Mazais, apņēmīgais francūzis

Franču buldogs ir suns priekam. Tā rakstīts FCI standartā nr.101. Iepazīstot šos suņus, tieši šāds formulējums šķiet trāpīgākais.

Mazie francūži patiešām izstaro dzīvesprieku, spēj uzlabot cilvēka garastāvokli, turklāt ar savām izteiksmīgajām acīm un dzīvo mīmiku ir visnotaļ interesanti sarunbiedri. Jā– niansētā vokalizācija pārliecina, ka suņuks spēj inteliģenti iesaistīties sarunā!

Četrkājainais Napoleons

Franču buldogi pieskaitīti mazo molosu tipa suņiem un tiek uzskatīti par vieniem no Senās Romas impērijas vareno karasuņu pēctečiem. Lai gan šie francūzīši ir augumā mazi, viņi tomēr ir ļoti atlētiski un spēcīgi. Arī mērķtiecības un drosmes trūkumu viņiem pārmest nevar. Ja tam visam vēl pieskaita iedzimto inteliģenci un spēju kalt dažādus plānus, tad vietā ir salīdzinājums ar augumā mazo, bet pasaules slavu iekarojušo Napoleonu Bonapartu. Tiesa, kad šķirne izveidojusies un standartizēta, Napoleons jau pasen bija zem zemes...

Pirmais šķirnes mīļotāju klubs nodibināts 1880.gadā Parīzē, bet pirmais standarts pieņemts 1898.gadā. Franču buldogi veidojušies no Parīzes centrālā tirgus miesnieku un arī kučieru suņiem. 19.gadsimta nogalē spraunie mazulīši iekarojuši arī sabiedrības krējuma dāmu simpātijas, bijuši arī populāri mākslinieku modeļi.

Karš ar Angliju

Par šķirnes izcelsmi un piederību francūži pailgi karojuši ar angļiem. Angļi apgalvo, ka franču buldogi esot vien nīkulīgi angļu buldogu pēcteči. Savulaik pārlieku mazus angļu buldodziņus iecienījuši Notingemas apkaimes audēji un mežģīņu darinātāji, un suņu audzētāji šādus nīkuļus viņiem mīļuprāt dāvinājuši. Jau 1863.gadā notingemieši trijus desmitus mazulīšu veduši uz suņu izstādi. Vēlāk daudzi angļu tekstilnieki pārcēlušies uz dzīvi Normandijā un savus mīluļus ņēmuši līdzi. Francūži sper pretī, ka mazie buldodziņi cēlušies no senajiem Francijas teritorijā mītošajiem četrkājaiņiem, kā arī viduslaikos Spānijā mitušajiem alaniem. Turklāt līdzīgi suņi gan Spānijā, gan Francijā aprakstīti jau krietni pirms angļu tekstilnieku suņu parādīšanās. Jā, lai gan angļu toibuldogu piedalīšanās šķirnes pilnveidē neesot noliedzama, tomēr šī caur un cauri esot franču šķirne, kurā lielu lomu spēlējuši arī Burgundijas buldogi un pat... mopši... Lai nu kā, starptautiskā suņu audzētāju organizācija FCI kā šķirnes izcelsmes valsti reģistrējusi Franciju.

Krākulītis

Franču buldogi, mazgabarīta suņi būdami, labi iedzīvojas pat mazītiņā dzīvoklītī, kur saimniekiem pa kājām īpaši nemaisās. Tomēr jāliek aiz auss, ka franču buldogs ir spēcīgs, muskuļots suns, kam nepieciešamas fiziskās aktivitātes, citādi suņuks var ātri vien aptaukoties un iedzīvoties liekā svara izraisītās kaitēs. Šā iemesla dēļ barības devas rūpīgi jāsabalansē ar fizisko aktivitāšu intensitāti.

Šķirnes standartā rakstīts, ka franču buldogi izmantojami kā kompanjoni un arī kā sargsuņi. Nosargāt īpašumu no nopietniem ļaundariem gan šie mazulīši nevar, taču viņi ir modri un operatīvi ziņo saimniekiem par svešinieka klātbūtni. Agresīvi nav un ar svešiniekiem ātri iedraudzējas, taču tad jau zvaniņa darbs ir paveikts. Balss šiem suņiem ir paskaļa, taču bez vajadzības viņi nerejot. Tiesa, ja kāds izturas agresīvi, buldodziņi, daudz nedomājot, var iesaistīties cīkstiņos pat ar augumā daudz lielākiem un spēcīgākiem radījumiem, turklāt padoties nemēdz– cīnās līdz galam.

Atšķirībā no vairāku citu šķirņu pārstāvjiem ar līdzīgu purnu franču buldogiem siekalas pa malu malām nešķīstot. Taču apmatojuma maiņas periods esot pailgs, un tad katru dienu rūpīgi jādarbojas ar speciālo suņu sukājamo cimdu. Ja šāds suns padzīvojies pa netīrumiem, kažoks nosmērējas, bet, cik dzirdēts, tikai retais šīs šķirnes pārstāvis protestē pret vannošanos. Jā, un ir vēl kas, ar ko potenciālajiem franču buldoga saimniekiem jārēķinās,– šie suņi mēdz krākt...

