Bučmīlis un mednieks
Krievijā PSRS laikos radītas vairākas suņu šķirnes, taču... Lai gan suņiem patiesībā nav ne vainas, Rietumu pasaules kinoloģiskās organizācijas uz krievu radījumiem dažkārt skatās šķībi un gan objektīvu, gan iedomātu iemeslu dēļ šķirni neatzīst. Rietumu pasaulē oficiāli neatzīti ir arī krievu spanieli.
Savulaik, lai kāda suņu vai kaķu šķirne gūtu popularitāti, atlika vien to iekārot kādam valdniekam. Un, protams, savas valsts dzīvnieka popularitāti ārzemēs varēja panākt, uzdāvinot tādu citvalsts valdniekam vai modes noteicējam. 19. gadsimta beigās Krievijas caram Nikolajam II tika uzdāvināts kāds angļu kokerspaniels.
No angļiem
Cars par dāvanu priecājās, visiem to uzteica, un bajāri metās meklēt un iegādāties kokerus, taču... Izrādījās, ka angļu kokerspanieli Krievijas skarbajiem medību apstākļiem nebija īsti piemēroti – visādi citādi jau derētu, bet kājas par īsām. Tika iepirkti ar garākiem skrejamajiem apveltītie springerspanieli. 20. gadsimta 30. gados Krievijā mitinājās vesels pulks spanielu izcelsmes četrkājaino personu, kas neiederējās nevienas šķirnes "Prokrusta gultā".
Novīta neuzplaucis?
Pēc Otrā pasaules kara PSRS ieveda dažādus spanielus, tomēr krieviem gribējās ko savai dvēselei atbilstošu – neatlaidīgu un izturīgu putnu suni ar neizmērojami plašu sirdi. Tā nu arī jaunieguvumus pāroja ar ļeņingradiešiem, maskaviešiem un sverdlovskiešiem, kustīgumam un spraunumam piemetot arī pa kādam pointera gēnam. 1951. gadā pieņēma pirmo krievu spaniela standartu.
Nosacījumi tajā bija liberāli – selekcijas darba virzienu nosakoši. Jau 1966. gadā pieņēma jaunu, daudz konkrētāku standartu. 1980. gadā visā PSRS esot reģistrēti vien 199 krievu spanieli.
Perestroikas laiks, kad aizvien pieejamāki kļuva labi citvalstu šķirņu suņi, šķirnei gandrīz pārvilka svītru. Tomēr krievu kinologi bija nolēmuši savu lolojumu glābt. 2000. gadā tika pieņemts jauns šķirnes standarts – ņemot vērā atlikušo vaislas materiālu. Krievu spanielu augstums skaustā palielināts, paplašināta pieļaujamo apmatojuma krāsu gamma.
Padārgs prieks
Lai gan šķirne nav starptautiski atzīta un nav arī pēdējais modes kliedziens, kucēna cena ir ievērojama. Un mednieki ir gatavi tādu cenu maksāt – ar nosacījumu, ka kucēna vecāki nav dīvānsuņi, bet gan pieredzējuši medītāji, ar labiem ciltsrakstiem. Protams, gaume un medību veidi ir dažādi, taču šķirnes entuziasti apgalvo, ka labāku palīgu putnu (un arī dažās citās) medībās nevar vēlēties.
Krievu spanieli labi jūtas gan aukstā, gan karstā laikā. Viņi ir viegli apmācāmi, uzdevumus pilda centīgi un veiksmīgi, labi jūtas arī pilsētas dzīvoklī, un nemednieki mēdz uzsvērt arī citas krievu spanielu labās īpašības. Šie suņi parasti ir mīļi un sirsnīgi, rotaļīgi, labi sadzīvo ar bērniem. Viņi ir sabiedriski un labi iejūtas kompānijā, taču arī vientuļniekiem ir piemēroti un uzticami kompanjoni. Turklāt šie suņi ir spilgtas personības, ar ko nav garlaicīgi.
