Ojārs Grīnbergs nav kaķim zem ķepas

"Kaķis mājās ienes zināmu siltumu un kustību, taču es nepiederu pie tiem fanātiskajiem mājdzīvnieku mīļotājiem, kas gatavi iztapt katram četrkājaiņa niķim. Es neesmu kaķim zem ķepas," sev raksturīgajā stilā joko leģendārais latviešu estrādes dziedātājs Ojārs Grīnbergs, stāstot par savu runci Foresteru.

Melnraibais murrātājs, kas dziedātāja mājās mīt jau desmito gadu, pie viņa esot nonācis nejauši – liktenīgas sagadīšanās dēļ. "Es pret kaķiem un suņiem esmu diezgan rezervēts, bet mana nu jau mūžībā aizgājusī sieva nevarēja paiet garām uz ielas palikušam kaķēnam. Reiz, kad Agnija bija devusies uz veikalu, viņa mājās atgriezās ar sīkaliņu padusē – tas viņai aiz izmisuma pats bija ielēcis klēpī. No tā brīža Foresters ir kopā ar manu ģimeni," stāsta Ojārs Grīnbergs un atklāj, ka melnraibais runcis esot pirmais mājdzīvnieks viņa mūžā. "Kaut neesmu liels kaķu un suņu fans, tik nežēlīgs neesmu, lai dzīvu radību, kas tikusi atnesta mājās, izmestu atpakaļ uz ielas."

Ledusskapis ar krampīti

Par Forestera ienākšanu ģimenē visvairāk esot priecājušās abas daiļā dzimuma pārstāves – Ojāra Grīnberga sieva Agnija un meita Dace. "Sākumā jau mums visiem vajadzēja aprast ar jauno situāciju, ka tagad esam zem viena jumta ar vēl kādu, kuram ir savas vajadzības un vēlmes. Bet šī aprašana notika ātri, jo kaķis ar savām izdarībām, ar kustību pievērš uzmanību, rada mājīgumu un labu auru," ir pārliecināts dziedātājs. "Protams, nākas rēķināties arī ar Mēness neredzamo pusi, tas ir, ar kaķa stiķiem un niķiem. Ne velti es, jūs sagaidot, teicu, ka nevajag vilkt nost kurpes. Redz, Foresteram ir niķis iespricēt svešinieku apavos. To viņš dara bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, un mēs tur neko nevaram padarīt."

Otrs prāvā auguma runča netikums esot lēkt uz durvju rokturiem, lai varētu iet, kur un kad grib. "Šā iemesla dēļ mūsu dzīvoklī visu durvju rokturi ir pavērsti vertikāli, nevis horizontāli, kā tam tradicionāli vajadzētu būt."

Diezgan kuriozi izklausās dziedātāja teiktais, ka runča paraduma dēļ vērt vaļā visas durvis, ko viņš tīko, ledusskapim esot ierīkojuši krampīti. "Foresters ir šausmīgi stiprs, tāpēc spēj ar ķepu atķeksēt vaļā ledusskapja durvis, lai tiktu pie desas gabala vai kā cita. Ēdamā jau viņam netrūkst, taču pārmaiņu jeb ponta pēc mēdza ķeksēt no plauktiem šo un to. Nokoda kumosu, un viss."

Prāts nesas uz nedarbiem

Forestera ēdienkartes pamatā esot sausā kaķu barība un konservi. Dažkārt viņam tiekot arī gaļas kumosiņš vai desas galiņš, pa reizei arī zivis, uz kurām viņš gan neesot īpaši kārs. "Kad atnesu runcim reņģes, viņš tās neēd ar lielu apetīti. Toties Foresteram patīk uzlēkt uz galda, kad mēs to neredzam, un kaut ko nospert no mūsu maltītes," atklāj dziedātājs. "Par šādiem nedarbiem kaķis dabū pa asti, taču viņš to diezgan ātri aizmirst. Tiesa, ne visos gadījumos."

Ojārs Grīnbergs izstāsta, ka esot bijis jāpieredz nepatīkams starpgadījums ar kaimiņiem. "Mēs Foresteru laižam laukā, lai pagalmā padzīvojas pa svaigu gaisu. Kaimiņi jau viņu pazīst un, kad kaķis sēž pie ārdurvīm, ielaiž iekšā. Vienā tādā kāpienā uz ceturto stāvu, kur dzīvojam, Foresters bija uzspricējis uz zemāk dzīvojošo kaimiņu paklājiņa pie durvīm. Tie izrādījās jaunienācēji mūsu mājā, kas par runča pastrādāto nedarbu bija tik nikni, ka sadeva viņam pa mizu. Tagad viņi viens uz otru tur ļaunu prātu, un Foresteram ir vēl gadījies sagrēkot, atstājot savu zīmi uz kaimiņu paklājiņa."

Kad melnraibais runcis dzīvoklī esot viens, viņam saimniekošanai atvēlot virtuvi, priekšnamu un vannas istabu, kur atrodoties viņa kastīte ar smiltīm. "Ir jau viņš mazdrusciņ jāpieskata, ja negrib, lai viss būtu ar kājām gaisā. Jo, piemēram, kad Foresters ierauga mušu vai kādu citu lidoni, viņš ir gatavs lēkt un skriet tam pakaļ, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Tad pa gaisu iet gan puķes, gan aizkari."

Ar savu "es"

Ojārs Grīnbergs domā, ka melnraibais runcis neesot pieķēries kādam vienam viņa ģimenes loceklim. "Mūsu kaķis ir ļoti neatkarīgs, ar savu izteiktu es. Tāpēc Foresteram nepatīk, ka viņu ņurca pa rokām, viņš arī nemēdz uzreiz ieritināties klēpī, tiklīdz kāds no mums apsēžas uz dīvāna. Ja viņam ir note, noguļas blakus man, kad esmu atlaidies, taču parasti runcis guļ virtuvē uz stūra dīvāna – savā pierastajā vietā."

Forestera neatkarīgais raksturs mazliet noplokot tajās reizēs, kad gadoties saslimt un jādodas pie ārsta. "Viņam ir ļoti bail pārvietoties ar mašīnu, tāpēc, kad ir tāda vajadzība, nevaru kaķi dabūt iekšā salonā, jo viņš ārdās kā vells. Taču Foresters ir pietiekami gudrs, lai saprastu, ka ir jāpaciešas, kad braucam pie daktera viņu ārstēt. Pirmo reizi viņš ārdījās mašīnā, bet nākamajā reizē jau bija mierīgāks. Dzīvnieks jau jūt, ka viņam palīdz, tāpēc ļaujas."

Kad jautāju, kā Foresters sadzīvo ar sētas kaķiem, dziedātājs atbild, ka pazīmes liecinot, – viss esot kārtībā. "Nekādus miesa bojājumus runcis laukā nav guvis. Cik esmu novērojis pats un ko ir arī teikuši kaimiņi, mūsējais sētā esot viens no noteicējiem. Foresters ar pārējiem kaķiem nepinas, svešos aizbaida, lai varētu staigāt lepnā vientulībā."

Par runčuku joprojām liela interese esot dziedātāja meitai Dacei, kura šobrīd dzīvo un mācās Austrālijā. "Kad sazināmies skaipā, viņa vienmēr piekodina, lai rūpējamies par Foresteru, lai ar viņu viss būtu kārtībā. Dacei runčuks ir ļoti mīļš. Tas jau ir pašsaprotami, jo Foresters taču ir vīrietis."