Godu istaba ar latvju zīmēm

Latvisko tradīciju pazinēju Ivetas un Vidvuda Medeņu ģimenes godu jeb viesistabu Māju sajūtu pārvērtībām pieteica dēls Ernests (26 gadi), kurš apmēram pirms gada uzsācis patstāvīgās dzīves gaitas – izveidojis ģimeni un kopā ar sievu Elīnu audzina trīs mēnešus veco dēliņu, kam dots līvu vārds Aido.

Vecākais dēls Ansis, kuram ir 28 gadi, un pastarītis, divpadsmitgadīgais Jānis dzīvo kopā ar vecākiem. «Bērniem acīmredzot bija svarīgi sagādāt šādu pārsteigumu, lai mums mute paliek vaļā, jo parasti mēs iepriecinām citus ar svētkiem,» stāsta Iveta Medene. Viņa uzskata, ka nevajag ieslēgties sevī, aicina cilvēkiem būt atvērtiem un ļauties, lai dzīve ar viņiem dejo. Tad notiks brīnumi un neļaus ieslīgt rutīnā. To viņa attiecina arī uz mājokļa pārvērtībām.

Trāpīts desmitniekā

Iveta smaida, ka pirmā reakcija par piedāvātajām istabas pārvērtībām neesot bijusi īpaši pozitīva. «Zinu, ko nozīmē remonts mājā, cik daudz laika prasa atbrīvot remontējamo telpu no mēbelēm un mantām. Tas nav vienkārši. Tā kā mums patīk svētkus svinēt, būtu priecīga, ja mājas pagalmā Māju sajūtas komanda uzkārtu šūpoles un uzliktu grīdu, kur dancot un rotaļāties.»

Viņa atklāj, ka ģimenes četristabu dzīvoklis Pārdaugavā remontēts apmēram pirms divpadsmit gadiem. «Mūs toreiz saimnieks izmeta no dzīvokļa centrā tad, kad gaidīju Jāni. Vajadzēja meklēt citu dzīvesvietu, un pirmais sludinājums, ko ieraudzīju – piedāvājumā bija šis dzīvoklis koka ēkas otrajā stāvā. Mums ļoti patika, ka viesistabai ir vēderiņš ar logiem,» atceras Iveta. Vienīgais mīnuss – blakus ir dzelzceļš, tāpēc ēkā varot just vibrācijas, taču arī pie tām laika gaitā esot pierasts. Paši dzīvokli remontējuši, arī dēli iesaistījušies remonta procesā, un draugi – mākslinieki likuši lietā savu padomu. Iepriekš ēkā bija dzīvojušas astoņas ģimenes, tāpēc darba bijis daudz, lai visu savestu kārtībā. «Tagad vēl vajadzētu iekārtot ēkas apkārtni,» spriež namamāte. Iveta atklāj, ka dēliem katram ir sava istaba, pašiem – guļamistaba, taču visi lielākoties uzturas viesistabā, tajā tiek uzņemti arī ciemiņi. Tāpēc tā mājā ir nozīmīgākā telpa. Iveta teic, ka dizainere trāpījusi desmitniekā, izveidojot telpai skaistu dizainu, tik labi izjūtot saimnieku vēlmes un viņu dzīves skatījumu. Medeņu ģimenei ļoti patīkot jaunais interjers, kurā esot jaušams vieglums un varot brīvi elpot. «Šeit dominē latviska spēcīga mentalitāte, ko papildina vienkāršība un tajā pašā laikā arī cēlums,» secina Medeņu ģimene. Šīs pārvērtības dodot impulsu labiekārtot arī pārējās telpas mājvietā.

Pirmo reizi salmu krāsa

Interjera dizainere Inga Romberga teic, ka viņai nesot bijis grūti veidot dizainu Medeņu mājvietai. «Iveta un Vidvuds ir atvērti cilvēki. Dizaineram tas ir ļoti svarīgi – saprast, kas cilvēkiem patīk un ko viņi vēlas.» Inga stāsta, ka mēbeles gatavotas pēc pasūtījuma. «Lai puķu podi iekļautos interjerā, tiem uzšuvu lina apvalciņus tāpat kā lampām, lai akcentētu latvisko.» Inga teic, ka neīstenota palikusi tikai ideja par projektoru, lai varētu skatīties raidījumus uz lielā ekrāna. «Pirmo reizi dizainā izmantoju interesantu salmu vai siena toni, kad zaļais pārvēršas par dzelteno. Pats galvenais ir telpas uzdevums, lai tā būtu daudzfunkcionāla. Ģimene vēlējās lielu galdu, pie kura uzņemt viesus, taču tas nenotiek bieži. Svarīgākā tomēr cilvēkiem ir ikdienas dzīve, un to ņēmu vērā,» saka dizainere un stāsta, kāpēc galdiem veidots neparasts izpildījums. Viņa respektējusi iemītnieku vēlmi pie logiem nelikt aizkarus.

Veido telpai rotājumus

Iveta un Vidvuds ikdienā ir radiožurnālisti – viņu darbības lauciņš ilgus gadus ir raidījumi Greizie rati un Laika rata riti, kā arī darbošanās folkloras kopā Skandenieki. Šogad Iveta un Vidvuds atzīmēs 30 gadu kāzu jubileju. Medeņi veido dažādus latviskos rotājumus, kas svētkos savai mājvietai piešķir atšķirīgu noskaņu. «Mums dzimtā ļoti svarīgs ir veļu laiks. Tad mēs istabā sakurinām gluži vai ugunskuru ar svecēm, kūpinām kadiķi. Vārām arī mēmo putru – katrs klusējot met katlā to, ko ir atnesis līdzi. Tas nozīmē klusējot kontaktēties ar kādu no saviem mīļajiem senčiem, kam par godu tiek vārīts veļu ēdiens un klusībā notiek arī meditācija.» Šādās reizēs Medeņu māja sanāk pilna ar ciemiņiem, lai kopīgi saulītē celtu senās latviskās tradīcijas.

SPĒCĪGA MENTALITĀTE. Iveta un Vidvuds Medeņi uzskata, ka izremontētajā godu istabā dominē latviska spēcīga mentalitāte, ko papildina vienkāršība un cēlums.

VARĒS ROTAĻĀTIES. Jaunajā interjerā ir kompakts dīvāns no veikala Ihe Pier iepriekšējā masīvā baltā dīvāna vietā. Tam bija augsta apmale, un savulaik tas iegādāts par akcijas cenu. Tas traucējis atvērt logus, taču tajā pašā laikā saimniekiem bijis mīļš. Iveta priecājas, ka tagad telpa ir brīvāka un tajā varēs iziet arī rotaļās un dancot. «Vecais pamatīgais stūra dīvāns tagad jāved uz laukiem,» stāsta Medeņu ģimene. «Dēliem tas nepatika. Ernests to dēvēja par mašīnas dīvānu. Tas bija ietilpīgs, uz tā varēja apsēsties 12–16 cilvēku. Godos vai svētkos mūsu mājās tas bija svarīgi.» Iveta smej, ka tagad šo varot dēvēt par zvilnēšanas istabu, kurā atpūtas mirkļiem ļoti piemērots jaunais dīvāns – zvilnis.

BUFETE JĀRESTAURĒ. Pirms remonta viesistabā bija Ulmaņa laika bufete, kas tagad novietota virtuves zonā. «Būtu jauki, ja to varētu restaurēt, bet tam vajag daudz līdzekļu,» secina Iveta. «Droši vien nākotnē tai vajadzēs rast vietu viesistabā, kurā var salikt vai visu iedzīvi – traukus, nažus un dakšiņas, kas vajadzīgi godos. Tagad mums ir ierosme un drosme uzdrīkstēties atsaukt meistaru, lai novērtē, kā to kaut nedaudz mazliet atjaunot.» Viņa slavē šīs senatnīgās mēbeles priekšrocību – tajā nekrājas putekļi.

GALDS PIE SIENAS. Iveta slavē dizaineres Ingas Rombergas ideju par galdu – divi galdi ir it kā pieslieti pie sienas un izvelkami, kad tas ir nepieciešams, un pēc tam saliekami, radot telpā brīvu vidi. «Galds ir noteikti vajadzīgs, kur visai ģimenei un viesiem pulcēties,» secina dzīvokļa saimniece.

VIRVE. Grīdai apmaļu vietā izmantotas virves, kas rada interesantu efektu latviskā stilā veidotajā istabā. «Virve ir ļoti labs risinājums. Dizainere Inga ir īsta profesionāle,» uzteic Iveta.

PODI UZ LEJU. «Ja citi dara tradicionāli, tad mēs noteikti – pretēji,» saka Iveta un norāda uz dizaina elementu interjerā – puķu podiem, ko dizainere Inga nolēmusi piekārt uz leju. «Mums ir arī iedota instrukcija, kā tos pareizi kopt.» Līdz šim televizora skatīšanās esot bijusi reta nodarbošanās, taču tagad esot radies neliels kārdinājums, īpaši dēlam Jānim.

LINS. Dizainere Inga latvisko stilu nolēmusi akcentēt arī gaismas ķermeņos, izvēloties tiem linu kupolus.

SAPŅU GRĪDA. «Savulaik nopirkām dēļus grīdai. Bijām laimīgi, ka tikām pie jaunas grīdas, uz kuras vakarā uzklājām laku. No rīta ieraudzījām, ka grīda ir raiba, taču tā notika mūsu pašu nezināšanas dēļ,» grīdas vēsturi atklāj Iveta un novērtē, ka beidzot mājvietā ir gaiša grīda, par kādu esot ilgi sapņots. «Kad ienācu izremontētajā telpā, pirmais, ko ieraudzīju – grīda.

MĪĻUMS. Iveta un Vidvuds demonstrē, cik ģimenē savstarpējās attiecībās svarīgs ir mīļums, sirsnība un uzticēšanās. Jaunākais dēls Jānis izveidojis plakātu ar uzrakstu Nedrīkst bučoties! un pielicis pie vienas no koka kolonnām. Tas acīmredzot liecina, ka šajā mājvietā mīlestības ir papilnam.

LATVISKĀS. Uz sienām viesistabā atbilstoši Medeņu ģimenes dzīves stilam veidotas senās latviskās tautas zīmes baltā krāsā – dieva zīme, saulītes, cimdu raksti, kas kalpo arī kā aizsardzības zīmes. «Mani ļoti uzrunā baltie raksti, piemēram, balta blūze ar rakstu tādā pašā krāsā.» Iveta ir pārliecināta, ka uz sienas ar mazo pirkstiņu zīmē vienu nospiedumu noteikti esot atstājis mazdēliņš.