Kašera mākslinieciskā valstība

Brīvmāksliniekam, vienam no kolorītākajiem un skatītāju iemīļotākajiem šova OKartes skatuve dalībniekiem Kašeram jeb Kasparam Blūmam-Blūmanim svarīgi, lai mājvietā būtu plašums.

Viņš ļaujas pasapņot, ka vislabprātāk dzīvotu pilī, jo tagadējā mājvieta īstu plašuma sajūtu nesniedz, taču to kompensē izjūtas ārpus mājas. Tās viņam noslogotības dēļ ir piesātinātas un daudz, tāpēc mājvietā Rīgas centrā viņš cenšas būt viens un izbaudīt tās idilli.

«Te jūtos labi, taču šo dzīvokli varu vairāk nosaukt par ieskrietuvi, nevis mājām, jo visu laiku atrodos ceļā – skrienu un darbojos, piedalos pasākumos. Tagadējā dzīvoklī mitinos pusgadu – tiklīdz iznācu ārā no OKartes skatuves, tiku pie šā mājokļa,» atzīst Kašers un neslēpj, ka šobrīd ir jaunas mājvietas meklējumos ierobežotā plašuma dēļ.

Viņam patīkot, lai dzīvoklī ir augsti griesti un logi, tad viņš jūtoties brīvāk. «Ja kādreiz man patika būt tikai sabiedrībā, tad tagad man ir svarīgi, lai tad, kad esmu mājās, varu būt viens un lai mani netraucē. Man svarīgi, lai vide mājās ir patīkama un gribas atgriezties, lai gan neiznāk daudz laika tajā uzturēties,» atzīst mākslinieks. Kašers teic, ka svētīgi esot tas, ka aiz dzīvokļa sienām atrodas baznīca. «Tad, kad atnāku mājās, ieslēdzu lēnu mūziku un sakārtoju savas domas.»

Būdams spilgta personība uz skatuves, Kašers arī savai mājvietai piešķīris mākslinieciski košus akcentus. «Viss, kas ir interesants šajā mājoklī, ir paša meklēts. Man patīk staigāt pa antikvariātiem un atrast lietas, kuras var pārveidot nedaudz modernākas, arī pa krāmu tirgiem un humpalu veikaliem.» Kašers skaita, ka viņam bijis daudz mājvietu, jo patīk tās ik pa laikam mainīt. «Tajā mirklī, kad jūtu, ka mājās vairs nav enerģijas, ka esmu paņēmis visu no šīs vides, tad eju uz nākamo ar nosacījumu – jaunajai mājvietai jābūt labākai par iepriekšējo.» Viņš atceras, ka 18 gadu vecumā deviņus mēnešus divatā dzīvojuši nelielā istabiņā diezgan dramatiskos apstākļos, kur pa durvju spraugu iekšā līdušas žurkas. «Man vienmēr ir bijis uzstādījums nekad nekrist zemāk, bet maziem solīšiem tiekties aizvien augstāk un augstāk.» Kašers nāk no Talsiem, kur joprojām ir vecāku mājas. «Es tajās jūtos kā ciemos, lai gan ir daudz atmiņu, tur pagāja mana bērnība. Uz turieni iznāk aizbraukt ļoti reti, un par savām īstajām mājām uzskatu Rīgu, lai gan man mājas ir visur pasaulē, nevis konkrēta vieta. Es jūtos labi tur, kur esmu. Mēģinu radīt vidi sev apkārt, lai jebkur, kur esmu, justos kā mājās.»

 Netipiski māksliniekiem – Kašeram patīk lietu kārtība, nevis nekārtība. Un tā jaušama viņa mājvietā. «Man ir darbs, kur ir neparedzamas situācijas. Esot uz skatuves, ir vajadzīga improvizācija. Atnākot mājās, ir vajadzīga kārtība, šeit vairs haoss neder. Mēģinu neapaugt ar mantām, no nevajadzīgām viegli atbrīvojos. Mans dzīvesveids ir skrejošs, pašam ir vajadzīga brīvība, tāpēc patīk lielie dzīvokļi, kuros raksturīgs minimālisms. Otrs svarīgs moments – patīk antikvariāta lietas, kurām katrai ir savs stāsts.» Galdu Kašers nosauc par ceļojošo, jo tas tiek ņemts līdzi no vienas mājvietas uz nākamo. «Tas ir pārāk masīvs un melns, tāpēc plānoju nokrāsot atbilstoši tai videi, kurā dzīvoju.» Draugi, kad atnāk ciemos, galdu izmantojot arī par skatuvi.

Spoguli Kašers noskatījis veikalā Jysk. Viņam prioritāte – lai lieta patīk, nevis tās cena.

Kašeram patīk viegli zīdaini aizkari, kas sniedzas līdz grīdai, bet šajā mājvietā rasts cits risinājums – žalūzijas. 

EMOCIJU IZVIRDUMS. «Vienmēr tajā mājoklī, kur sāku dzīvot, nokrāsoju ar guaša krāsām sienas vai uzzīmēju gleznas. Kaut ko uzķellēju, jo man ir vajadzīgs spilgtums. Patīk gleznas veidot emociju izvirdumā,» stāsta Kašers un rāda uz savējiem darbiem, kas pavisam nesen tapuši desmit minūšu laikā.

Kašera tagadējā mājvietā atpūtas zona saplūst ar dzīvojamo telpu. Viņš vēlētos, lai tās tomēr būtu vairāk nodalītas. «Bija plāns uzkārt dekoratīvos aizkarus. Tajā mirklī, kad ciemos atnāk draugi un viņi grib tusēt ilgāk nekā es, tas ir svarīgi.» Kaspars prāto, ka, pārceļoties uz nākamo mājvietu, gultu līdzi neņemšot. To pirkšot jaunu, un, iespējams, tā būšot veclaicīgā stilā.