Ar kādiem dzīvniekiem latvieši netiek galā un tāpēc nes tos uz Rīgas zooloģisko dārzu? Latvijas Vides aizsardzības fonda speciāliste Rebeka Šķērstiņa “Delfi.tv” pastāstīja, ka visbiežāk “klientu” vidū ir bruņrupuči, kas ir bērniem draudzīgi, bet tikko septembrī sākas skola, tā mājas ātri tiek “iztīrītas”, jo tos nemaz nav lēti uzturēt – daudz dārgāk nekā kaķi.
Izrādās, ka bruņrupuči ir arī skaļāki par kaķiem - lai cik daudz vietas tiem dotu, viņi dauzās gar sienām. Bruņrupucis ir ļoti skaļš. Tas ir ciets, mazs “tanks”, kas staigā gar sienām, skaidroja R. Šķērstiņa.
Tāpat diezgan bieži cilvēkiem ir problēmas ar papagaiļiem, dekoratīvajiem putniem, un arvien vairāk parādās čūskas, jo tās kļūst pieejamākas.
“Čūskas ir arī ar kaut ko jāpabaro, un bieži vien cilvēki ar to nav rēķinājušies, tāpēc bieži vien zoodārzā čūskas nonāk ļoti sliktā stāvoklī. Ja dzīvnieks dzīvo 40 gadus, tad laikam ir vērts pusgadu papētīt, kas tam ir vajadzīgs, jo tas nav suns vai kaķis, kas ņaudēs un dos ziņu, ka viņam kaut kas nav kārtībā. Tie ir dzīvnieki, kas guļ un nomirst vai guļ un cieš. Tad, kad ir diezgan kritiski, daudzi nāk pie mums, bet mēs arī negribam būt plāns B,” sacīja R. Šķērstiņa, aicinot cilvēkus nedzīvot pēc principa - labi, paņemsim, pamēģināsim un, ja nu kas, atdosim zoodārzam.
Tāpēc Vides aizsardzības fonds fokusējas uz stāstīšanu, kāpēc vispirms vajag painteresēties, nevis veicināt tirgu un to, ka mums ir daudz slimu dzīvnieku.