Sitaminstrumentālists, komponists Rihards Zaļupe jau ceturto gadu ar draudzeni Sondru dzīvo īrētā mansarda tipa dzīvoklī, kurā pirms ienākšanas bijusi perfekta kārtība.
«Tad, kad šeit nolēmām dzīvot, viss jau bija labiekārtots. Patika šī fantastiskā vieta. Tā ir maģija, kas uzrunā, ienākot dzīvoklī – patīk vai nepatīk. Uzreiz iepatikās ķieģeļu siena. Koka sijas un arī mazie lodziņi mājvietai piešķir īpašu auru un rada māksliniecisku vidi,» stāsta Rihards Zaļupe un atklāj, ka daudz laika tagad tiekot veltīts komponēšanai, kas aizvien biežāk notiekot mājās, savā darbistabā. «Mēdzu mainīt vietu, kur rakstu mūziku. Patīk to darīt arī Lielajā ģildē, Baltajā zālē pie klavierēm, tur ir laba aura,» atklāj jaunais komponists. «Man, mūziķim, ir svarīgi, lai mājās varu spēlēt un komponēt vēlu naktī. Apakšējā ēkas stāvā atrodas birojs, tāpēc vakaros un brīvdienās neviens netiek traucēts. Tas ir ideāls variants.» Rihardam patīk mājvietas plašums. «Laikam tas lielākajai daļai mākslinieku ir svarīgi, tāpat, lai telpā būtu augsti griesti un daudz gaismas.» Rihards atklāj, ka viens no viņa sapņiem ir atjaunot kādu no daudzajām Latvijas sabrukušajām muižām. «Vēlos dzīvot atjaunotā muižā pie dabas, pie kuras ļoti labi jūtos. Tas būtu labākais variants, ko vien varētu vēlēties, un apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām,» uzsver R. Zaļupe.
PIE ZEMES. Sākumā koka sijas traucējušas – it kā spiedušas pie zemes, it īpaši garāka auguma ciemiņiem, taču paši dzīvokļa jaunie iemītnieki ātri pie šāda telpas izkārtojuma pieraduši. Rihards pēc kamīna nekārojot, jo tas šeit īsti neiederoties, bet vairāk piestāvot lauku mājām kā īsta tās svētvieta.
MAZAIS ALFIJS. Apmēram trīs mēnešus Riharda un Sondras mīlulis un jaunais ģimenes loceklis ir mopsis Alfijs, pilnajā vārdā Alfrēds, nosaukts par godu Alfrēdam Hičkokam. «Suņuks uzvedas ļoti labi. Ilgi meklējām viņu un atradām pēc sludinājuma. Vislabāk ir paņemt 6 līdz 8 mēnešus vecu kucēnu, kas audzināts ģimenē,» iesaka Rihards. «Esam dzirdējuši dažādus stāstus par mopšu uzvedību, bet lielākais, ko viņš mājās ir pastrādājis – apēdis zeķu pēdiņu. Dienā viņš mājās tiek atstāts viens pats, taču mēbeles negrauž, ir malacis.» Otrs ģimenes mīlulis ir degu Brūss, kurš ir sasniedzis cienījamu vecumu un nav mazāk mīļš kā Alfijs.
MUIŽĀ. Sitaminstrumentālists, komponists Rihards Zaļupe saka, ka viņa sapnis esot kādreiz pārcelties uz dzīvi atjaunotā muižā. Tas, pēc viņa domām, būtu labākais variants, kādu vien varētu vēlēties
MĪĻĀKĀ. Rihards vērtē, ka drīzumā būšot jāiegādājas jauns dīvāns, jo esošo Alfijs pāris mēnešu laikā ir apskādējis. «Dzīvoklī vienmēr viena no iemīļotākajām vietām ir tur, kur atrodas dīvāns. Dažreiz ir īsta laime, kad, atnākot mājās, var ievelties tajā.
