Melnie gulbji – aizjūras brīnums

Gulbjus dēvējam par cēliem un karaliskiem putniem un esam pieraduši viņus skatīt baltā ancukā. Tāpēc melnie gulbji šķiet eksotisks brīnums, jo Eiropā tie arvien ir retums.

 Sarkans knābis, paši melni kā ogle, un balti spārni, ko ierauga, putniem paceļoties gaisā, – iespaidīgs skats! Kad ceļošana vēl nebija tik izplatīta kā patlaban, melnos gulbjus bieži varēja ieraudzīt Austrālijā un Jaunzēlandē. Bet kur tu, cilvēks, tik tālu tiksi! Tālab melnie putni ar ļoti garo kaklu izraisīja un aizvien rosina interesi. Un sajūsmu.

Melnie gulbji jau gadus astoņus ir arī Latvijā. Vienīgie tik publiski apskatāmie melnīši mīt Cēsīs, skaistā Maija parka dīķī. Viņi uz Latvijas pilsētu atlidoja no Portugāles. Precīzāk sakot, neatlidoja paši, putnus atlidināja 2005. gada rudenī. Gulbju dāmai dots Odīlijas, bet kungam – Zigfrīda vārds, iedvesmojoties no baleta Gulbju ezers galvenajiem varoņiem.

Gulbju ģimene Cēsīs ir iejutusies, un cēsnieki jau sapratuši, ka šos putnus nedrīkst barot ar maizi, jo savvaļā tie neko tādu taču neēd. Viņiem vajadzīga pilnvērtīga barība, bet baltmaize tāda nav. Tiklīdz dīķim tuvojas cilvēki, Zigfrīds un Odīlija, protams, peld tuvāk ūdens malai cerībā uz kādu našķi. «Viņi izmanto publiku, uzreiz izrādās,» nosmej Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Saulīte. Gulbji jau apēdīs visu, ko viņiem dod, tieši tālab cēsnieki gandrīz vai stāv sardzē pie dīķa. «Izskatās, ka cilvēki ir izmācīti un tagad cits citam aizrāda, lai gulbjus nebaro ar maizi,» atzīst Ance Saulīte. Visbiežāk norājumu izpelnās pilsētas viesi, tiklīdz stiepj roku pēc maizes ņukas. Ja gribas gulbjus palutināt, labāk viņus uzcienāt ar salātu lapām, Ķīnas kāpostu, pienenēm un citiem zaļumiem. Visu pārējo gulbjiem nodrošina zinoši kopēji. Savukārt mazuļus apskata un pieskata veterinārārsts, jo gulbju dzīve parkā atšķiras no savvaļas apstākļiem.

Par Odīlijas un Zigfrīda ģimenes pieaugumu cēsnieki pārdzīvo gandrīz tikpat sirsnīgi kā briti nule pieskatīja karaliskā bēbja dzimšanu. Kamēr Portugālē augušie melnie gulbji vēl mēģināja apjēgt, kādā laika joslā un ritmā viņi Cēsīs dzīvo, mazuļus karaliskie putni perēja pavisam neierastā laikā – rudenī. Šogad melno gulbju pārim izšķīlās pieci mazuļi, pelēcīgi jaunuļi ar lillā nokrāsas knābi. Rādās, ka putni beidzot būs pilnīgi aklimatizējušies. Publiskā dīķī gulbēnu izšķilšanās ir unikāls notikums, jo tāda vieta ir pārāk trokšņaina savvaļas radībām. Kad pirms vairākiem gadiem Odīlija un Zigfrīds sāka perēt pirmās piecas Latvijā dētās olas, Cēsīs nopriecājas, ka portugāļi būšot iejutušies Baltijas klimatiskajos apstākļos. Tomēr izšķīlās tikai viens mazulis, kurš neizdzīvoja. Kad speciālisti sāka pētīt, kāpēc tā notika, viņi izsprieda, ka viens no putnēna nāves iemesliem varēja būt tieši maize. Cilvēki gulbju pārīti nesātīgi baroja, putni ēda un ēda, bet nesaņēma pilnvērtīga barību, lai varētu pasaulē laist veselīgus pēcnācējus.

Pagaidām pieci mazuļi braši švīkā Maija parka dīķa ūdeni. Kad viņi izaugs par augumā prāvākiem putniem, saskaņā ar tradīciju Zigfrīda un Odīlijas atvases uzdāvinās Cēsu sadraudzības pilsētām. Tradīcija aizsākās gribot negribot, jo vienugad Cēsu gulbji piepeši izraisīja demogrāfisko sprādzienu, un pilsētas dīķos visus jaunuļus nevarēja izmitināt. Ance Saulīte teic, ka vēl ir agri sākt runāt par šā gada jaunās gulbju paaudzes nākamo mājvietu. Turklāt cēsnieki izvērtēšot, kur putnēniem drošāka dzīvošana, jo Vācijas pilsētā Ahimā Zigfrīda un Odīlijas bērnus – Rozi un Viktoru – bija nolūkojusi lapsa.

Melno gulbju ģimene Maija parka dīķī parasti uzturas, līdz iestājas aukstums, pēc tam pārceļas uz savu ziemas māju. Melnīši ir mazliet mazāk izturīgi pret salu nekā baltie sugasbrāļi, taču ūdenī viņi labprāt plunčājas un dižojas pat gruntīgos mīnusos. Svarīgi, lai kāda ūdens actiņa ir brīvi pieejama. Ance Saulīte stāsta, ka gulbju pāris dīķī šiverējis, kaut daļa ūdenstilpes bija aizsalusi. Tad gan cēsnieki satraukušies, vai putniem nav pārāk auksti. Nav gan!

Kā Zigfrīds ar savu gulbju kundzi nokļuva Cēsīs? Par to jāpateicas Cēsu domes ainavu arhitektam Jānim Sirlakam un pilsētas ilgmūžībai. Kad Cēsis gatavojās savas 800. jubilejas svinībām, šo notikumu prasījās iemūžināt kaut kā īpaši. Atceroties, ka kādreiz Cēsu dīķī dzīvojuši baltie gulbji, radusies ideja ieviest gan balto, gan melno gulbju pāri.

MELNAIS GULBIS

• Ūdensputns ar izteikti garu kaklu (garāku nekā paugurknābja un melnkakla gulbim), kas var sasniegt vairāk nekā pusi no putna kopējā

garuma.

• Pieaudzis melnais gulbis ir 110 līdz 142 cm garš, tā svars var būt no 3,7 kg līdz 9 kg.

• Lidojot attālums starp spārniem var sasniegt pat divus metrus.

• Gulbju tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes.