Muiža atklāj aristokrātu dzīvi
Viesojoties senatnīgajā un pagātnes noslēpumiem bagātajā Kukšu muižā Tukuma novadā, rodas sajūta – tāda tā bijusi te vienmēr. Majestātiska, stipra un ar savu smaržu.
Tomēr tā gluži nav, jo īpašnieku bijis daudz, tā pakļauta materiālo kaislību vētrām – pārdota, ieķīlāta, bankrotējusi un bijusi tikai dažu soļu attālumā līdz brīdim, kad ēka varēja sabrukt. Muižas nosaukums cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu vārdiem.
Taču tagad šis valsts nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums atkal mirdz un laistās, it kā pagātnes elpa to nebūtu skārusi. 1999. gada vasarā Kukšu muižu devās apskatīt tagadējais muižas īpašnieks Daniels Jāns, jo avīzē bija parādījies sludinājums, ka muižu pārdod. «No tālienes šeit pavērās brīnišķīgs skats. Man svarīgi bija vairāki komponenti – muiža neatrodas tālu no Rīgas, blakām neatrodas nepievilcīgas jaunbūves, lai gan ēka atrodas sliktā stāvoklī, taču vēl nav par vēlu to atjaunot,» stāsta Daniels Jāns. Sākotnējā iecere viņam bijusi muižu atjaunot, iekārtot lauku rezidenci, nevis izveidot par komercobjektu. Tikai vēlāk radās ideja – muižā tiks atvērts viesu nams. «Tolaik Latvijā nebija daudz muižu, kurās ir viesu nami. Mana vīzija bija atjaunot muižu un saglabāt tajā specifisko vēsturisko auru, lai cilvēkiem rastos priekšstats, kā aristokrāti šeit agrāk dzīvoja. Nevēlējos veidot muzeju, bet lai ir muiža kā agrāk, kurā rit dzīve, un tā tas arī tagad ir.» Kukšu muižai ir interesanta vēsture – ēka celta 1720. gadā, bet visvecākie dokumenti saistībā ar to datēti 1530. gadā. Tajos atklājas, ka visskaistākais laiks muižas liktenī ierakstīts apmēram 20. gadsimta 20. gados. Tolaik tur nodarbojās ar lauksaimniecību, uz Eiropu tikusi eksportēta muižas produkcija – piens un sviests. Par laimi, ēka netika nodedzināta 1905. gadā un netika bombardēta Otrā pasaules kara laikā. Padomju gados muižas ēkā mājvieta rasta kolhozam, tur darbojās ēdnīca un kultūras nams. Kad pienāca kolhozu likvidēšanas laiks, ēka jau atradās sliktā stāvoklī. 2000. gadā, pateicoties tagadējam īpašniekam, sākās vērienīga ēkas restaurēšana, kas turpinājās vairākus gadus. Vajadzēja atjaunot agrākos gleznojumus uz sienām un griestiem. No tiem vajadzēja notīrīt 11 slāņus, lai iegūtu agrāko vēsturisko sienu izskatu, kas ir nozīmīga kultūrvēsturiskā vērtība. Katrai telpai veikta arhitektoniskā izpēte. Restauratoru uzdevums bija saglabāt oriģinālās detaļas, sākot no vecajām durvīm, parketa, kāpnēm, krāsnīm un beidzot ar vecajiem grīdas dēļiem un ķieģeļu grīdām virtuvē. Ēkas pirmajā stāvā dzīvojamās telpas saglabātas oriģinālajā izskatā, atjaunojot to agrākās funkcijas. Muiža atvērta 2006. gada augustā pēc pamatīgiem rekonstrukcijas darbiem.
Pastaigājoties pa muižas gaiteņiem un istabām, saprotams – pāris stundu ir par maz, lai kaut uz īsu brīdi iejustos senajā muižas dzīvē un iepazītos ar tās plašo un vārdos neaprakstāmo kolekciju. Katra muižas istaba paver jaunus iespaidus un izglītojošu informāciju.