Kopšana īpašas pūles nesagādā. Jāatceras, ka viņiem nepieciešama pilnvērtīga fiziskā slodze un atbilstoša barība.
***
SAIMNIECES LEPNUMS
Jāņubērns Nortons
Krievu spanielam Nortonam ir pusotrs gads, un viņš dzimis Līgo vakarā. Un kā tāds jāņubērns viņš reizumis arī uzvedas. Viņam patīk vēlu iet gulēt, viņš mīļuprāt līdz pat nakts vidum paskraidītu un pajāņotu. "Kad nu tomēr liekas gulēt, tad vislabprātāk manā gultā uz baltas segas. Uz neapklātas gultas gan šis suns nedz guļ, nedz pat ķepu liek – ja nav segas, gultā nekāpj," stāsta Nortona saimniece Arta Žīgure. Žīguriem divi krievu spanieli jau bijuši. "Baksters nodzīvoja 10 gadus, Rodžers – 16. Ilgi nevarējām saņemties iegādāties citu suni, bet, kad to izlēmām, jautājumu par šķirni nemaz nebija – gribējām vienīgi tādu pašu. Savus iepriekšējos krievu spanielus bijām iemīļojuši, šķita, ka zinām visu par šķirni, un mums tas viss patika," teic Arta.
Mīļi viņi esot visi, īsteni bučmīļi. Tomēr katram sunim ir savas raksturs, savi ieradumi. "Šķiet, ka Nortons ir pilnīgi atšķirīgs. Iespējams, Rodžers un Baksters jaunībā tādi paši vien bija. Šķiet, Nortons ir straujāks, dzīvespriecīgāks, daudz vairāk pieķēries mājiniekiem. Toties viņu nav iespējams tā izkomandēt kā, piemēram, Rodžeru, – ja kas nepatiks, atrūks pretī, parādīs zobus vai pat tā maigi ieķers. Bērnus Nortons mīl un pieskata, taču sev uz galvas kāpt neļauj, – ja kas nepatīk, savu nepatiku arī izrāda. Iepriekšējie suņi neskrēja pakaļ mašīnām. Nortons to pasācis darīt. Agrāk atlika vien uzsaukt "mašīna!", un suns apsēdās. Nu vairs neklausa. Iespējams, izlaidies, jo pārdzīvo, ka daļa ģimenes (mana meita un znots) aizbraukuši strādāt uz Holandi, – krievu spaniels pēc būtības ir visas ģimenes suns."
Ar ģimenes locekli kaķi gan attiecības tādas... nu, parasti neitrālas, bet reizumis gan spalvas vien put! Nedz kaķis, nedz suns negrib otram piekāpties un griezt ceļu. Un vismaz vienā ziņā krievu spaniela saimniekam jābūt tikpat nepiekāpīgam. "Nortons, ja vien viņam ļautu, ēstu visu cauru dienu. Lai cik mīlīgs purniņš un skumjas acis suņukam, nedrīkst viņa diedelēšanai pakļauties un lieku reizi barot vai kaut ko no sava galda pasviest, jābūt disciplinētam. Šādus tādus suņu kārumiņus gan Nortons dabū. Viņam liels prieks par dažādiem kaltējumiem – vistu kājām, buļļu astēm," atzīst Arta.
***
KRIEVU SPANIELS (Russian spaniel)
Augums skaustā: suņiem
40–45 cm; kucēm 38–43 cm
Apmatojums: garš, mīksts, taisns, cieši piegulošs, uz dažām ķermeņa daļām lokains
Krāsa: vienkrāsainajiem – melna, brūna, ruda; divu un trīskrāsu suņiem pieļaujama melni, brūni, rudi vai dzelteni lāsumi; dārka ar baltu
Dzīves ilgums: 12–18 gadu
Kucēna aptuvenā cena: Ls 150–300
Medību suns
Kompanjons