacensībām un pavadīt uz startu. Tētis ir stingrāks, Kārli arī sarāj, bet es parasti esmu tā, kas viņu nomierina.» Mamma atklāj, ka dēlam nekad neesot bijis neviena profesionāla trenera. Viņu apmāca tētis. Viss tiekot apgūts pašmācības ceļā. Kārlis ir mērķtiecīgs, un viņam patīk būt labākajam – dēla rakstura iezīmes atklāj ģimene. Mamma bilst, ka Kārlis daudz sasniedzis, pateicoties tēta atbalstam.
2010. gadā Kārlis uzaicināts kļūt par komandas Motosports – Elkšņi Racing Team dalībnieku, pārejot uz to no Jelgavas novada motokluba Rambas R. Tad arī Kārlis iekļāvās Latvijas Motosporta federācijas rīkotajos mačos, kur ir nopietnāka konkurence. «Tolaik spriedām, ka Kārlis varētu būt ceturtais labākais, jo zinājām, kādi Latvijā ir konkurenti. Apstākļi sakrita tā, ka Kārlis bija trešais labākais.» Viņš atšķirībā no citiem motobraucējiem sacensībās joprojām piedalījās ar Kawasaki motociklu, kas ir lēnāks braucamrīks salīdzinājumā ar KTM motociklu. Kad Kārlis ieguva 2. vietu Baltijas Izaicinājuma kausa sacensībās, visi bijuši pārsteigti. Sezonas beigās Kārlis saņēmis uzaicinājumu piedalīties Pasaules junioru čempionātā Itālijā. «Sākumā domājām, ka jāatsaka sliktā motocikla dēļ, taču tad radās atbalstītāji – uzdāvināja KTM motociklu. Uz turieni aizbraucām divatā, bet tētis palika mājās. Veicās labi – vienā braucienā Kārlis bija 18.»
Sporto visu gadu
2012. gadā Kārlis uzsāka motosportista gaitas 85 kubikcentimetru klasē. Sacensībās ne vienu reizi vien pievīlusi tehnika, taču kopvērtējumā uzcītīgais sportists palicis otrais. Gita vērtē, ka dēls ir uzkrājis pieredzi, pamazām gūst aizvien labākus panākumus un līdz ar to iespēju piedalīties augstāka mēroga sacensībās. Mamma neslēpj, ka salīdzinoši ar citiem jaunajiem motosportistiem Kārlis trenējas maz – apmēram divas reizes nedēļā. Šovasar esot tā, ka pēc viena treniņa jau esot jādodas uz sacensībām, jo pārbraucienu no vieniem mačiem uz nākamajiem esot daudz, tāpēc mamma jokojot stāsta, ka vairāk ģimenei iznākot dzīvot nevis mājās, bet busiņā. Šajā sezonā Kārli vēl gaida divi Latvijas čempionāta posmi – Cēsīs un Ķegumā, Superkausa posms Saldū un divi Lietuvas čempionāta posmi. Sezona tradicionāli beigsies decembrī. «Tad, kad uzsnieg sniegs, mūsu ģimene nodarbojas ar skijoringu. Visu gadu aktīvi sportojam,» uzsver Gita un turpina, ka sports ir ģimenes dzīvesveids. «Ja nebūtu motokrosa... Grūti iedomāties dzīvi bez tā. Radiem un draugiem laikam jau esam apnikuši ar saviem stāstiem par motokrosu un fotogrāfijām no tā.»
Nekad nemēdz čīkstēt
Mamma slavē dēlu, ka Kārlis nav čīkstētājs, apveltīts ar lielu cīņas sparu, tāpēc arī spēj priecēt ar labiem panākumiem. Pērn sacensībās Stelpē nokritis, lecot ar motociklu no tramplīna, un sasitis kāju. «Vēlējāmies Kārli vest pie ārsta, bet viņš nepiekrita. 15 minūšu vilka sāpošajā kājā zābaku, bet otro braucienu nobrauca.» Kurš gan motosportists nesapņo kļūt par pasaules čempionu! – tāds ir jaunā sportista mērķis. «Citi vienaudži salīdzinājumā ar Kārli ar šo sporta veidu nodarbojas kopš četru piecu gadu vecuma, bet viņš – tikai pāris gadus, tāpēc ir arī kļūdas. Mums ir daudz atbalstītāju. Pērn uzņēmums AVS Baltic nopirka motociklu, bet šogad Latvijas motosporta izlases vadītājs Jānis Kempelis sniedza lielu tehnisku un finansiālu atbalstu, kuram pateicoties, arī šogad varējām startēt Eiropas un Pasaules čempionātā.» Gita spriež, ka puiši, kas nodarbojas ar motosportu šajā vecumā, ātri kļūst pieauguši salīdzinājumā ar saviem vienaudžiem, jo sports palīdz attīstīt labas rakstura iezīmes. Kārļa vidējais brālis Kristaps arī agrāk nodarbojies ar motosportu, vecākais brālis Uģis – ne. «Ģimenē divi sportisti – tas ir par daudz, bet Kārlim ir tā dzirkstelīte, kas tieši vajadzīga,» jaunāko dēlu vērtē un par viņa panākumiem priecājas mamma Gita.
