Uzņēmēja Ilze Bumbiere ar ģimeni un suņumeiteni igaunieti Lēnu tagadējā plašajā dzīvoklī Pārdaugavā dzīvo jau sešus gadus un atzīst, ka pārcelties no centra sākumā bijis diezgan jocīgi.
«Ziemassvētku vakarā radi brauc uz šejieni, un tā būs arī šogad. Tad pie svētku egles un klāta galda kopā sanākam ļoti daudz,» tradicionālo svētku atzīmēšanas rituālu raksturo Ilze Bumbiere.
Savulaik teritorijā, kur atrodas viņas mājvieta, bijis cara laika hospitālis, bet vēlāk tas ar šādu mērķi kalpojis krievu lidotājiem. Tāpēc vairākām ēkām, no kurām vienā atrodas Bumbieru dzīvoklis, ir interesanta vēsture. «Deviņdesmitajos gados šeit atradās zviedru uzņēmumu biroji un dzīvoja skandināvi, kas strādāja Rīgā,» stāsta Ilze. «Tagad arī kaimiņos dzīvo maz latviešu, pārsvarā – somi, zviedri, norvēģi. Apkārtne vienmēr ir sakopta, rīkojam kopīgas talkas. Tāpēc te izveidojusies mazā Skandināvija, un arī manā dzīvoklī skandināviskais ienācis diezgan daudz.» Ilzes tēvs arhitekts Ivars Bumbiers, kad pirms vairākiem gadiem bijuši dzīvokļa meklējumos, apbraukājis jauno projektu mājas un, atgriežoties atpakaļ, šausminājies. Un tad vienā dienā Ilze nejauši laikrakstā ieraudzījusi sludinājumu, ka Pārdaugavā pārdod tagadējo dzīvokli. «Kad ieraudzīju bildes, nodomāju, ka izskatās kā ārzemju katalogā, kā var būt tik skaisti. Kad šeit ienācu, brīnījos, vai tiešām šādi dzīvokļi Rīgā vēl ir atrodami.»
Līdz 1992. gadam viņas ģimene dzīvojusi Stabu ielā, mazā dzīvoklī briesmīgos apstākļos. Vecā koka māja vēlāk sabrukusi. «Toreiz Centra rajona izpildkomiteja piešķīra mums dzīvokli Vecrīgā, Doma laukumā. Izjūtas bija tādas, it kā Pelnrušķīte būtu tikusi uz balli. Taču Vecrīga sāka attīstīties, nedēļas nogalē mums pie logiem notika koncerti. Ar auto tur iebraukt bija problemātiski. Bija skaidrs, ka no turienes ir jātiek projām,» ikdienas murgu vairāku gadu garumā atceras Ilze. «Tagad, kad eju pa Vecrīgu, saprotu, ka tas bija pēdējais brīdis, lai no turienes aizietu.» Un tad noticis brīnums – Ilze īpašumā ieguvusi tagadējo mājvietu. Viņa spriež, ka 126 kvadrātmetru plašajā dzīvoklī tomēr kaut kā pietrūkstot. Tā ir tikai viena istaba – darba kabinets. Iekārtojoties jaunajā dzīvoklī, vērienīgi remontdarbi netika veikti, jo iepriekšējie saimnieki bija parūpējušies, lai tas tiktu iekārtots augstā līmenī.
VENĒCIJAS APMETUMS. Uz sienām dzīvojamā istabā, kas apvienota ar virtuvi, veidots Venēcijas apmetums. Dizains telpā ir vienkāršs – savstarpēji viss ir saskaņots, taču tajā pašā laikā elegants, ko akcentē baltās krāsas izvēle. Vienu sienu rotā Luīzes Avotiņas glezna, kas lieliski iederas šajā interjera vidē. «Man patīk šīs mākslinieces darbi. Gleznu nopirku pirms diviem gadiem, lai gan sākumā biju noskatījusi pavisam citu. Vēlos iegādāties vēl kādu viņas darbu.» Dīvāns ir lietuviešu ražojuma, noskatīts kādā izstādē, ļoti funkcionāls, jo pārveidojams par divvietīgu gultu. Spilveni kā akcents kalpo mājīguma sajūtas veidošanai.
MANTOTAIS AKVĀRIJS. Akvārijs nācis mantojumā no iepriekšējiem saimniekiem. «Tas mani piespieda dzīvokli apdrošināt. Kad ieraudzīju 500 litru akvāriju, bija skaidrs, ka tas ir jādara, jo apakšējā stāvā agrāk atradās fotoaparātu noliktava.» Ilze televizoru nav vēlējusies, tomēr tas ienācis šajā mājvietā. Viņa plāno iegādāties projektoru, lai uz liela ekrāna var skatīties filmas.
MĀJĪGUMA FAKTORS. Ilze Bumbiere uzskata, ka dzīvokļa interjeru var izveidot mājīgu, izmantojot vienkāršus dizaina un mākslas priekšmetus, kā arī saskaņojot krāsas.
AR LAMPIŅĀM. Palodzes rotātas ar Ziemassvētkiem un ziemai raksturīgu noskaņu. Kad tiek ieslēgtas lampiņas, logi tiek izgaismoti un pa tiem paveras brīnišķīgs skats uz piesnigušo pagalmu.
