Britu plīšīgais lepnums

Briti lepojas ar saviem nacionālajiem dārgumiem. Par šādiem dārgumiem uzskata arī dzīvniekus, un nacionālā kaķu šķirne – britu īsspalvainais kaķis – ir viens no lepnuma iemesliem jau kopš 19. gadsimta otrās puses.

Īsspalvainie kaķi Anglijā mitinājušies jau kopš senseniem laikiem. Par aizvēsturi runāt gan būtu pārspīlēti, jo Britu salās savvaļas kaķveidīgo, šķiet, nekad nav bijis. Taču iespējams, ka peļu junkuri šajās salās iemitinājušies laikā, kad romiešu karapūļi sparīgi paplašināja Romas impēriju – Gaja Jūlija Cēzara vadītais pirmais karagājiens uz Albionu noticis 55. gadā pirms mūsu ēras.

Gluži tāpat kā suņi, arī kaķi dienējuši leģionos – kaķu uzdevums bijis pasargāt produktus no grauzējiem. Romas vēsturnieki vēstījuši par masīviem milzīga auguma zilas krāsas kaķiem, un britu īsspalvji, lai gan nav pasaulē lielākie minkas, taču sīkaļas arī ne.

Tikpat labi šādi kaķi varētu būt ieceļojuši daudz vēlākos laikos no Francijas. Franču jūrnieki uz saviem kuģiem turējuši spēcīgus, īskājainus kaķus ar zilganu apmatojumu, lai šie no grauzējiem pasargātu pārtikas krājumus.

19. gadsimta otrajā pusē briti sarosījās sakārtot gan suņu, gan arī kaķu lietas un ķērās pie šķirņu standartizācijas. Lielbritānija ir vairāku suņu un kaķu šķirņu tā dēvētā patronāžas valsts – t.i., briti izstrādājuši svešzemju šķirņu standartus un uzrauga dzīvnieku atbilstību tiem. Protams, izveidotas arī pašmāju šķirnes. Par kaķu lauciņu runājot, ir zināmi gan skotu, gan vairāku grāfistu vārdos nodēvēti ņaudētāji, taču atturīgajiem, tomēr godkārīgajiem un lepnajiem angļiem bija nepieciešama arī nacionālā šķirne, un par tādu kļuva britu īsspalvji.

Otrā pasaules kara laikā britu ņaudošajam lepnumam klājās plāni. Populācija gandrīz iznīka, tāpēc bija jāķeras pie šķirnes glābšanas. Uzdevumam tika piesaistīti gan līdzīgie šartrēzieši, gan krievu zilie kaķi, gan arī persieši. Pārdomātas selekcijas rezultātā izdevās saglabāt klasiskās britu īsspalvainā kaķa auguma aprises un proporcijas, kā arī raksturu. Gan selekcijas brāķīšu, gan pieprasījuma dēļ popularitāti iemantoja arī citu krāsu īsspalvainie briti, kuru kažociņš pēc taustes tik un tā atgādināja plīšu. Standarts mainīts, un mūsdienās atzītas vairāk nekā 70 britu īsspalvaino kaķu krāsu varietātes.

Britu īsspalvainie kaķi mēdz būt paslinki. Katrā gadījumā tie nav dzīvnieki, kuri augām dienām gatavi rotaļāties. Labprātāk viņi guļ. Jo vecāks kaķis, jo vairāk miera viņš vēlas. Taču, ja prātā atplaiksnī aizatmiņas no laikiem, kad sargāti kareivju, klostera vai kuģu pārtikas krājumi no grauzējiem, mierīgais un masīvais brits pārvēršas, demonstrējot patiešām apbrīnojamu veiklību.

Parasti britu īsspalvainajiem kaķiem nekādu problēmu ar veselību nav. Arī gardi paēst viņiem tīk. Taču jāuzmanās, lai laiskais minka neaptaukotos! Un tad veselīgais brits spēj nodzīvot garu mūžu – līdz 14 un pat 20 gadu vecumam.

Lai gan šis brits nav apveltīts ar garu apmatojumu, kā, piemēram, persietis vai angorietis, jārēķinās, ka kažoks regulāri jāsukā (jo sevišķi, ja dzīvoklī ir krietni silti), citādi kaķa matiņi būs atrodami visneiedomājamākajās vietās. Dažkārt vēlams mīluli arī novannot, lietojot speciālu šampūnu – apmatojuma plīšīgās struktūras uzturēšanai.

Var teikt, ka saimniekiem šāds kaķis neērtības nesagādās. Daudzdzīvokļu nama kaimiņiem gan varētu rasties iebildumi... Britu īsspalvji ir runīgi turklāt viņi apveltīti ar spēcīgu balsi. Jo sevišķi – runči laikā, kad trako hormoni. Tāpēc, ja vien runčuks nav paredzēts dzimtas turpināšanai, iespējams, jāizšķiras par kastrāciju – mīļā miera labad.

