Pret suņiem, kuri savulaik radīti kā gladiatori cīņai savā starpā vai pret citiem dzīvniekiem, ļaudis vēl aizvien izturas piesardzīgi.
Ja nu vienīgi par mūsdienu angļu buldogiem mīļi pasmaida – viņi jau sen nav arēnu monstri. Turpretī Maljorkas buldogi jeb kadebo saglabājuši savu atlētisko augumu, un jāatzīst, ka arī es, ar diviem šīs šķirnes pārstāvjiem tiekoties, biju vairākkārt iedrošināms, bet vēlāk pārsteigts, ar kādu draudzīgu sajūsmu četrkājainie saimnieki mani uzņēma.
Domājams, ka kadebo ir tiešs slaveno angļu buldogu pēctecis. 17. gadsimta beigās Spānijā, kur aizvien populārākas kļuvušas suņu cīņas ar vēršiem, ievesti dažādi cīņassuņi. Sunim ne tikai pašam bija jāspēj tikt galā ar vērsi, bet bija jāpasargā no liellopa ragiem arī cilvēks, kurš sadomājis pierādīt savu vīrišķību. Šim sunim bija jābūt drosmīgam un veiklam, taču ne pārlieku agresīvam un niknam – citādi cīņa pārāk ātri beigtos un skatītāji no izrādes negūtu nekādu prieku. Vietējai gaumei un vajadzībām visatbilstošākie izrādījušies tieši senie angļu buldogi.
Profesionālis no Anglijas
Kas Anglijā izveidots no slavenajiem cīnītājiem, ir zināms. Maljorkā nokļuvušie suņi no modes kaprīzēm bija pasargāti. Iespējams, buldogi pāroti ar Maljorkas aitusuņiem – lai kaut nedaudz izskaustu buldogu stūrgalvību. Sava tiesa kadebo asiņu tika arī aitusuņiem.
Lai nu kā, izdzīvoja spēcīgākie un cīņām piemērotākie suņi, tie arī tika pie pārošanās, bet ar nīkulīgiem kucēniem neviens saimnieks neauklējās. Iznīcināja arī četrkājaiņus, kuru temperaments neatbilda darbam arēnā. Tādējādi veidojās spēcīgu un veselīgu suņu populācija ar stabilu psihi un noteiktām rakstura īpašībām. Gļēvuļi vai neveikļi izdzīvot nespēja, savukārt tie, kuri iedrošinājās rādīt zobus saimniekam, nākamo dienu nesagaidīja...
Šķirni atzina 1964. gadā. Lai gan Spānijā vēršu cīņas notiek vēl šobaltdien, to scenārijs ir mainījies. Suņiem atvēlētā loma no tām izsvītrota (Spānijā tas izdarīts 1992. gadā). Taču jau pagājušā gadsimta 80. gados Maljorkā bija atlikuši vien daži šķirnes pārstāvji. Lai šķirni atjaunotu, selekcionāri ķērās pie šur tur vēl atrodamo vecā tipa angļu buldogu kucīšu pārošanas ar tīģerkrāsas Maljorkas aitusuņiem, kuri, starp citu, tīģerkrāsu savulaik ieguvuši tieši no kadebo.
Lai gan šādā kombinācijā jau pirmajā paaudzē izdevās iegūt kadebo standartam atbilstošus pēcnācējus, spāņu eksperti vēl mūsdienās skrupulozi mēra šķirnes pārstāvju augumu un pēta citus parametrus – vai nav saglabājies kas no aitusuņa vai vecā angļu buldoga.
Saprot bez vārdiem
Agrākos laikos Maljorkas buldogus īpaši neaudzināja. Visbiežāk tikai sodīja par nepaklausību vai kļūdu, turklāt vienu un to pašu kļūdu neļāva atkārtot bezgalīgi – ja mācība netika ielāgota, nejēgu nobeidza. Tas arī saprotams, jo no suņa darbības bija atkarīga cilvēka dzīvība. Mūsdienās gan neviens tā vairs nerīkojas, taču kadebo vēl aizvien ir ļoti apķērīgi, spējīgi pat bez vārdiem saprasties ar saimnieku – jūt viņa noskaņojumu un attieksmi pret citiem cilvēkiem. Elementārās paklausības mācību apgūt gan var, taču aizsardzības kursos šīs šķirnes pārstāvjus labāk nesūtīt – var pamodināt mīļajā draugā zvēru (protams, tikai pret svešiniekiem).
Savas teritorijas robežas kadebo zinot un garāmgājējiem virsū nemetoties pat tad, ja starp pagalmu un ielu ir pazema sētiņa vai dzīvžodziņš. Viņi modri uzmana īpašumu. Tā kā Maljorkas buldogiem ir īss kažoks, viņi tikai laiku pa laikam jāizsukā. Ar barību jāuzmanās – nekādā gadījumā nedrīkst piedāvāt pārāk treknu, jo var būt alerģija. Vislabāk šos suņus barot ar atbilstošu profesionālo barību.
Šīs šķirnes pārstāvji itin labi jūtas pat pilsētas dzīvoklī, taču tad nepieciešamas regulāras pastaigas. Dzīvojot privātmājā ar plašu pagalmu, kur suns var katru dienu izskraidīties, ieteicams vismaz reizumis doties garākās pastaigās – tas nāk par labu arī dzīvnieka socializācijai, kas nepieciešama jebkuram sunim.
Lai gan kadebo ir pašpietiekami, nekad nevienam neuzbāžas un uzmanību uzstājīgi nepieprasa, maljorkiešiem arī patīk būt kopā ar saviem cilvēkiem, doties kopīgās pastaigās un rotaļāties. Kadebo vienlīdz respektē visus ģimenes locekļus. Kadebo var kļūt ne tikai par visas ģimenes draugu, bet arī par izcilu tās locekļu un īpašuma sargu.
***
Vācu aitsuns
Maljorkas buldogs, kadebo (Perro de Presa Mallorquin, Ca de Bou)
Izcelsmes valsts: Spānija
Augstums skaustā: suņiem 55–58 cm, kucēm 52–55 cm
Svars: suņiem 35–38 kg, kucēm 30–34 kg
Apmatojums: īss, raupjš
Krāsa: tīģerkrāsa, ruda, dzeltenīga, melna; uz priekšķepām, krūtīm un purna pieļaujami balti plankumi; uz purna iespējama melna maska
Dzīves ilgums: 10–12 gadu
Kucēna cena: Ls 400–600
Sargsuns
Nepieciešama
fiziskā slodze