EGLĪTES PODIŅOS. Šīs mazās eglītes nolūkotas mežā un iestādītas podiņos. «Mazās interjera detaļas ir ļoti būtiskas. Tās var nomainīt, atstājot lielos interjera priekšmetus, un dizains uzreiz ir citāds.
TAMBORĒTI AIZKARI. Tos tamborējusi Ilzes vecvecmāmiņa. «Šajā dzīvoklī vairs neiederējās aizkari no iepriekšējās mājvietas, un tad atcerējos par tamborētajiem, kurus izbalināju. Tas palīdz nepazust saiknei ar iepriekšējām paaudzēm.
PAR GODU UZVĀRDAM. Saistībā ar savu uzvārdu Ilze kolekcionē šādus bumbierveida interjera priekšmetus. Kolekcijā esot arī apmēram 30 krūzītes ar bumbieriem, un tā tikšot papildināta.
BALTĀ ISTABA Guļamistabā, ko var nosaukt par balto istabu, uz lampām uzlikti spārni. Lampas savukārt novietotas uz mazām kastītēm, jo Ilze nekur nevarot atrast piemērotus naktsskapīšus. «Tāpēc uz grīdas ir žurnālu kaudze, virsū uzlocīts biezais papīrs un uzlikts mākslīgais stikls.» Lampās no stikla tiekot ievietotas puķes, lapas vai čiekuri, jo šādu ekspozīciju var viegli mainīt un līdz ar to ietekmēt telpas vizuālo izskatu. Pateicoties mozaīkai uz sienas, vannas istabā, kas atrodas blakus, dienā nav jāizmanto apgaismojums. Spilgtais krēsls iegādāts Spice Home.
LĪGAVAS BIZE. Guļamistabas odziņa nenoliedzami ir lampa no papīra, kas veidota kā līgavas bize. «Ilgi domāju par šādu lampu, tā ir tik sievišķīga. Šī istaba ar balto gultu, kas iegādāta Nakts mēbelēs, arī man ļoti patīk.» Ilze prāto, ka nākotnē uz grīdas varētu uzklāt dabīgo ādu.
IZROTĀ MĀJU. Ziemassvētku gaidīšanas noskaņa Ilzes mājās ienākusi agri, un par mājas dekorēšanu tiekot domāts katru gadu arī citos latviskajos svētkos. Iegādāti zaļi un zili knaģīši, nokrāsoti zelta krāsā, lai pie oriģinālās papīra lampas varētu piekarināt bumbiņas ar pērlītēm un sirsniņas. Pie katras Ziemassvētkos tiks pievienota vēstule ar laba vēlējumiem. Ilzei patīkot, ka dzīvoklī ir augstie griesti, pie kuriem dzīvojamā istabā pielikta lampa no rīspapīra, kas atceļojusi no iepriekšējā dzīvokļa Vecrīgā. To darinājis mākslinieks Aigars Lenkēvičs, kurš to piestiprinājis pie savas mašīnas jumta, lai varētu pārvest uz šo dzīvokli.
MĀKSLAS PRIEKŠMETI. Pazīstami cilvēki sakot, ka Ilzes mājvietā esot daudz mākslas, taču viņa šādā vidē esot uzaugusi un arī draugi ir šīs jomas pārstāvji. «Man šķiet, ka mākslas priekšmeti ir neiztrūkstoša interjera sastāvdaļa.» Šī skaistā vāze radīta sievietes veidolā. To darinājis ukraiņu mākslinieks Orests Misko, kurš dzīvo Latvijā. «Kad šo darbu ieraudzīju izstādē, man tas iepatikās. Mākslinieks atnāca uz manu darbavietu, ietinis to avīzēs un plastmasas maisiņā, atstāja. Tikai pēc tam ieraudzīju, kas slēpjas dāvanā.
PARKETA GRĪDA. Ienākot dzīvoklī, paveras plašs priekšnams, kurā izveidots grāmatu skapis. Telpās nomainīts grīdas segums – uzklāts parkets. Mazā krūze uz grīdas ir dāvana Ilzei jubilejā. Tā bijusi pilna ar tulpju un narcišu sīpoliem.
AR RŪTĪM. Aizkarus Ilze speciāli pasūtījusi guļamistabai. «Meistare piedāvāja tos veidot vienā malā ar rūtīm un pamatam izmantot vienu un to pašu audumu. Kad aizkarus aizvelk, tad izskatās skaisti,» jūsmo namamāte. Viņa teic, ka biezie aizkari nav vajadzīgi, pietiek ar žalūziju. Kad pavasarī laukā zied ābeles, dabas ainava ir neaprakstāma.
BŪS PĀRMAIŅAS. Iebūvētā virtuve savu veidolu saglabājusi no iepriekšējiem dzīvokļa īpašniekiem. «Tās iekārtojumu noteikti nākotnē mainīšu, jo man tā nepatīk. Pie augšējiem plauktiem netieku klāt, virtuvē ir maz vietas, un arī darba virsma nestāv tukša, jo nevajadzīgo nav kur noslēpt,» iekārtas nepraktiskumu atklāj Ilze. Tāpat kā tagad izvēlētie toņi būšot gaiši, kurus varētu papildināt zilpelēki.
GRĀMATĀM. Grāmatu skapis priekšnamā, pārceļoties uz šo dzīvokli, ticis uzbūvēts no jauna, jo ģimenei ir daudz grāmatu. Plānots, ka plauktiem būs arī durtiņas, kā tas līdzīgi jau bija agrāk.