**

Britu īsspalvainais

• British Shorthair Cat

• Izcelsmes valsts: Anglija

• Augums: vidēji liels vai liels, masīvs

• Galva: liela, apaļa

• Acis: apaļas

• Kājas: salīdzinoši īsas, ļoti spēcīgas

• Aste: īsa

• Svars: parasti – līdz 8 kg

• Apmatojums: īss, biezs, mīksts, ar biezu pavilnu, atgādina plīšu

• Krāsa: ir vairāk nekā 70 krāsojumu

• Dzīves ilgums: vidēji – līdz 14 gadiem, taču nav retums, ka šīs šķirnes pārstāvji nodzīvo ilgāk nekā 20 gadus

• Kaķēna cena: no Ls 50, taču lielākoties Ls 100–250

Viegli kopjams

Mierīgs

**

SAIMNIEKA LEPNUMS

Bucītis ar raksturiņu

Gandrīz gadu vecais britu īsspalvainais runčuks Bucis bauda Raivja Obrumana un Lāsmas Kovaļenko mīlestību. Raivis stāsta: «Skatījāmies internetā, lasījām kaķu šķirņu aprakstus. Domājām arī par siāmieti, bet britu īsspalvainais iepatikās vairāk. Patika, ka kaķi raksturoti kā patstāvīgi, tādi kā bosiņi, taču galvenokārt iepatikās izskats. Man pievilcīgi šķita, ka britu īsspalvainie esot paslinki. Nedomāju, ka runcītis būs tik mīlīgs un sabiedrisks, bet tas, protams, ir pluss!»

Lāsma iesaucas: «Bucim ir savs raksturiņš! Reizēm viņš ļaujas paglaudīties, bet pēc brīža jau vairs ne... Godīgi sakot, es sākumā kaķi vispār negribēju, man kaķi nepatika, taču šis runcis izrādījās superīgākais pasaulē! Tomēr par savu saimnieku viņš atzīst Raivi – laikam nojauš vai zina, kurš viņu gribēja un izvēlējās. Kad mājās pārnāk Raivis, Bucis skrien pretī un viņu sagaida, mani ne vienmēr... Es kaķi uzrunāju, taču viņš reaģē tikai tad, ja pats vēlas. Ja pasauc Raivis, tad atsaucas vienmēr. Vispār viņam vīriešu sabiedrība labāk patīk.»

Bucis ir ziņkārīgs. «Brīnums, ka pašlaik nesēž ar mums kopā. Ja mēs sēdētu aiz aizvērtām durvīm, tad gan Bucis noteikti tās skrāpētu un ņaudētu, lai ielaižam. Vienmēr jātiek tur, kur tikt nevar!» Raivis stāsta. «Remontējam vienu istabu un cenšamies Buci tur nelaist. Kad viņam kādreiz izdodas tur iešmaukt, paslēpjas zem skapja – lai nevar izdzīt no ilgotās telpas.»

Pret ceļošanu šim kaķim neesot nekādu iebildumu. Braucot mašīnā, dažkārt pat labsajūtā murrā – nav nedz nelabas dūšas, nedz caurejas. «Bucis pie braukšanas mašīnā pieradis jau kopš mazotnes,» teic Lāsma. «Ja kaut kur braucam, ņemam viņu līdzi – viens viņš paliek nelabprāt.» «Ja abi ar Lāsmu ejam projām, reizēm Buča balss dzirdama arī kāpņu telpā,» atzīst Raivis. «Mani sagaida ar ovācijām un tūlīt vedina uz ledusskapja pusi – zina, ka tur ir kāds viņam domāts gardumiņš un es nespēšu viņam atteikt. Kas ir gardumiņš? Piemēram, kaķu desa.» Bucis esot godīgs kaķis – no galda neko pat nemēģinot noķeksēt. Ātri apjaušot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Pieticis ar vienu paskarbu aizrādījumu, lai vairs pat nemēģinātu pluinīt tapetes. Kaķu tualetes lietošanas gudrības zinājis jau tad, kad mēneša vecumā ienācis Raivja un Lāsmas dzīvoklī, un ne reizi nav savas darīšanas kādā «nelegālā vietā» kārtojis. «Parādījām viņam, kur jānokārtojas, un viņš uzreiz saprata,» runčuku uzteic Lāsma.

Šis brits, lai gan ir vēl jauns, īpaši rotaļīgs neesot un, laikam ritot, kļūstot aizvien neaktīvāks. Savā nodabā ja nu vienīgi ar vienu mākslīgo pelīti pakacējoties, pats nevienu paspēlēties neaicinot. Toties tad, kad piekritis ar saimniekiem paspēlēties, darot to aizrautīgi, metoties pakaļ bumbiņai, skrējiena maršrutu īpaši neizvēloties. Nesen rotaļu karstumā nogāzis uz grīdas gan naktslampiņu, gan klēpjdatoru. Spuldzīte nesaplīsa, bet datora ekrāns pušu gan...