Pirms trim gadiem skaņu ierakstu un video studijai Marana Production bija jurģi – pārcelšanās no kāda nama mansarda Lāčplēša ielā uz daudz plašākām telpām Brīvības ielā.
140 kvadrātmetrus lielo dzīvokli producente un pasākumu režisore Dace Pūce iekārtojusi, ņemot vērā simt gadus vecās ēkas, arhitektūras un vēstures pieminekļa, stilistiku.
"Mēs darbā pavadām garas stundas, tāpēc telpām, kur strādājām, jābūt maksimāli mājīgām – tādām, lai būtu patīkami uzturēties. Man daudzreiz ir nācies darboties ierakstu studijās, kas atrodas pagrabos un puspagrabos, kur ir tumšs un neomulīgi, tāpēc, iekārtojot Marana Production, gribēju panākt kaut ko diametrāli pretēju," uzsver SIA Marana Production producente un pasākumu režisore Dace Pūce. Jauno mājvietu studijai viņa apzināti esot meklējusi Rīgas centrā, lai aktieri un mūziķi, kas ieraksta reklāmas un videofilmas, varētu tur ātri un ērti nokļūt. "Šeit iepriekš bija galīgi nolaists komunālais dzīvoklis, tāpēc bija jāiegulda gan darbs, gan līdzekļi, lai to savestu kārtībā. Tagad pati brīnos, kā to visu pusgada laikā paguvu, jo paralēli strādāju pie apjomīgiem projektiem.".
Šajā telpā notiek reklāmas un citu tekstu, kā arī mūzikas ierakstīšana. Jaunākais Marana Production darbs ir komponista Valta Pūces un pasaules mūzikas grupas no Gruzijas The Shin albums "Es arī", ko paredzēts laist klajā 1. decembrī. Telpa ierīkota atbilstoši skaņu ierakstu studijas specifikai – uz sienām liktas vairākas skaņu izolācijas kārtas un speciālas skaņu slāpējošas plāksnes, uz grīdas – mīkstais segums, ir dubultās durvis. Lai ieturētu vienotu interjera stilu, arī skaņu ieraksta režisora darbagalds ir antikvāra mēbele.
KLUSĀ DABA. Tā gribas teikt par mēbeļu grupu priekšnamā. Spogulis koka rāmī atrasts Jysk, bet koka krēsls ar virpotām kājām – antikvariātā.
ATBILSTOŠS. "Zinu, ka vairāki kaimiņi izmeta vecās durvis, uzskatot, ka tām nav nekādas vērtības. Arī šajā dzīvoklī tās bija briesmīgas (desmitām reižu nosegtas ar eļļas krāsu, bet stikla vietā – finieris), tomēr sapratu, ka vēlos saglabāt to interjera stilu, kāds bija raksturīgs šim namam pirms 100 gadiem, kad šajā dzīvoklī mita pārtikusi rīdzinieku ģimene. Tāpēc visas dzīvokļa durvis un arī parketu uzticēju restaurēt Mārtiņa un Kārļa Damberga meistariem, kuriem ir uzkrājusies pamatīga pieredze, atjaunojot koka apbūvi Kalnciema un Melnsila ielas rajonā Rīgā. Savukārt vecināta misiņa durvju rokturus pasūtīju no Vācijas."SENATNĪGS. "Detaļām ir liels spēks," uzskata Marana Production producente Dace Pūce, norādot uz senatnīgā drēbju skapja metāla pakaramā dekoratīvo fragmentu.
GRAVĒJUMS. Priekšnama nišā ir iekārtota garderobe, kur atrodas antikvārs drēbju pakaramais ar plauktiem cepurēm un apaviem. Kad virsdrēbes ir novilktas un pakarinātas, garderobes durvis, kuras rotā gravēts stikls, var aizvērt. "Stiklinieku darbnīcā man iedeva divas biezas klades ar zīmējumu paraugiem, lai es varētu izvēlēties gravējumam. Intuitīvi apstājos pie varianta, kas savulaik esot izmantots pilīs.".
AKCENTS. Kādreiz vajag pavisam maz – nelielu bārkstainu pušķīti pie atvilktnes roktura, lai vidē radītu mājīgu noskaņu.
MAJESTĀTISKA. Grāmatvedes darbavieta ir iekārtota askētiski – tajā atrodas darbagalds un krēsls, kā arī majestātisks grāmatu skapis (protams, antikvārs!), kurā novietot uzņēmuma dokumentāciju.
