Ar personības un dabas filozofiju

KALENDĀRS – KOKS. Šajā telpā darbojas vecākie skolas audzēkņi – 1. un 2. klase. «Katram bērnam drīzumā būs savs galds, bet šis tiks izmantots ēdienreizēs.» Telpā iekārtota arī bibliotēka, kur vienkopus ir enciklopēdijas, lasāmās grāmatas, mācību literatūra. Pie sienas izveidots kalendārs – koks ar lapām, kuras katru dienu bērni maina. © F64

Pēc vecāku iniciatīvas izveidotajai Brīvajai Māras skolai, kas ir Tautskolas 99 Baltie Zirgi pēc skaita ceturtā atvērtā filiāle, filozofija ir vispirms veidot bērnu kā personību, bet zināšanu ieguve ir sekundārais.

Gan mācību iestādes, kuru apmeklē bērni vecumā no 2 gadiem līdz 2. klasei, interjers, gan apmācības programma veidota, izmantojot daudzveidīgus dabas materiālus. Uzskates materiāli pārsvarā ir skolas pedagogu sarūpēti. «Mums bija svarīgi atrast skolai vietu, kur jaušams dabas tuvums, lai gan zinājām, ka Rīgā tādu ir grūti sameklēt. Uz šejieni, vecajā Bišumuižā, mūs aicināja septiņu hektāru plašais parks, arī dižozols skolas pagalmā,» stāsta Brīvās Māras skolas direktore Inga Mīdere.

Skolu pirms gada iekārtojuši un interjeru veidojuši pedagogi un audzēkņu vecāki, izmantojot savus līdzekļus un radošās idejas. Vecākiem bija motivācija ātrāk atvērt skolu, tāpēc remontdarbi paveikti mēneša laikā. Telpās neesot bijis grīdas, paši visu remontējuši un krāsojuši. «Rīkojām un joprojām ik pēc pāris mēnešiem atkal ir talkas,» atzīst direktore. Krāsas interjerā izvēlētas pēc sajūtām, toņi ir latviski, līdzinās tiem, kas sastopami dabā – brūni, zaļi, dzelteni. «Svarīgākais bija telpas padarīt siltas un mājīgas, lai bērns var justies droši, kā savās mājās, un tajā pašā laikā mācētu atrast savu vietu pasaulē. Lai telpā atstarotos gaisma, izvēlējāmies gaišus toņus, bet vietā, kur nav logu, bet ir vajadzīgs siltums – zaļos,» skaidro skolas direktore. «Vidi izdevies radīt dabisku. Reizēm pie mums izskatās līdzīgi kā Brīvdabas muzejā, bet mēs to papildinām arī ar modernām lietām.» I. Mīdere atklāj, ka telpu iekārtojumu ik pa laikam maina. «Iespējams, pēc mēneša viss būs citādi. Tas notiek neapzināti. Bērniem pašiem patīk kaut ko mainīt, piemēram, mazo galdu vai grozu nolikt citā vietā, un tas tiek ļauts. Tādējādi viņi sajūt šo vietu kā savējo, jo viņi ir it kā daļa no telpas.» Pašlaik skolu apmeklē 25 bērni, bet nākotnē tās darbību nolemts paplašināt, piedāvājot audzēkņiem apmācības programmu līdz 9. klasei. «Mēs vēlētos vēl plašākas telpas, lai gan mazākām piemīt pluss – bērniem tās palīdz koncentrēties, orientēties telpā, laikā un nepazust.»

Nesen bērni skatījās multiplikācijas filmu Ezītis miglā. «Ir sācies klusais laiks, un ezis ir viens no dzīvniekiem, kas ieved šādā pasaulē, tāpēc tapa bērnu darbi, kuri grezno vienu no sienām.» Radošajā dienā, kas parasti ir nedēļas nogalē, bērni veidoja gardos ezīšus no cepumiem un kondensētā piena. Turpat sarindoti viņu austie darbi. Bērni aužot vienlaikus trenē roku rakstīšanas prasmju attīstībai.

Svarīgākais