LIETOTS. Virtuves zonā galds iegādāts lietoto mēbeļu veikalā Čiekurkalna 1. līnijā. «Vēlējāmies lielu galdu, lai pie tā varētu apsēsties vismaz seši cilvēki. Man patīk antīkas lietas, un lietotu mēbeļu veikalā var atrast tādas, kādu nekur citur nav. Vajadzētu atlicināt laiku, lai dotos uz veikalu nopirkt jaunus krēslus un nomainīt pret tagadējiem, kas savulaik iegādāti Yusk.
VEIDOS BIBLIOTĒKU. Grāmatu skapis ir Riharda roku darbs. «Pēdējā laikā esmu kritis uz grāmatām. Esmu sapratis, ka pamazām jāsāk domāt par bibliotēkas veidošanu. No grāmatām smeļos enerģiju, tā laikam arī ir mūziķiem raksturīga īpašība.
KOLEKCIJAS NAV. Rihards teic, ka viņam neesot īpašu kolekciju, kas tiekot veidotas no ceļojumu suvenīriem. Vienīgi pie ledusskapja tiekot piestiprināti magnētiņi, kas esot tipiska parādība arī citās mājvietās. «Man, dodoties kādā ceļojumā, tiek iedots līdzi saraksts, kas kuram radiniekam jāatved. Pašam arī ir gribējies arī kaut ko kolekcionēt, jo tik daudz kur pasaulē esmu bijis un daudz redzējis.
INTERJERA ELEMENTI. Divus no koferiem Rihards atradis, jo kāds tos kā nederīgus izmetis no savas mājvietas. «Pārsteidzoši, ka koferi bija ļoti labā stāvoklī, tos vēl nedaudz atjaunojām. Soma saglabājusies no Sondras radiem iepriekšējās paaudzēs. Ja šādu ādas somu restaurētu, tā noteikti maksātu lielu naudu.
LOGI. Mūziķis secina, ka mājvietā varētu būt vairāk logu. «Gaismas šeit nav par maz. Tad, kad iespīd saule, ir pat pārāk daudz. Tas, kā te trūkst – terases ar kāpnītēm. Ja dzīvoklis būtu mūsu īpašums, tad to jau būtu mēģinājuši izbūvēt. Ziemā būtu jauki pasēdēt uz terases ar kafijas krūzi rokās, bet vasarā šī ir viena no mūsu mīļākajām vietām dzīvoklī, jo var apsēsties uz palodzes un skatīties laukā pa logu,» smaidot filozofē Rihards.
PASAULES KARTE. Riharda darbistabā no mūzikas instrumentiem ir tikai perkusijas un turku ģitāra, ko šobrīd iedevis kādam jaunajam mūziķim, ko pamācīties spēlēt. Pie sienas ir pielikta pasaules karte, kurā atzīmētas apceļotās valstis. «Ceļošana ir viena no iemīļotākajām nodarbēm, un, par laimi, darba nolūkā man bieži iznāk ceļot.
MAZAIS OFISS. Galdu izgatavojis Rihards, ko sākumā esot izmantojis sev. «Neiznāk daudz laika darbam ar koku, bet man patīk kaut ko izgatavot. Jau bērnībā radās interese par kokapstrādi,» stāsta viņš. Šis stūrītis, kā stāsta saimnieks, esot Sondras mazais ofiss. Turpat novietoti arī velosipēdi, kurus Rihards un Sondra vasarā izmantojot diezgan regulāri.
ĶIEĢEĻU SIENA. Interjerā pārsvarā dominē koks un mierīgie krāsu toņi. Īpašais dizaina elements mūziķa mājvietā ir ķieģeļu siena. «Šis ir īsts mansarda tipa dzīvoklis ar koka sijām vistiešākajā nozīmē,» secina Rihards, kurš pēc dabas esot liels romantiķis.
TRĪS VIENĀ. Viesistaba ir apvienota ar iebūvētu virtuvi un koridoru, tāpēc vizuāli izskatās ļoti liela. Rihards labprāt gatavo ēst, kad vien atliek tam laiks. «Kad vakaros uznāk luste, to daru. Receptes galvenokārt meklēju nevis internetā, bet grāmatās. Uzskatu, ka elektronika nekad nevarēs aizstāt labu grāmatu, tāpat kā, rakstot mūziku, visas idejas sākumā ar zīmuli uzlieku uz papīra, nevis pa taisno datorā.