JĀBŪT VĪZIJAI. "Šis nav vienīgais interjers, ko esmu veidojusi, – esmu palīdzējusi arī mammai un draugiem. Un, to darot, esmu pārliecinājusies par kādu būtisku momentu. Ja negribas, lai remonts un mājokļa iekārtošana vilktos gadiem, interjers ir jāvizualizē galvā. Jo daudzus interjera priekšmetus, ja ir vēlēšanās mitekli iekārtot gaumīgi, sanāk pasūtīt no ārzemēm, un tas ir ilgs process," pieredzē dalās režisore un producente. "Griestu un sienu lampas, kā arī virtuves iekārta atceļoja no Itālijas pēc kādiem pāris mēnešiem.".
AR PRIEKU. "Daudzi vaimanā, kad jātaisa remonts, bet man šis process patīk, tāpēc pie studijas iekārtošanas ķēros ar prieku," atklāj Dace Pūce. "Mani saista tas, ka neglītu, nolaistu vidi varu padarīt skaistu, sev un citiem tīkamu." Veidojot studijas interjeru, režisore un producente centusies ievērot klasisko stilu, nepārspīlēt ar dažādām cakām, izmantot dabiskos materiālus, kā arī apvienot antikvāras lietas ar mūsdienīgām. Galdus un vairākus krēslus iegādājusies seno lietu veikalos (tos Dace esot iecienījusi, bet it īpaši – Jāņa Baloža antikvariātu), paklāju – salonā TiciMAN (esmu sapratusi, ka ir vērts samaksāt vairāk, zinot, ka lieta kalpos ilgi, turklāt – nezaudējot savu sākotnējo izskatu), bet griestu lampas pasūtījusi no Itālijas. Ozolkoka parketu restaurējuši Mārtiņa un Kārļa Dambergu darbnīcas meistari. "Tos dēlīšus, kas nebija sapuvuši, cēlām pa vienam ārā un vedām restaurēt.".
LAIKMETĪGAIS AR VĒSTURISKO. "Tur, kur notiek mūzikas vai tekstu ieraksti, nedrīkst iekļūt neviena nepiederoša skaņa. Šajā nolūkā izmantojām ne vien skaņu izolācijas materiālus, bet arī samta aizkarus," norāda producente un režisore. Ierakstu telpā mūsdienīga skaņu ierakstu tehnika sadzīvo ar greznu, antikvāru koka galdiņu.
SEV TUVAS. "Flīžu izvēle ir ļoti grūts uzdevums, jo piedāvājums ir tik liels, ka pat pieredzējis dizainers tajā var apjukt. Kādu brīdi pastāvējusi starp paraugiem "K-Rautā", secināju, ka man iepatikušās ir sarkanās, baltās un melnās flīzes – tieši tādās pašās krāsās, kāds man todien bija apģērbs: melnas bikses, krēmkrāsas jaka un sarkana soma. Tā kā – no sevis neaizbēgsi," nosmej Dace un piemetina, ka santehnika esot ražota Somijā, – izlietne no pazīstamās modeļu sērijas Avokado.
KOKA PANEĻI. "Mani galvenie padomdevēji interjera jautājumos bija vācu un itāļu žurnāli. Tos šķirstot, radās izpratne par to, kas man patīk un ko es gribu," norāda Dace. Viena no šādām lietām bija paneļi centrālajā studijas telpā. "Es pati zīmēju skices, pēc kurām galdnieki tos meistaroja no koka un saplākšņa. Paneļi lielu telpu, kurā nav daudz mēbeļu, padara piepildītāku." Vēl Dace ir pārliecinājusies, ka plašas telpas ar augstiem griestiem ir mājīgākas, ja uz sienām līmē tapetes, nevis krāso. Atpūtas zonā novietotie dīvāni iegādāti mēbeļu veikalā Asko, bet apjomīgākā pūralāde, kas kalpo kā galds, – antikvāro preču veikalā.
KUR IR DIZAINERS? "Remontējot un iekārtojot studijas telpas, ieguvu nenovērtējamu pieredzi. Patiesībā tiku piespiesta daudz ko uzzināt, atrisināt, atrast un pieņemt lēmumu. Piemēram, kad dzīvoklī sākās remontdarbi, elektriķis vaicāja, kur ir dizainers, kas viņam norādītu gaismekļu un elektrības slēdžu novietojumu. Tajā brīdī ievilku elpu un teicu – es. Tas nozīmēja, ka man vajadzēja turēt līdzi pieredzējušajiem celtniekiem, atbildēt uz visiem viņu jautājumiem, sākot ar krāsām un beidzot ar apdares materiāliem. Bija jābūt skaidrai vīzijai jau tad, kad dzīvoklis izskatījās pēc postažas," atceroties nesenu pagātni, šodien var pasmieties Dace. To, kur atradīsies faksa aparāts, producente un režisore esot zinājusi laikus, tāpat kā to, uz kā stāvēs šis aparāts, jo antikvārais skapītis ar stikla durvīm jau bijis iegādāts.