Rets Batlers– kā vējš!

Franču buldogs Rets Batlers ir dzīvespriecīgs un ļoti kustīgs suns– kamēr runāju ar saimniekiem, viņš gandrīz ne mirkli nesēž mierā, skraida pa dārzu kā tāds vēja pūtiens! Un tas nekas, ka viņam ir jau deviņi gadi– spēks un spraunums saglabājies gluži kā jaunībā. Kā smej Reta Batlera saimnieks Gatis Lazdiņš, suns vēl nebijis atvests, bet sieva Vilija jau vārdu izdomājusi. «Skatījos grāmatā, kādi tad tie franču buldogi ir. Tikko biju beigusi pārlasīt romānu Vējiem līdzi, un šķita, ka šim sunim tieši šis vārds būtu piemērots,» atceras Vilija.

Rets Batlers lielākoties tiek barots ar speciālo barību, taču viņam ļoti garšojot arī vistas gaļa. Kāru aci skatās uz dārzeņiem– gurķiem, tomātiem, dažkārt pat sīpolu uzgraužot. Kad saimnieki sēžas pie galda, suns allaž iekārtojoties Gatim līdzās, bet pats no galda neko neņemot. «Viņš neņem cienastu, kamēr neesmu to pagaršojis!» atklāj Gatis. «Piemēram, no sviestmaizes vispirms man jānokož kumoss, citādi suns pat nepaver muti.» Lai gan Batlers tiek palutināts arī ar dažu labu neveselīgu kārumu, nelāgi aptaukojies mazais spēkavīrs nav. Ziemā gan kļūstot apaļīgāks (aukstā laikā viņam pa āru skraidīt netīk– salst), bet vasarā augu dienu ašā riksī varot nojoņot pa dārzu, līdz ar to gūstot nepieciešamo fizisko slodzi. Ar alerģijām šis nesirgstot. Iesākumā gan metušies plankumi no pārlieka kārumu daudzuma, taču tad saimnieki iemācījušies tos dozēt.

Rets Batlers uzticoties un klausot visiem ģimenes locekļiem, taču par īsteno saimnieku atzīstot Gati. «Iespējams, tāpēc, ka es viņu bieži vien pasargāju no dažādiem ierobežojumiem (piemēram, gultā gulēt nedrīkstētu, sieva aizrāda, bet...),» atzīstas saimnieks. «Un suns aizstāv un sargā mani.» Vilija piebilst: «Pietiek man pastiept roku uz vīra pusi, kad Batlers jau kļūst uzmanīgs– vai tikai man prātā nav kas nelāgs!» Greizsirdīgs? Iespējams. «Reiz kaimiņu bīglu kucīte ienāca mūsu pagalmā, ieskrēja arī virtuvē. Es viņu mazliet pieskatīju, un Batleram tas nepatika. Iespējams gan, ka viņš sargāja savu teritoriju, nevis mani,» stāsta Gatis.

Gultā gulēt (jo sevišķi– kopā ar saimnieku) šim sunim, protams, patīk. Neliela problēma ir ilgā apmatojuma maiņa– tad baltie matiņi līp gan pie mēbelēm, gan cilvēku apģērba. «Tas gan tāds nieks vien ir! Atliek tikai katru dienu suni glaudīt un masēt ar speciālo cimdu– viņam tas patīk, un arī liekais apmatojums tiek savākts,» teic Vilija. Retam Batleram ir arī sava midziņa. «Veikalā pirktās migas gan ilgu laiku neiztur– tiek sagrauztas un saplosītas, gadā jāpērk vismaz divas guļvietas,» stāsta Gatis. «Franču buldogs ir suns, kam nepieciešama saimnieku uzmanība, nodarbes, bet mēs ar sievu parasti visu dienu esam darbā, dēls arī projām, un Batlers paliek viens, un ar kaut ko jau tādam aktīvam sunim jānodarbojas ir... Parasti gan migu plosa tad, ja kāds atnācis un klauvējis pie durvīm (pēc tam to uzzinām)– tad suns, māju sargādams, rej, satraucas un stresu izgāž uz migu... Bet vispār Rets Batlers ir mīļš, draudzīgs, sabiedrisks un labsirdīgs, aristokrātisks un inteliģents suns.»

FRANČU BULDOGS

Bouledogue francais

Izcelsmes valsts: Francija

Augstums skaustā: proporcionāls svaram (25–35cm)

Svars: ne mazāks par 8kg un ne lielāks par 14kg

Apmatojums: īss, biezs, gluds, cieši piegulošs

Krāsa: dažāda, bet oficiāli skaitās, ka var būt visu nokrāsu viendabīgi ruda ar svītrām vai bez tām, ruda ar svītrām vai bez tām un vidējiem vai dominējošiem plankumiem; balti šķirnes pārstāvji tiek klasificēti kā «rudi svītraini ar dominējošiem baltiem plankumiem»

• Mūža ilgums: 12–15gadu, taču ir francūzīši, kuri nodzīvojuši 19 un vairāk gadu!